Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū. 

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša  neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.  

VIEDOKLIS

2026. gadā gaidāms jauns impulss

Andris Vārna, VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025.gadā* veiksmīgi atsavi-nājusi 130 nekustamo īpašumus. Izsoļu kopējā vērtība sasniegusi 9,5 milj. eiro. Latvijas nekustamo īpašumu tirgū 2025.gads bijis dinamisku pārmaiņu periods. 2026. gadā gaidāms jauns impulss gan dzīvojamā fonda, gan komerciālo īpašumu segmentos.

Ietekmes faktori

Nekustamo īpašumu tirgu 2025.gadā ietekmējuši kā makreokonomiskie apstākļi, tā publiskā sektora aktivitātes, kas 2026.gadā tikai pieaugs. Neraugoties uz augsto inflāciju 2023.–2024. gadā, tirgus 2025. gadā demonstrēja pakāpenisku atdzīvošanos.
Tirgus aktivitāti ietekmējuši arī 2025.gada 3.jūlijā veiktie būtiskie gro-zījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā valsts un paš-valdību iestādēm, ievērojami atvieglojot neefektīvu nekustamo īpašumu atsavināšanu. Grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (bū-ves), kuras uzceltas uz spēkā esoša  neapbūvēta zemesgabala nomas lī-guma pamata; atbrīvoties no zemas stratēģiskās vērtības īpašumiem kā arī fokusēt resursus uz objektiem ar lielāku atdevi. Līdz šim jaunā regulējuma iespējas praktiski izmantotas 4 gadījumos VNĪ portfelī, taču paredzams, ka 2026. gadā darījumu skaits un to vēr-tība pieaugs pat 3 līdz 5 reizes. Aktīvākā kustība gaidāma Rīgā un Pie-rīgā, jo sevišķi universitāšu un publisko institūciju portfeļos.

Pieprasītākie nekustamie īpašumi

Jau kopš 2024.gada nekustamo īpašumu darījumu skaits turpina stabilu pieaugumu. Viens no galvenajiem aktivitāti veicinošiem faktoriem ir pakāpeniska Eiropas Centrālās bankas un Euribor procentu likmju sa-mazināšanās, kas sākās 2024. gadā. Pieaugumu daļēji rada arī 2024.gada iesāktie darījumi, kuri noslēdzās 2025.gada sākumā.Kapitālsabiedrība līdz 2025.gada nogalei veiksmīgi atsavinājusi 116 nekustamos īpašumus, no kuriem vērtīgākās izsoles bijušas Vaļņu ielas 32, Rīgā, atsavināšana, izsolei noslēdzoties ar 1,56 milj. eiro, Krīvu ielā 11, Rīgā, izsolei noslēdzoties ar 1, 6 milj. eiro un Stabu ielā 18, Rīgā, īpašumu atsavinot par 1, 85 milj. eiro.

Tirgus tendences

Kopš 2023.gada nekustamo īpašumu tirgū notikušas būtiskas izmaiņas, kas saistītas gan ar piedāvājumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, gan pieprasījumu. Pēdējos gados pieaudzis pārdošanai piedāvāto nekus-tamo vēsturisko nekustamo īpašumu skaits Rīgā un Vecrīgā, kas saistīts gan ar ierobežotajām iespējām tās pielāgot valsts iestāžu vajadzībām, gan hibrīdmodeļa ieviešanai, kad klātienes darbs tiek apvienots ar darbu attālināti. Piedāvāto nekustamo īpašumu skaita pieaugums un dažādi at-tīstību ierobežojošie faktori kā, piemēram, piekļūstamība, kultūrvēstu-riskais statuss u.c. ierobežojumi, rezultējušies ar cenas kritumu Vecrīgas īpašumiem, it īpaši tādiem, kuri ir sarežģīti attīstāmi. Savukārt privātajā sektorā pieaug interese par dzīvokļu un biroju ēkām ar attīstības poten-ciālu, tādējādi pieaug šādu objektu izsoļu noslēguma cenas. Kopumā 2025.gada sākumā komerciāla rakstura īpašumu segmentā pa-rādījās lielāka aktivitāte, salīdzinot ar 2024.gada zemajiem rādītājiem. Taču jāpiebilst, ka šī tirgus daļa piedzīvo samērā lielas pieprasījuma izmaiņas – jauno biroju (“A” un “A+” klases) brīvo telpu īpatsvars ir pieaudzis, bet pieaug pieprasījums pēc “B” klases birojiem ar izdevīgu ģeolokāciju, piekļūšanas un autotransporta ērtībām. No investoru puses liela vērība tiek pievērsta vecāku ēku pārveidošanas un renovācijas po-tenciālam par dzīvokļu, īres dzīvokļu vai apartamentu īpašumiem.Ir vērojams izteikts kāpums pircēju un investoru interesē par kvalitatī-viem īpašumiem. Jauno projektu segmentā turpinās stabila pieprasījuma atgūšanās, savukārt premium segmentā (luksusa dzīvokļi, jaunas pri-vātmājas, augstvērtīgas zemes) aktivitāte pieaug straujāk nekā pārējā tirgū. Šis var kļūt par vienu no visstraujāk augošajiem segmentiem 2026. gadā.

Ko sagaidīt 2026. gadā? 

2026. gadā tirgū pakāpeniski nonāks universitāšu pārvaldībā esošie īpa-šumi. Tie ir vērā ņemami objekti, kas Latvijas mazajā tirgus apritē var radīt būtisku rezonansi, īpaši Rīgas centrā un ap to. Šis piedāvājums pa-lielinās kvalitatīvu ēku pieejamību ar attīstības potenciālu. Tirgū aktīvi nonāks arī īpašumi ar mazām zemes platībām un ēkas, kuru dalītā īpa-šuma statuss līdz šim kavēja to attīstību.Savukārt dzīvojamo fondu varētu sagaidīt mērens cenu pieaugums attie-cībā uz standarta dzīvokļiem, jo saglabājas ierobežots piedāvājums un stabils pieprasījums. Visstraujākais kāpums paredzams premium seg-mentā, privātmājām, moderniem jaunajiem projektiem, zemes gabaliem ar attīstības potenciālu. Nekustamo īpašumu tirgu varētu pozitīvi ietek-mēt arī hipotekāro kredītu nosacījumu uzlabošanās, palielinoties darī-jumu skaitam.Savukārt komercīpašumu segmentā pieaug interese par objektiem ar konversijas potenciālu (it īpaši Rīgas centrā). Saglabāsies spiediens uz apjomīgiem un sarežģītiem objektiem, kas veicinās cenu samazināšanos vai saglabāšanos esošajā līmenī.Jau zināms, ka 2026. gada pirmajā pusē atsavināšanai nodosim Smilšu ielu 7, Rīgā, savukārt gada otrajā pusē - īpašumus Lāčplēša ielā 1 un Valdemāra ielā 32, Rīgā, kur šobrīd atrodas Centrālās statistikas pārval-de. Savukārt nekustamos īpašumus Brīvības ielā 55, Rīgā, plānots atsa-vināt 2027. gada sākumā, kad esošie nomnieki (Ekonomikas ministrija, Patērātāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences Padome, Latvijas nacionālais akreditācijas birojs) būs pārvākušies uz jaunajām telpām Talejas ielā 1, Rīgā.

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.