Deputāti atbalstīja komisijas izveidoto priekšlikumu, ka Publisko iepirkumu likumu nepiemēros, ja pasūtītājs veic iepirkumu, kas saistīts ar normatīvos noteikto pārtikas preču un kritisko zāļu iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, kā arī šādu rezervju un pirmās nepieciešamības nepārtikas preču iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā uzglabāšanu un loģistiku.

Tāpat komisija otrajam lasījumam daļēji atbalstīja deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu, pārveidojot to par komisijas priekšlikumu, ka no iepirkuma pretendentu loka izslēdz juridisko personu, ja tam ir pasludināts personas maksātnespējas process, ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta tās saimnieciskā darbība, vai tā tiek likvidēta.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (JV) komisijas sēdē pirms nedēļas uzsvēra nepieciešamību saglabāt reformas pamatvirzienu - virzīties prom no pārmērīgi detalizēta procedūru regulējuma zem Eiropas Savienības (ES) sliekšņiem, mazināt nacionālā regulējuma uzslāņojumus Publisko iepirkumu likumā un fokusēties uz iepirkuma rezultāta efektivitāti un datos balstītu uzraudzību. Vienlaikus Upenieks atzina, ka daļa priekšlikumu skar plašākus ar ES tiesisko regulējumu saistītus jautājumus, kuru risināšanā jāizvērtē atbilstošākais normatīvais instruments.

Savukārt Budžeta komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) uzsvēra, ka reforma ir ļoti svarīga, jo paredz iepirkumu uzraudzību no pirmā eiro, tostarp digitālu uzraudzību no pirmā eiro. Paredzēts, ka uzraudzībai nepieciešamo datu ielasīšana notiks caur e-rēķiniem. Līdz ar to Čakša norādīja, ka likums varētu stāties spēkā, kad būs gatavi šie digitālie uzraudzības un datu ielasīšanas rīki. Komisijas vadītāja informēja, ka FM jau ir izveidojusi šo rīku ieviešanas grupu.

Budžeta komisijas sēdē reformas sagatavošanas darba grupu dalībnieki pauda atbalstu plānotajai reformai, uzsverot, ka tās mērķis ir veicināt konkurenci iepirkumos, iepirkumu digitalizāciju un iepirkumu caurspīdīgumu.

Deputāts Artūrs Butāns (NA) uzsvēra, ka iepirkumu likumā kā pienākumu jānostiprina mākslīgā intelekta rīku izmantošanu, lai efektivizētu iepirkumus. Deputāti atbalstīja komisijas izveidoto priekšlikumu, ka Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) jānodrošina ar publiskajiem iepirkumiem saistīto datu pieejamību, kā arī jāattīsta izmaksu salīdzināšanas rīkus un mākslīgā intelekta izmantošanu datu analīzē.

Tāpat Butāns aicināja iepirkumos nepieļaut dalību tiem, kuri nav sarāvuši saites ar agresorvalsti un tās produktiem. Deputāti vienojās, ka uz trešo lasījumu tiks sagatavots priekšlikums, kā no iepirkumiem izslēgt pretendentu, ja juridiskas personas valdes loceklis vai patiesais labuma guvējs ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis.

Sabiedrības par atklātību "Delna" direktores vietniece Agnija Birule komisijas sēdē pauda bažas par iepirkumu zemākā sliekšņa celšana būvniecības nozarē, jo tad negodprātīgas rīcības riski pieaug. Birule pauda viedokli, ka būvniecībā par dažādām cenu aptaujām vajadzētu ziņot pēc iespējas plašāk, jo tas ļautu palielināt pretendentu skaitu.

Budžeta komisija neatbalstīja Ābramas priekšlikumu, ka par pasūtītāja veiktajiem iepirkumiem ir atbildīgs pasūtītāja iestādes vadītājs vai valdes priekšsēdētājs, vai par iepirkumu jomu atbildīgais valdes loceklis, vai pašvaldības izpilddirektors. Kā skaidroja Čakša, šī atbildība jau ir noteikta citos likumos.

Savukārt IUB vadītājs Artis Lapiņš atzīmēja, ka iepirkuma veicēju atbildības jautājums patlaban jau ir noregulēts, un skaidroja, ka iestādes ir dažādas, piemēram, ja mazā iestādē vadītājs var pārzināt visus darījumus, tad lielā, sazarotā iestādē tas nav iespējams.

"Nevajag vadītāju pārvērs par Ziemassvētku eglīti, uz kuras var sakarināt visas mantiņas," teica Lapiņš.

Deputāti neatbalstīja Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) un Veselības ministrijas priekšlikumus, ka Publisko iepirkumu likuma normas nepiemēro iepirkumos, kas saistīti ar valsts naftas produktu, zāļu un medicīnisko ierīču, pārtikas un nepārtikas preču drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju. Vienlaikus komisija aicināja līdz trešajam lasījumam redakcionāli precīzi izstrādāt priekšlikumu, kā paātrināt kritisko rezervju iepirkumus valsts drošības vajadzībām.

Komisija neatbalstīja Ābramas priekšlikumu Elektronisko iepirkumu sistēmā publicēt informāciju par zemsliekšņa iepirkumiem. Ābrama skaidroja, ka šāda informācijas publicēšana būtu nepieciešama gan konkurences pārkāpumu novēršanai, gan arī informācijas pieejamības nodrošināšanai tirgus dalībniekiem.

Ābramas priekšlikums paredzēja, ka gadījumā, ja publiska piegādes līguma, pakalpojuma vai būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par MK noteiktajām līgumcenu robežvērtībām, iepirkumam nepiemēro Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras, bet Elektronisko iepirkumu sistēmā publicē vismaz šādu informāciju par iepirkumu.

Tostarp priekšlikums paredzēja publicēt informāciju par iepirkuma priekšmetu un tā aprakstu, CPV kodu, tehnisko specifikāciju vai darba uzdevumu un atbildīgās personas vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju, piedāvājumu vērtēšanas kritērijus, ja iepirkuma priekšmets ir pieejams e-pasūtījumu apakšsistēmā, objektīvu pamatojumu, kāpēc tā netiek izmantota, piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām no informācijas publicēšanas dienas, lēmumu par iepirkuma rezultātu un tā uzvarētāju ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas vai strukturēta elektroniska rēķina apmaksas.

Domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa atzina, ka šāda prasība nozīmētu atgriešanos pie līdzšinējās sistēmas un nemazinātu birokrātiju. Tāpat Liepiņa uzsvēra, ka arī patlaban, kad pieejama visa informācija par iepirkumiem, mazajos iepirkumos nepiesakās neviens pretendents.

Čakša aicināja FM uz likumprojekta trešo lasījumu apdomāt iespējas, kā mazie un vidējie uzņēmumi var saņemt informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem.

Budžeta komisija atbalstīja finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) priekšlikumu, kas paredz, ja iepirkuma līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kuri atbilst vismaz vienai no šādām prasībām - vismaz 30% no kandidātu vai pretendentu vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti, vai arī kandidātiem vai pretendentiem ir sociālā uzņēmuma statuss un to sociālais mērķis ir sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība.

Deputāti arī atbalstīja Budžeta komisijas sagatavoto priekšlikumu, ka iepirkumos netiek ietvertas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumi.

Tāpat komisijas deputāti vienojās uz trešo lasījumu turpināt diskusiju, vai un kādā veidā varētu ierobežot iespējas piedalīties iepirkumos uzņēmumiem, kuri turpina eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju. Deputāts Butāns uzsvēra, ka patlaban tie Latvijas uzņēmumi, kuri atteikušies no darba agresorvalstu tirgū, nostādīti nelabvēlīgākos konkurences apstākļos.

Ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā paredzēta atteikšanās no nacionālā līmeņa mazajiem iepirkumiem, saglabājot tikai Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktos publisko iepirkumu sliekšņus - 143 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 5,538 miljoni eiro būvdarbiem.

Publisko iepirkumu reforma paredz mazināt administratīvo slogu, vienkāršot procedūras un saīsināt iepirkumu norises laiku par aptuveni 25%, kā arī būtiski samazināt likumā detalizēti regulēto procedūru apjomu. Vienlaikus, balstoties starptautiskajās aplēsēs, publisko iepirkumu sistēmas racionalizācija var dot ievērojamu ietaupījumu - nacionālā līmenī potenciāli 2-4% apmērā no kopējiem publisko iepirkumu izdevumiem.

Tāpat plānotie grozījumi likumā paredz pārskatīt iepirkumu pretendentu izslēgšanas noteikumus, no 12 obligātajiem kritērijiem saglabājot divus. Tostarp plānots saglabāt prasību izslēgt pretendentu par korupciju un noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī izslēgšanu par nodokļu parādiem. Vienlaikus reforma paredz iespēju ļaut pretendentam nokārtot nodokļu saistības, nevis automātiski to izslēgt no iepirkuma kā līdz šim.

Tāpat izstrādātie priekšlikumi grozījumiem Publisko iepirkumu likumā paredz ilgtspējīgu iepirkumu noteikt kā vienu no likuma pamatprincipiem.

Plānots, ka IUB pārņems Elektronisko iepirkumu sistēmu ar visām tās apakšsistēmām - e-konkursi, e-izsoles, e-izziņas, e-pasūtījumi. Savukārt pašvaldībām paredzēta centralizēta iepirkumu pārvaldība ar iespēju izvēlēties piemērotāko modeli, kā arī tiek paplašināts centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts.

Atbilstoši atbalstītajam publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenārijam IUB kā publisko iepirkumu centrālā vadības iestāde darbību pamatā koncentrē uz iepirkumu sistēmas vadību, izmantojot pieejamo publisko iepirkumu datu analītiku.

Iepriekš Ašeradens paziņoja, ka ar plānoto publisko iepirkumu sistēmas reformu potenciāli varētu ietaupīt 2-4% no publisko iepirkumu izdevumiem.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka ar šo reformu būtu iespējams par 25% saīsināt publisko iepirkumu procedūras ilgumu, kā arī par 2-4% samazināt publiskā sektora izdevumus. Vienlaikus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prakse liecina, ka ietaupījums var sasniegt līdz 7%.

Ašeradens skaidroja, ka reformas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurspīdīgumu un efektivitāti, kā arī attīstot iepirkumu centralizāciju un ieviešot mūsdienīgus digitālos risinājumus publisko iepirkumu pārvaldībā.

Finanšu ministrs atzina, ka publiskie iepirkumi ir būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, vienlaikus Latvijā laika gaitā bija pazaudēts fokuss, koncentrējoties uz dokumentu tīrību, tā vietā, lai panāktu maksimālu atdevi no budžeta līdzekļiem, un bija pienācis laiks veikt pārmaiņas.

Ministra ieskatā darba grupas izstrādātā publisko iepirkumu strukturālā reforma atbrīvos publisko iepirkumu sistēmu no liekiem administratīviem procesiem, procesu padarīs ātrāku, nodrošinās lielāku konkurenci un veicinās to, ka katrs nodokļu maksātāja eiro dod maksimālu labumu sabiedrībai.

FM vadītās darba grupas atbalstītais publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenārijs koncentrējas pasūtītājiem nodrošināt maksimālu elastību publisko iepirkumu veikšanā, fokusējoties uz iepirkuma pamatmērķiem, uzsverot ilgtspējas principu piemērošanu un paredzot ievērot tikai ES normatīvajos ietvertās obligātās papildu prasības.

Darba grupa secināja, ka laika gaitā šis fokuss ir zudis, tāpēc Latvijā iepirkumu procedūru sarežģītība un nozaru politiku īstenošanai paredzēto papildu prasību daudzums būtiski ierobežo publisko iepirkumu galveno mērķu sasniegšanu. Arī iesaistīto pušu praktiskā pieredze atklāja, ka iepirkumu procesus nereti raksturo pārmērīga birokrātija, ilgstoša norise un nepietiekama konkurence. Bieži iepirkumos piedalās tikai viens pretendents vai tiek saņemts ierobežots piedāvājumu skaits.

Darba grupa tika izveidota šogad martā. Tajā bija pārstāvētas gan valsts un pašvaldību iestādes, gan kontrolējošās institūcijas, gan nozaru profesionāļi un uzņēmēju organizācijas. Darba grupa koncentrējās uz diviem virzieniem, tostarp publisko iepirkumu ekonomiskās lietderības jeb "maksimāla vērtība par ieguldītajiem līdzekļiem" ("value for money") palielināšanu. Attiecīgi tika analizēta esošā prakse un labās prakses piemēri, apzinot iespējas nodrošināt būtisku ietaupījumu, vienlaikus saglabājot iepirkumu kvalitāti un nodrošinot, ka iepirkumi pilnvērtīgi atbilst faktiskajām vajadzībām un prasībām.

Savukārt otrs virziens bija publiskā iepirkuma efektivitātes izvērtējums, kas ietvēra publiskajos iepirkumos piemērojamo līgumcenu robežvērtību jautājumu, kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus, iepirkumu centralizācijas iespējas un citus procesuālus jautājumus.

Pēc vairāku diskusiju cikla un detalizētas analīzes darba grupa piedāvāja divus iespējamos attīstības scenārijus - esošās sistēmas pilnveidi vai strukturālas reformas publisko iepirkumu jomā, kas guva vienbalsīgu darba grupas dalībnieku atbalstu.

Strukturālās reformas paredz būtiski paaugstināt publisko iepirkumu sliekšņus līdz ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām. Attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, bet būvdarbu iepirkumos - no 20 000 eiro līdz 5,538 miljoniem eiro. Būtiskas izmaiņas skartu arī sistēmas darbības principus, fokusējoties uz maksimālu elastību, iepirkumu pamatmērķiem un uz datiem balstītu vadību.

Reforma paredz iepirkumu regulējumu attiecināt tikai uz darījumiem virs ES noteiktajām līgumcenu robežām, nacionāli regulētajos iepirkumos pārejot uz "ex-post" uzraudzību un ieviešot pienākumu arī zem robežvērtībām publicēt informāciju par iepirkumu plāniem, noslēgtajiem līgumiem un faktisko izlietojumu.

Savukārt uzraudzību plānots stiprināt ar efektivitātes rādītājiem (KPI), references cenām un analītikas risinājumiem. Attiecīgi tiks uzraudzīta pasūtītāju prakse, ņemot vērā pasūtītāju efektivitātes rādītājus pret iepirkumu indikatoriem, kā arī salīdzinošā veidā par atskaites punktu ņemot vidējo un labāko sniegumu. Piemēram, konkurences līmeni iepirkumos, lēmumu pieņemšanas ātrumu un iepirkumu efektivitāti, kas ir iepirkumu sistēmas indikatori, ko izmanto kopumā ES.

Reforma ietver izmaiņas arī institucionālajā pārvaldībā, kā rezultātā IUB kļūs par centrālo vadības iestādi un uzturēs Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu, bet Valsts digitālās attīstības aģentūras darbs tiks fokusēts uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) iepirkumiem. Pašvaldības centralizēti pārvaldīs iepirkumu sistēmu, vienlaikus saglabājot izvēles brīvību piemērotākā pārvaldes modeļa noteikšanā. Tāpat tiks paplašināts centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts, tajā iekļaujot apdrošināšanu, transportu un mobilos sakarus.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, reformā paredzēts koncentrēties uz iepirkumu pamatmērķiem - atklātību, pārredzamību un brīvu konkurenci, ievērojot tikai ES normatīvajos noteiktās obligātās prasības. Vienlaikus pēc FM ieceres fokuss būs arī uz ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanu, nostiprinot regulējuma principu līmenī un paredzot iespēju veidot kompetences centrus noteiktās jomās, lai īstenotu ilgtspējas principus, kā arī attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju.

Reformu īstenojot, ieguvumi prognozēti visos līmeņos - sniegta rīcībspēja pasūtītājiem, iespējas uzņēmējiem un pārskatāmība sabiedrībai, norāda FM.

Publisko iepirkumu darba grupa apkopoja arī labās prakses ieteikumus, kas ietver tirgus izpētes veikšanu un savlaicīgu iepirkumu plānošanu. Tāpat būtiska ir piegādātāju informēšana par plānotajiem un izsludinātajiem iepirkumiem. Uzsvērta nepieciešamība izvirzīt samērīgas prasības iepirkumos un līgumos. Efektivitātes uzlabošanai ieteikti arī kopīgi un centralizēti iepirkumi, kvalitatīva iepirkumu komandu vadība un pastāvīga iepirkumu speciālistu profesionālās kapacitātes celšana. Nozīmīgi priekšnoteikumi efektīvam procesam ir arī konkurenci veicinošu procedūru un līgumu veidu izvēle. Tāpat nepieciešams rūpīgi analizēt iepirkuma līgumu nosacījumus gadījumos, kuros konkurence bijusi nepietiekama.

Reformas plānotās izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā pakāpeniski stātos spēkā no 2026. gada, norāda FM. Līdz tam nepieciešams apstiprināt publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenāriju MK un Saeimā pieņemt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un pārējos publisko iepirkumu jomas likumos, kā arī attiecīgi izstrādāt un apstiprināt nepieciešamos MK noteikumu grozījumus.