Nekustamo īpašumu tirgus ir ekonomikas spogulis - cik spēcīga būs mūsu lokālā ekonomika, tik spēcīgs būs arī tirgus, un tirgum tuvāko gadu laikā noteikti ir jāaug, pārliecināts ir G.Cauna. Viņš prognozē, ka 2030. gadā jauna nekustamā īpašuma produkta vidējā cena Latvijā pietuvosies 4000 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2) atzīmei. Šobrīd būvniecības tirgus ir iedragāts, taču brīdī, kad tas atveseļosies, būvniecības izmaksas un arī nekustamo īpašumu cenas atkal palielināsies, spriež G.Cauna, norādot, ka īstais izmaksu kāpums mums vēl varētu būt tikai priekšā.

Kā kopumā vērtējat nekustamo īpašumu tirgu Latvijā - kādas tendences novērojamas pēdējos gados?

Pēdējos gados nekustamā īpašuma nozare un arī ekonomika kopumā ir piedzīvojusi milzīgas svārstības. Lai gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tirgus pārsvarā gājis uz leju, bijuši arī nelieli pacēlumi. Jāsaka, ka šis gads ir iesācies diezgan cerīgi - to apliecina gan Kaamos, gan arī citu nozares pārstāvju biznesa rezultāti. Darījumu skaits un potenciālo pircēju interese par nekustamajiem īpašumiem pamazām aug, tas sniedz mums pārliecību, ka tirgus ir nostabilizējies un tuvākajā laikā mēs varētu piedzīvot izaugsmi. Vienlaikus joprojām ir lietas, kas dara mūs bažīgus. Ģeopolitiskā situācija pasaulē arvien ir ļoti nestabila, kas attiecīgi var ietekmēt arī dažādu lēmumu pieņemšanu gan valsts un uzņēmumu, gan privātpersonu līmenī. Tas, protams, ietekmē arī tirgus kopējo noskaņojumu. Ja pircējiem ir pārliecība, ka nākotne ir cerīga, viņi savās izvēlēs ir drošāki, ja savukārt situācija ir neskaidra, pircēju rīcība var kļūt piesardzīgāka un gausāka, kā rezultātā samazinās kopējais tirgus temps. 

Jūs minējāt, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nekustamā īpašuma tirgus galvenokārt gājis uz leju. Kā šis aspekts ietekmēja Kaamos biznesa plānus?

Pēdējo piecu gadu notikumi, tajā skaitā karš un pandēmija, radīja virkni izaicinājumu, uz kuriem mēs esam mēģinājuši skatīties ļoti pragmatiski. Savu biznesu vienmēr esam plānojuši gan īstermiņā un vidējā termiņā, gan ilgtermiņā. Līdz ar to mūsu ilgtermiņa mērķi un plāni lielos vilcienos nav mainījušies, taču, protams, mēs neesam varējuši ignorēt to, kas notiek mums apkārt. Mēs pieņemam tirgus situāciju un pielāgojam savus operatīvos plānus, taču apzināmies, ka ekonomika ir cikliska - vienmēr ir gan kritumi, gan kāpumi. 

Kā karš Ukrainā ietekmēja būvniecības izmaksas?

Ietekme bija tūlītēja un ļoti būtiska, turklāt atsevišķos gadījumos runa pat nebija par cenu, bet par materiālu pieejamību. Daži materiāli vienkārši nebija nopērkami, bet citi savukārt kļuva ievērojami dārgāki. Laika gaitā, kad tika noregulētas piegādes ķēdes un atrasti citi piegādātāji, tirgus pakāpeniski pielāgojās jaunajai situācijai, taču cenas tā arī neatgriezās pirmskara līmenī. Arī šobrīd būvniecības izmaksas joprojām ir daudz augstākas nekā, piemēram, 2021. gadā. Jā, tirgus ir nostabilizējies, bet cenu līmenis ir pavisam cits. 

Kāds varētu būt procentuālais būvniecības izmaksu pieaugums, ja salīdzinām šī brīža situāciju ar laiku pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā?

Sajūtu līmenī es teiktu, ka kopējais pieaugums ir ap 20%, kas tiešā veidā atspoguļojās arī nekustamo īpašumu cenās. Sākoties karam, nekustamo īpašumu cenas pieauga par 20-25%, taču šobrīd tās ir vēl augstākas. 2022. gada sākumā jaunam nekustamā īpašuma produktam vidējā pārdošanas cena bija apmēram 2150 EUR/m2. Pašlaik šis cipars savukārt ir pieaudzis līdz 2750 EUR/m2, kas nozīmē, ka cena par vienu kvadrātmetru palielinājusies par teju 30%. Vienlaikus jāatzīmē, ka nekustamo īpašumu cenas ietekmē ne tikai būvniecības izmaksu pieaugums, bet arī citi aspekti - energoresursu cenas, kapitālizmaksas, inflācija, darbaspēka izmaksas. Jebkurā gadījumā cenu pieaugums ir uz palikšanu. Nekustamie īpašumi lētāki nekļūs!

Visu interviju lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.