Pirmajos trīs gada ceturkšņos kopējais darījumu skaits Latvijā audzis par aptuveni 20%. Daļu statistikas veido darījumi, kas bija atlikti iepriekšējos periodos un noslēgušies vien šogad. Līdz ar kārtējo EURIBOR likmes samazinājumu pavasarī, sabiedrībai signalizējot par inflācijas augstākā punkta pārvarēšanu, pakāpeniski samazinās arī mājokļa pārdošanai nepieciešamais laiks. Analizējot mājokļu tirgus tendences gada griezumā, “Latio” eksperti fiksējuši paradoksu: lai gan valstī būtiski pieaug viena cilvēka mājsaimniecību skaits, vienlaikus Latvija ir ES līdere pēc to iedzīvotāju īpatsvara, kuri spiesti dzīvot pārpildītos mājokļos. 

Šī aizejošā gada trešais ceturksnis Rīgas mājokļu tirgū bijis aktīvs darījumu skaita  ziņā. Turpretī īpašumu piedāvājuma ziņā dinamika bija pretējā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, iegādei pieejamo dzīvokļu skaits 3. ceturksnī samazinājās par 18%, novembrī sasniedzot ~ 4010 piedāvājumu. Savukārt īrei bija pieejami ~ 3100 dzīvokļu. Teju 35% iegādei pieejamā piedāvājuma jeb 1405 veidoja mājokļi sērijveida projektos. Salīdzinot ar oktobri, jaunbūvju pirmreizējā tirgū piedāvājums novembrī samazinājās par 3% (2030 dzīvokļi), cenām pārdošanas sludinājumos saglabājoties ap 3010 EUR/ m², bet noslēgtajos darījumos vidējās cenas pieauga līdz 2860 EUR/m². Salīdzinot ar iepriekšējā gada nogali, jaunbūvju otrreizējā tirgū vidējās cenas apkaimēs pieauga par 5%, sasniedzot 2050 EUR/m², savukārt Rīgas centrā cenu kāpums bijis vēl izteiktāks (+6%), sasniedzot 2910 EUR/ m². Sērijveida dzīvokļu tirgū novērotas vēl būtiskākas vidējo cenu izmaiņas. Dzīvokļa kvadrātmetrs sērijveida projektā vidēji apkaimēs maksāja 1085 EUR (+7%), savukārt centrā vidējā cena turējās iepriekšējā gada līmenī – 1430 EUR/ m² (+1%). Novembrī īrei sērijveida ēkās bija pieejami apmēram 1150 dzīvokļi. Pircēju aktivitātes pieaugums 2025. gadā fiksēts arī reģionos. 

Daiga Blumberga, “Latio” darījumu vadītāja Vidzemē, novērojusi: “Šogad turpināja pieaugt pircēju aktivitāte, kas aizsākās jau pagājušajā gadā. To varētu skaidrot ar pieejamāku banku finansējumu, zināmu pieradumu pie ģeopolitiskās situācijas un vispārēju stabilitāti, ko cita starpā veicina arī pozitīvie ECB lēmumi starpbanku likmes samazināšanai.” 

Pircēju vidū aizvien pieprasītākie ir 1-2 istabu mājokļi, kas skaidrojams ne tikai ar finansiāliem apsvērumiem, bet arī mājsaimniecību struktūru. Proti, pēc OECD aplēsēm, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas vai ir spiesti dzīvot vieni. Pēdējā desmitgadē šādu viena cilvēka mājsaimniecību skaits pieaudzis vidēji par pieciem procentpunktiem visās vecuma grupās. Šī tendence nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju spēju vaidot uzkrājumus. Mūsdienu prasībām neatbilstošs, energoneefektīvs mājoklis ir milzīgs finansiālais slogs ar niecīgām cerībām uz vērtības pieaugumu.   

Tai pat laikā Latvija ir līdere Eiropas Savienībā pēc iedzīvotāju īpatsvara, kas spiesti dzīvot pārpildītos mājokļos, turklāt šajā kategorijā apsteidz ne vien vidējo ES rādītāju (17%), bet arī Lietuvu un Igauniju. Par pārpildītu mājokli tiek uzskati apstākļi, kuros dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju ir nepietiekama, tādējādi negatīvi ietekmējot kopējo dzīves kvalitāti. Šo problēmu īpaši izjūt daudzbērnu ģimenes un iedzīvotāji reģionos, kur jaunu mājokļu piedāvājums ir ierobežots. Latvijā šādos apstākļos dzīvo teju 41% iedzīvotāju. Lai gan kopš 2010. gada rādītājs ir krities, tas joprojām ir augstākais starp Baltijas valstīm. 

”Manuprāt, cilvēku skaits mājoklī tiešā veidā korelē ar  to, cik liels ir īpašums. Ja cilvēks plāno dzīvot viens, viņš nemeklē trīs istabu dzīvokli, apzinoties gan uzturēšanas izmaksas, gan platību, kas netiks izmantota. 1-2 istabu dzīvokļus izvēlas jaunietis, pāris vai retāk - ģimene ar 1 bērnu. Ja ir vairāk bērnu, priekšroka tiek dota 3-istabu dzīvokļiem. Tāpat vienistabas mājokļos nereti turpina dzīvot šķirtās ģimenes, kamēr nav atrasta jauna “otrā pusīte”. Tā ir šodienas realitāte – daudzi šķiras, viena puse meklē jaunu mājvietu vai pārdod esošo, un abas meklē jaunas dzīves vietas, kas parasti ir mazākas platības,” pauž “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Jelgavā Inese Štorha. 

Ziemassvētki ir cerību un pārdomu laiks. Lai gan pašlaik nav indikāciju par būtiskām izmaiņām, kas varētu skart nekustamo īpašumu nozari un atrisināt mājokļu pieejamības jautājumus, ir svarīgi apzināties un aktualizēt problēmu tieši šobrīd – vai spēsim atrast līdzsvaru starp mājokļu kvalitāti un pieejamību ne tikai ar jaunu daudzdzīvokļu ēku un īres namu būvniecību, bet arī stratēģisku politiku, kas veicina atbilstošu dzīves telpas nodrošinājumu gan vienatnē dzīvojošajiem, gan kuplām ģimenēm?