Luminor bankas dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī izsniegto mājokļu kredītu apjoms pieaudzis par 23 %, salīdzinot ar līdzvērtīgu periodu pērn, ik mēnesi izsniedzot finansējumu mājokļa iegādei vai būvniecībai ap 270 mājsaimniecībām Latvijā. Ņemot vērā iedzīvotāju aktivitāti, mājokļu fonda attīstību un pieejamību, mājokļu tirgum arī turpmāk ir teicams izaugsmes potenciāls.

Kreditēšanas aktivitātes kāpums aizsākās jau 2024. gada nogalē, kad būtiski palielinājās jaunizsniegto mājokļu kredītu apjoms. Iepriekšējos gados mājokļu kreditēšanas tirgus Latvijā bija stagnējis, piedzīvojot gan nelielus kāpumus, gan kritumus dažādu ārējo faktoru ietekmē – tostarp Covid-19 pandēmijas, būvniecības izmaksu kāpuma un Euribor likmju pieauguma dēļ. Savukārt pērn kreditēšanas atjaunošanos būtiski veicināja Euribor likmju kritums, stabilāks darba tirgus un algu pieaugums.

“Pērn mājokļu kreditēšanas aktivitāte Latvijā sasniedza augstāko līmeni kopš globālās finanšu krīzes, taču šī gada pirmo mēnešu dati rāda, ka tirgus ir iesācis vēl aktīvāku tempu. Šogad ik mēnesi Luminor finansējusi mājokļa iegādi vai būvniecību aptuveni 270 mājsaimniecībām. Redzam, ka iedzīvotāji ir kļuvuši pārliecinātāki par savām iespējām iegādāties mājokli, tomēr izvēli joprojām lielā mērā nosaka finansiālie apsvērumi – īpašuma cena, kredīta maksājuma apmērs, mājokļa uzturēšanas izmaksas. Tāpēc aktīvākais segments joprojām ir sērijveida dzīvokļi otrreizējā tirgū, kas veido 31 % no darījumiem. Vienlaikus pircēji arvien rūpīgāk vērtē arī ēkas tehnisko stāvokli un energoefektivitāti, tāpēc priekšrocības tirgū arvien vairāk iegūst renovētas un labāk uzturētas sērijveida mājas, kurās iespējams apvienot pieejamāku cenu ar zemākām ikmēneša izmaksām,” norāda Kaspars Lukačovs, Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Mājokļu tirgus Latvijā šobrīd ir labā līdzsvarā, jo cenas ir pietiekamas, lai attīstītājiem būtu interese būvēt, bet vienlaikus joprojām samērīgas, lai iedzīvotāji varētu atļauties iegādāties mājokli. Arī privātmāju segments saglabājas salīdzinoši stabils. Luminor bankas aptauja* liecina, ka nākamo trīs gadu laikā jaunu mājokli plāno iegādāties teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs. Vienlaikus Latvijā mājokļa iegāde biežāk tiek uztverta kā ilgtermiņa lēmums un dzīvesvietas izvēle uz daudziem gadiem, nereti pat vienu reizi dzīvē. Savukārt Lietuvā un Igaunijā mājokļu maiņa notiek aktīvāk, un uz nekustamo īpašumu biežāk raugās arī kā uz ilgtermiņa investīciju.

Neraugoties uz pēdējā gada straujo aktivitātes kāpumu, Latvijas hipotekāro kredītu portfelis joprojām ir mazākais Baltijā. Tas norāda, ka mājokļu kreditēšanas tirgum Latvijā saglabājas būtisks izaugsmes potenciāls. Pozitīvus signālus dod arī būvniecības dati. Pērn dzīvokļu māju jaunbūvju skaita indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2007. gada, pieaugot par 26 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas bija arī četras reizes augstāks nekā vidēji 2010.–2015. gadā, kad pēc globālās finanšu krīzes mājokļu tirgū valdīja piesardzība, bija liels nepārdoto mājokļu uzkrājums un iedzīvotāji daudz atturīgāk vērtēja aizņemšanos.

“Šobrīd redzam, ka tirgū vienlaikus atgriežas gan pircēju aktivitāte, gan attīstītāju optimisms. Kreditēšanas pieaugums tuvākajā laikā var veicināt arī būvniecības aktivitāti, jo pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem saglabājas augsts. Latvijā mājokļu cenas joprojām ir zemākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Rīgā tās ir zemākās starp Baltijas galvaspilsētām, tāpēc, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, mājokļa iegāde Latvijā joprojām ir salīdzinoši pieejamāka. Vienlaikus šobrīd tirgū nav redzamu pazīmju, kas liecinātu par iespējamu nekustamo īpašumu cenu kritumu – tieši pretēji, pieprasījumam saglabājoties augstam, šogad mājokļu cenas varētu pieaugt 5–10 % robežās. Lai gan ģeopolitiskā nenoteiktība ietekmē kopējo ekonomikas noskaņojumu, mājokļu tirgus perspektīvas šim un nākamajam gadam joprojām vērtējamas kā labas,” uzsver Kaspars Lukačovs.

Labvēlīgi ir arī būvatļauju dati – tie liecina par mājokļu attīstītāju gatavību nākamajos gados palielināt piedāvājumu. Īpaši straujš kāpums vērojams dzīvokļu segmentā, kur izsniegto būvatļauju apjoms divu gadu laikā gandrīz dubultojies. Arī privātmāju segmentā aktivitāte saglabājas.