Kā norāda “AJ Produkti” valdes locekle Zane Beķere, organizācijas joprojām nenovērtē, cik lielā mērā fiziskā darba vide ietekmē ikdienas darbu un darbinieku pašsajūtu. “Mēs paši to apzināti esam izvirzījuši kā prioritāti – sākot ar savu darba vidi un tikai pēc tam palīdzot to attīstīt citiem uzņēmumiem,” viņa uzsver.

Ergonomiska un motivējoša darba vide sniedz izmērāmus ieguvumus. “AJ Produkti” iekšējais darbinieku apmierinātības rādītājs šogad sasniedzis 97 no 100 punktiem. Tajā tika vērtēta darba vide, vadība, darba organizācija un uzņēmuma attīstības virziens. Kā atzīst Z. Beķere- rādītāji nav iegūti pateicoties tikai vienam risinājumam, tas ir sistemātiskas plānošanas rezultāts, kur vide tiek uztverta kā daļa no uzņēmuma attīstības virzītājiem.

Vienlaikus viņa piebilst – Latvijā kopumā šajā jomā vēl ir liels attīstības potenciāls. Darba vide joprojām bieži tiek uztverta kā izmaksu pozīcija, nevis kā instruments, kas ietekmē produktivitāti, iesaisti un ilgtermiņa rezultātus.

Darba vide nav interjers – tā ir darba instruments

“Bieži redzam, ka uzņēmumi iegulda vizuāli pievilcīgā darba vidē ar modernu aprīkojumu, taču vairumā gadījumu nav pietiekoši pārdomāta telpu funkcionalitāte un darba procesi ikdienā,“ skaidro Z. Beķere.

Tas nav tikai estētikas jautājums – darba vides galvenais uzdevums ir palīdzēt darbiniekam strādāt efektīvi un ilgtermiņā saglabāt labu pašsajūtu. Darba vietai jābūt pielāgojamai gan darbinieka augumam, gan darba uzdevumiem. Tas var ietvert gan regulējamu galdu un ergonomisku krēslu birojā, gan aprīkojuma risinājumus noliktavās un ražošanā, kas samazina fizisko slodzi un palīdz uzturēt nemainīgu darba kvalitāti.

Situācijās, ja darba vide nav pielāgojama, tai pielāgojas darbinieks. Īstermiņā šis fakts var šķist nebūtisks, taču ilgtermiņā funkcionāli nepiemērota vide rada nogurumu, fizisku diskomfortu un samazina darba spējas. Kā norāda “AJ Produkti” veidotais pētījums - Latvijā vairāk nekā piektā daļa, jeb 21,3% strādājošo atzīst, ka darba laikā regulāri izjūt sāpes vai fizisku diskomfortu. Uzņēmuma ilgstošā pieredze darba vides plānošanā liek secināt, ka sāpju un diskomforta cēlonis nav jāmeklē tikai vienā konkrētā elementā, bet gan kopējā darba vides kvalitātē. Efektīva telpa nav atsevišķu mēbeļu vai risinājumu kopums, bet gan pārdomāta sistēma – no individuālās darba vietas līdz telpu plānojumam, apgaismojumam un darba plūsmai.

Darbinieks pielāgojas darba videi līdz brīdim, kad sākas veselības problēmas

Viens no izaicinājumiem ir tas, ka darbinieki ne vienmēr aktīvi ziņo par problēmām darba devējam. “Cilvēki bieži pielāgojas apstākļiem, kas nav viņu tiešā kontrolē, un ne vienmēr par tiem uzdrošinās runāt,” norāda Z. Beķere.
Dati rāda, ka iesaiste darba vides uzlabošanas jautājumos Latvijā joprojām ir zema – tikai 41% darbinieku norāda, ka viņiem ir iespēja ietekmēt darba vides uzlabojumus, bet tikai 34% jūtas iesaistīti lēmumu pieņemšanā.

Tas nozīmē, ka organizācijām ir neizmantots potenciāls – darba vidi iespējams uzlabot ne tikai ar investīcijām, bet arī ar sistemātisku darbinieku iesaisti.

Praksē tas nozīmē regulāras darbinieku labbūtības aptaujas, kopīgas diskusijas ar komandām un iesaisti lēmumu pieņemšanā par darba vides uzlabojumiem. Šādas pieejas palīdz savlaicīgi identificēt problēmas un pielāgot vidi darbinieku vajadzībām, pirms tās pāraug ilgtermiņa diskomfortā vai veselības riskos.

Darba vide šādā skatījumā kļūst ne tikai par fizisku telpu, bet arī par vadības un komunikācijas instrumentu, kas ietekmē darbinieku iesaisti un piederības sajūtu.

Viena pieeja visiem nestrādā

Vajadzības nav universālas – dažādi darba veidi prasa atšķirīgus ergonomiskos risinājumus. Vienā uzņēmumā līdzās pastāv biroja darbs, attālinātais darbs un fiziski intensīvs darbs noliktavās vai ražošanā, un katram no tiem ir savas prasības.

Piemēram, attālinātajā darbā ergonomika bieži paliek paša darbinieka ziņā, kļūstot par neredzamu efektivitātes zuduma iemeslu – darbs pie virtuves galda vai nepiemērotā krēslā ilgtermiņā ietekmē gan pašsajūtu, gan darba spējas. “Darba videi jābūt pielāgotai konkrētajam darba veidam un cilvēkam – neatkarīgi no tā, vai tas ir birojs, industriāls objekts vai mājas darba vieta,” skaidro Z. Beķere.

Šāda pieeja palīdz uzlabot komfortu, samazināt fizisko slodzi un saglabāt darbinieku darba spējas ilgtermiņā.

Darba vide kā produktivitātes un lojalitātes faktors

Darba vide ir ne tikai fiziska telpa – tā ir arī spēcīgs signāls darbiniekiem par uzņēmuma attieksmi pret viņu ikdienu un labbūtību. To apliecina arī pētījuma dati: 68,5% darbinieku norāda, ka darba vide tieši ietekmē viņu produktivitāti, savukārt 68,3% atzīst, ka kvalitatīva darba vide palielina lojalitāti darba devējam.

“Pārdomāta un pielāgota darba vide tiek novērtēta – tā tieši ietekmē darbinieku motivāciju un lojalitāti. AJ Produkti darbinieku vidējais darba stāžs ir 8 gadi, un to veicina gan kvalitatīvi darba apstākļi, gan iesaiste uzņēmuma lēmumu pieņemšanā,” skaidro Z. Beķere.

Sajūta, ka darba devējs iegulda kvalitatīvā darba vidē, veido arī emocionālu piesaisti uzņēmumam. Tas nozīmē, ka ieguldījumi ergonomikā un darba vides kvalitātē nav tikai par komfortu vai estētiku. Tie ir cieši saistīti ar uzņēmuma rezultātiem – produktivitāti, darbinieku noturēšanu un spēju konkurēt darba tirgū.

Bez zināšanām pat labākā vide nestrādā

Līdzās infrastruktūrai būtiska ir arī darbinieku izpratne par pareizu aprīkojuma izmantošanu. Pat kvalitatīvākie risinājumi nedod rezultātu, ja tie netiek lietoti pareizi.

“Tāpēc mēs lielu uzsvaru liekam arī uz darbinieku izglītošanu – kā pielāgot darba vietu, kā veidot veselīgus darba paradumus un kā izmantot ergonomiskos risinājumus ikdienā,” norāda Z. Beķere.

Svarīgi, ka atbalsts un informācija ir pieejama ne tikai ieviešanas brīdī – tai jābūt pastāvīgi pieejamai visā risinājuma lietošanas laikā. Tas ļauj darbiniekiem jebkurā brīdī atgriezties pie nepieciešamās informācijas un precīzi pielāgot darba vietu arī tad, kad ikdienā kaut kas ir piemirsies vai nepieciešama atkārtota pielāgošana.

“Visam AJ Produkti klāstam lietošanas instrukcijas ir pieejamas tiešsaistē, un daudziem risinājumiem ir nodrošināti arī uzstādīšanas un pielāgošanas video. Tas nozīmē, ka darbinieki var jebkurā brīdī piekļūt informācijai un atkārtoti pielāgot darba vietu atbilstoši vajadzībām,” skaidro Z. Beķere.

Praksē tas nozīmē, ka darba vide netiek uzstādīta vienreiz un aizmirsta, bet tiek regulāri izmantota un pielāgota atbilstoši vajadzībām. Tieši šī kombinācija – kvalitatīva vide un nepārtraukts atbalsts darbiniekiem – nodrošina ilgtermiņa efektu.