25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Liepājas Industriālā parka attīstība nodrošinās teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.

Uldis Sesks, Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs, skaidro: «Ņemot vērā, ka «Privatizācijas aģentūrai» sākotnējos plānus nav izdevies realizēt un jaunus investorus nav izdevies atrast, kādreizējā rūpnīcas «Liepājas metalurgs» teritorija kopš 2016. gada pavasara Latvijas tautsaimniecībai vairs nav nesusi nekādu pienesumu - agrāko aptuveni 300 miljonu eiro apgrozījuma vietā tā rada pat zaudējumus valsts budžetam. Pa šiem gadiem ir kļuvis redzams, ka atjaunot «Liepājas Metalurga» darbību iepriekšējā apjomā pie pašreizējām resursu cenām un situācijas noieta tirgos ir neiespējami. Mēģinājumi un solījumi ir bijuši, taču diemžēl nesekmīgi. Šīs teritorijas iegāde industriālā parka izveidei ir nozīmīgs solis un vienlaikus izaicinājums, lai to transformētu par modernu un pievilcīgu uzņēmējdarbības infrastruktūru, kurā veiksmīgi strādātu un attīstītos inovatīvi uzņēmumi, radot pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un nodrošinot kvalificētas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Parakstītais līgums ir starta šāviens maratonam, kas prasīs neatlaidīgu, mērķtiecīgu un pārdomātu darbu, kurā neiztikt bez valdības izpratnes un Eiropas Savienības struktūrfondu piesaistes.

Liepājas SEZ pārvalde un Liepājas pašvaldība jau iepriekš veicinājušas vairāku industriālo parku izveidi un esošā pieredze pierāda, cik dažādi tie var būt. Bijušajā Gaļas kombinātā strādā Liepājas Biznesa parks ar privātu ārvalstu kapitālu, ir UPB un Vecās Ostmalas Biznesa parks, ko izveidojuši un attīstījuši vietējie uzņēmēji, bet Karostas Industriālajā parkā un Dūņu/Meldru ielas uzņēmējdarbības teritorijā top jaunas rūpnīcas.»

Savukārt, Jānis Vilnītis, Liepājas domes priekšsēdētājs, norāda: «Šis ir nākamais solis mērķim, kuru kopīgi ar valdību esam izvirzījuši – izveidot Liepājā vienu no jaudīgākajiem industriālajiem parkiem Baltijā. Jau šobrīd redzam pirmos aizmetņus bijušā metalurģijas uzņēmuma teritorijas attīstībā, tādēļ jo nozīmīgāks ir šodien īstenotais darījums, kas ļaus mērķtiecīgāk piesaistīt investīcijas, piedāvāt investoriem labiekārtotu teritoriju, tai skaitā dzelzceļa pievadceļus, un radīt vidi uzņēmējdarbībai ar augstu pievienoto vērtību.»

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA «FeLM» 2018. gadā 23. augustā noslēdza nodomu protokolu, kas nosaka, ka galvenie uzdevumi Liepājas Industriālā parka attīstībā ir vienota teritorijas apsaimniekošana, infrastruktūras pilnveidošana, nomnieku un ārējā finansējuma piesaiste, lai 15 gadu laikā piesaistītu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību un radītu 1000 jaunas, labi apmaksātas darba vietas. 

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro akcentē: «Kādreizējā «Liepājas metalurga» teritorija ir ar lielu ekonomisko potenciālu, tāpēc kopā ar Liepājas pilsētas pašvaldību un Liepājas SEZ pārvaldi aktīvi strādāsim, lai pēc iespējas ātrāk dzīvē īstenotu Liepājas Industriālā parka ideju. Ņemot vērā mērogu, kādā šī projekta veiksmīga realizācija ietekmēs visas valsts ekonomiku, es kā Ekonomikas ministrs uzskatu, ka šim ir jābūt visas valdības augsti prioritāram projektam nākamajos gados.»

Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos un Liepājas Industriālā parka projekta vadītājs Uldis Hmieļevskis stāsta: «Pirmkārt, jau šobrīd LSEZ teritorijā ir brīvu zemes gabalu deficīts tieši liela izmēra ražotņu izvietošanai. Otrkārt, metalurga teritorijā esošās elektrojaudas un dzelzceļa tīkls rada iespēju izvietot augsti tehnoloģiskas energoietilpīgas ražotnes, un pēc šādām teritorijām ostas tuvumā Eiropā ir pieprasījums. Treškārt – mums kā liepājniekiem ir svarīgi, lai tik lielai teritorijai pilsētas vidū būtu saimnieks, un mums būtu iespēja noteikt tās attīstības virzienu, nevis paļauties uz solījumiem. Un, protams, tā ir iespēja radīt jaunas darba vietas. Šis ir tikai pirmais solis, un ir vēl daudz darāmi darbi visām pusēm – piemēram, valdībai vēl jāpieņem lēmumi par ar tēraudkausēšanas krāsns saistīto īpašumu likteni, lai Industriālais parks būtu vienota pilnvērtīga teritorija ar vienu attīstītāju, tāpat nopietns darbs būs jāiegulda pilsētplānotājiem un jāpiesaista nozīmīgi ES struktūrfondu līdzekļi, lai iekļautu šo lielo teritoriju pilsētas apritē ar jaunu ielu, ietvju un veloceliņu tīklu.»