Smadzenes izvēlas dzīvot tur, kur ir ērti. Ēkas pašas par sevi dzīvību pilsētā nerada, cilvēki to rada, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" pauž pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš. Viņš atklāj, ko iespējams mainīt, lai Rīga neturpinātu zaudēt iedzīvotājus. 

"Katru gadu Rīga zaudē tūkstošiem cilvēku. Tas notiek ne jau tāpēc, ka mums trūkst vēl viena stadiona vai iepirkšanās centra. Šie ikdienas apstākļi – darbs, mājas, darbs, skola, veikals – nav gana ērti un intuitīvi saistīti. Mums joprojām ir maz apzaļumotu ielu, mums joprojām ir maz publisko vietu, kur cilvēki var apsēsties. Joprojām pagalmi ir pilni ar automašīnām. Mums joprojām nav pietiekami daudz velojoslu, lai es ar savu meitu varētu droši aizbraukt uz bērnudārzu. Tas ir tas, ko es vēlētos redzēt tuvāko 20 gadu laikā un pārliecināt ģimeni palikt dzīvot Rīgā," viņš teic. 

V. Celmiņš arī norāda: "Pirmais intuitīvais veids, kā cilvēks vai tūrists iepazīst un piedzīvo jebkuru pilsētu, ir, raugoties uz tās arhitektūru. Un, jo daudzveidīgāka un senāka tā ir, jo daudzpusīgāks priekšstats mums veidojas. Rīgā mēs ejam un redzam – lūk, ir viduslaiki, lūk, ir jūgendstils, lūk, modernisms, lūk, ne visai izdevies postmodernisms, un tas viss vien relatīvi kompaktā areālā. 

Protams, mums nav nepieciešams saglabāt ikkatru būvi. Un katra valdošā iekārta tāpat vēlas izravēt iepriekšējās sistēmas pieminekļus un uzstādīt savējos, bet tā mēs laupām publiskās vēstures elementus ne vien sev, bet arī nākamajām paaudzēm un pilsētas viesiem. 

Demontējot tā saukto komunisma rēgu, tiek laupīta iespēja iepazīt šo laikmetu, tā laika estētiku, izpratni par cilvēka vajadzībām pilsētas veidolā. Tā mēs izņemam no pilsētas vaibstiem kādus 50–60 gadus."


Visu interviju lasiet 7. jūlija žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.