 
                    Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir izstrādājusi jaunas “Vadlīnijas energoefektivitātes uzlabošanai kultūrvēsturiskajās ēkās”, kas palīdzēs īpašniekiem, arhitektiem un apsaimniekotājiem gudri plānot ēku atjaunošanu, saglabājot to kultūrvēsturisko vērtību, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu.
“Energoefektivitāte kultūrvēsturiskajās ēkās nav tikai tehnisks jautājums – tā ir domāšanas maiņa. Jāskatās uz ēku kā uz sistēmu, šajā gadījumā vēsturisku ēku, kurā ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp vēsturisko mantojumu un mūsdienīgiem klimata un energoefektivitātes risinājumiem. Tikai tā mēs varam nodrošināt, ka mūsu mantojums tiks saglabāts arī nākamajām paaudzēm un to lietošana un komforts atbilstu mūsdienu prasībām,” uzsver VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Vadlīnijas paredzētas kā praktisks instruments, kas palīdz pāriet no fragmentāras “ielāps uz ielāpa” prakses uz sistēmisku, datos balstītu pieeju ēku apsaimniekošanā. Tajās sniegti ieteikumi, kā izvērtēt ēku tehnisko stāvokli, kā veikt energoefektivitātes pasākumus, izvēloties piemērotas tehnoloģijas, neskarot ēku vēsturisko substanci. Dokumentā apkopota VNĪ pieredze un starptautiskā labā prakse, kā arī iekļauti piemēri no valsts īpašumu atjaunošanas projektiem, tostarp Rīgas pils kastelas rekonstrukcijas.
Kultūras mantojuma saglabāšanā un būvniecībā plaši diskutēts par klimata pārmaiņām un vides degradācijām. Eiropa savos politiskajos instrumentos iestrādājusi rīkus, kas paver ceļu kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tomēr ārpus kultūras mantojuma ekspertu loka aizvien trūkst zināšanu, kā pareizi saglabāt līdzsvaru starp pieminekļu aizsardzību un Zaļā kursa pasākumu īstenošanu, veicinot ilgtspējīgu kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu. Izstrādātās vadlīnijas ir pirmais nozīmīgais solis, lai plašākai sabiedrībai sniegtu informāciju par iespējām un risinājumiem kultūras pieminekļu atjaunošanā, ievērojot Eiropas klimatneitralitātes nodrošināšanas prasības un parādot, ka kultūras mantojums ir energoefektīvs visos tā dzīves ciklos,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula.
Eksperti ir vienisprāt, ka ilgtspējīga pieeja kultūrvēsturiskajām ēkām iespējama tikai ciešā sadarbībā starp arhitektiem, inženieriem un mantojuma sargātājiem. Energoefektivitāte šajā kontekstā kļūst nevis par kompromisu, bet par veidu, kā pagarināt ēku mūžu un samazināt to uzturēšanas izmaksas.
