Viņa skaidro, ka komisijā Finanšu ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāizvērtē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" rīkotais iepirkums, savukārt pārbaudē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vadībā būs jāvieš skaidrība par nepabeigtajiem tilta balstiem Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

"Sabiedrībai ir jābūt skaidrai, detalizētai informācijai par līdz šim pieņemtajiem lēmumiem, to pamatotību un ietekmi uz valsts budžetu, kā arī iesaistīto amatpersonu iespējamo atbildību," uzver Siliņa.

Viņa arī pauž, ka "Rail Baltica" ir jāuzbūvē, un tas ir drošības un attīstības jautājums. Vienlaikus tikpat svarīgi ir to īstenot atbildīgi un ar skaidru finanšu izlietojumu, uzskata premjere.

TV3 raidījums "Nekā personīga" 8. martā ziņoja, ka Igaunija, Latvija un Lietuva "Rail Baltica" projektā vajadzīgos materiālus savulaik vienojās iepirkt kopīgi. Tā izdotos panākt lētāku cenu un piesaistīt nopietnākus piegādātājus.

Pēc vairāku gadu strīdiem par specifikācijām, termiņiem un daudziem citiem jautājumiem, iepirkumi noslēgušies. Tagad atklājies, ka pārmiju iepirkumā samērā formāla iemesla dēļ izslēgts uzņēmums, kas bija iesniedzis par vairākiem desmitiem miljoniem eiro zemāku finanšu piedāvājumu, vēstīja raidījums.

Jau ziņots, ka atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Tāpat vēstīts, ka 2024. gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu par institucionālās piekritības noteikšanu kriminālprocess nodots izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību. 2025. gada sākumā toreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns Latvijas Televīzijā atklāja, ka lietā tiek vērtētas arī politiķu darbības.

Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.