To intervijā Dienas Biznesam stāsta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, bijušais (2019.-2020.) Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš norāda, ka birokrātiskā sloga samazināšanai nekustamo īpašumu sfērā jau ir sperti nozīmīgi soļi – veikti attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos, bet vēl daļa izmaiņu ir dažādos izskatīšanas posmos.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar birokrātiskā sloga samazināšanu, par kuru teju vai visi iestājas, taču realitātē tas ne vienmēr tiek īstenots?

Viens no jaunāko laiku uzdevumiem ne tikai Latvijā, bet pat visā Eiropas Savienībā ir administratīvā sloga — birokrātijas – samazināšana, kas ļauj daudzus procesus īstenot ātrāk, efektīvāk un jēgpilnāk, tādējādi tiek ietaupīti resursi ne tikai uzņēmēju, bet arī valsts pusē.  No valsts puses izvirzītas nesamērīgas un liekas prasības, tādas, kas tiešā veidā nav vērstas uz sabiedrības interešu aizsardzību, nozīmē konkurētspējas un līdz ar to arī vēlmes strādāt sarukumu uzņēmējiem, taču tie ar saviem samaksātajiem nodokļiem nodrošina visai sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu finansēšanu.  

Jau 2023.gada septembrī, kad tiku ievēlēts par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju, tika skatīti dažādi jautājumi, kuros sabiedriskā sektora prezentācijas no vienas puses bija salīdzinoši izsmeļošas, taču sarežģītas un garas, to izsekošanai bija nepieciešams gribasspēks, lai neiemigtu. Vēl vairāk – daudzas no tām bija sarežģītas un grūti pārskatāmas, un cilvēkiem, kas nav attiecīgās jomas augstākā līmeņa speciālisti, nebija skaidra pastāvošās sistēmas vai sniegto priekšlikumu būtība un vajadzība. Tas joprojām ir pamats tam, ka bieži vien gan no uzņēmēju, gan sabiedrības puses skan skaļi secinājumi par birokrātiem, kuri rada papildu birokrātiju, lai tikai pašiem būtu, ar ko nodarboties. Jebkurā gadījumā birokrātiskā sloga mazināšana būtībā ir neizbēgams process, ja vien nav vēlmes pazemināt esošo dzīves līmeni, paaugstināt valsts parāda apmēru vai arī paaugstināt nodokļu likmes un samazināt sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. 

Ko un kā darīt, lai reāli mazinātu birokrātiskos šķēršļus, - pēc sarunas ar tā laika Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski atbildīgajā komisijā tika nolemts šo problēmu sadalīt pa sektoriem un skatīt to atsevišķi.  Pirmā tēma, par kuru nekustamo īpašumu attīstītāji un investoru pārstāvji runāja ilgāku laiku, bija birokrātiskā sloga mazināšana būvniecības procesā. Lai saprastu, kā to mazināt, tika organizētas vairākas tā dēvētās radošās diskusijas, kurās bija nodrošināta plaša pārstāvība gan no nozares sabiedriskajām organizācijām, gan no valsts un pašvaldību atbildīgajām institūcijām. Darba grupās, kurās kā moderators uzstājās Ekonomikas ministrija, izveidojās konstruktīvs dialogs, tika rūpīgi uzklausītas un izdiskutētas uzņēmēju pieteiktās problēmas, rodot tām risinājumus.  

Turklāt Ekonomikas ministrija pēc savas iniciatīvas izteica virkni priekšlikumu turpmākai būvniecības procesa pilnveidošanai un nevajadzīgā sloga mazināšanai, piedāvājot atcelt tādas prasības, kas nebija tiešā veidā vērstas uz sabiedrības interešu aizstāvību, kas bija vēsturiskais mantojums vēl no padomju sistēmas vai kuru lietderība praksē nav pierādīta. Tas bija netradicionāli, ka ierēdniecība pati piedāvā risinājumus, kā samazināt birokrātiju, jo iepriekš lielākoties novērots tieši pretējais. Šī darba rezultātā radās 72 priekšlikumi par izmaiņām normatīvajos aktos. Protams, bija arī iebildumi, taču tie nebija tādi, kuri būtu pamats attiecīgu izmaiņu neapstiprināšanai. Attiecībā uz Ekonomikas ministrijas kompetencē esošo būvniecības procesu 2024. gada un 2025. gada laikā ir ieviesti teju visi paredzētie priekšlikumi. Tāpat pērnā gada rudenī tika akceptēts un 2026. gada janvārī spēkā stājās vienotais būves reģistrācijas process, kas ir balstīts uz vienas pieturas aģentūras principu, proti, ir atcelta būves kadastrālā uzmērīšana (inventarizācija), ēkas reģistrācijas nepieciešamos datus Valsts zemes dienests un zemesgrāmata saņem elektroniski no būvniecības informācijas sistēmas. Cilvēkam vairs nav atsevišķi jāvēršas trīs institūcijās, pietiek ar ēkas būvniecības ierosināšanu būvniecības informācijas sistēmā, šis ierosinājums vienlaicīgi kalpo kā iesniegums arī pārējām institūcijām reģistrācijai kadastrā un ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā. Vienotais process nozīmē vienotu iesniegumu trijām iestādēm – būvvaldei, Valsts zemes dienestam un rajona (pilsētas) tiesai, ātrāku tā izpildi un pats būtiskākais - mazākas pakalpojuma izmaksas. 

Proti, ja iepriekš viena dzīvokļa mājas ar kopējo platību 167 m2 kadastrālā uzmērīšana izmaksāja 693 eiro, tad šogad tikai 375 eiro; vēl iespaidīgāks samazinājums ir par daudzdzīvokļu ēku ar 5998 m2 platību – tā pērn izmaksāja 19161 eiro, bet šogad 10 843 eiro.

Turklāt pašlaik izskatīšanā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir vairāku normatīvo aktu izmaiņas saistībā ar būvniecību, teritorijas attīstības plānošanu.

Cik tālu ir šo priekšlikumu īstenošana?

Pašlaik Saeimā tiek skatīti grozījumi Būvniecības likumā, kuri ļautu ātrāk uzsākt būvdarbus, sadalot tos pa posmiem. Savulaik bija tāds jēdziens kā 0 cikla būvniecība, kas nozīmēja iespēju uzsākt pamatu būvniecību pirms pilna tehniskā projekta izstrādes, saskaņošanas un akceptēšanas. Taču Zolitūdes traģēdija pirms vairāk nekā 12 gadiem (2013. gada novembrī) un tai sekojošie normatīvo aktu grozījumi šādas iespējas vairs nedeva. Šobrīd plānojam regulējumā atgriezt šīs tiesības, vienlaicīgi paplašinot to tvērumu. Turpmāk neaprobežosimies ar pamatiem kā vienīgo posmu, kuru varēs uzsākt ātrāk, jo plānojam, negaidot pilna tehniskā projekta izstrādi, atļaut visus ēkas būvdarbus sadalīt pa posmiem, protams, katram posmam tiek izstrādāts detalizēts tehniskais projekts, ja nepieciešams, tas tiks atsevišķi eksportēts un saskaņots. Tas, vai konkrēta objekta būvniecība tiks vai netiks sadalīta pa posmiem, būs atkarīgs no katra nekustamā īpašuma attīstītāja, jo tajā brīdī, kad attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā, ikviens varēs izvēlēties sev piemērotāko modeli - ieceri attīstīt tāpat kā pašlaik, proti, sākt būvniecību tad, kad ir 100% pilnīgs tehniskais projekts (ieskaitot iekšējo telpu interjeru), vai arī to sadalīt pa posmiem. 

Protams, būvniecības sadalīšanu posmos var veikt tikai tad, kad būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama. Pirms katra būvdarbu posma būs nepieciešams būvvaldē iesniegt rasējumus attiecībā uz konkrēto posmu. Būvvaldei šo attiecīgo posmu vajadzētu saskaņot 10 darba dienu laikā. Pirmais posms būtu nulles cikls – būves pamati, otrais — sienas kopā ar jumta konstrukcijām, tālāk var detalizēt iekšējās apdares darbus. Teorētiski vēl viens posms varētu būt ēkas iekšējās sienas un nepieciešamie inženiertīkli un pats pēdējais posms – teritorijas labiekārtošana. Būvvaldes uzdevums būs pārbaudīt projektēšanas nosacījumu izpildi atbilstoši saņemtajiem rasējumiem. Šāda konkrētās ēkas būvniecības sadalīšana posmos ļautu saīsināt laiku no trīs līdz sešiem mēnešiem (atkarībā no ēkas izmēriem), kāds nepieciešams tās īstenošanai no ieceres līdz nodošanai ekspluatācijā. 

Vienlaikus tas ļauj ietaupīt līdzekļus, piemēram, uz būvlaukuma uzturēšanu un vēl vairāk, ja iecerētās būves konstrukcijas jau gatavas atved uz būvlaukumu un atliek veikt tikai to montāžu. Pašlaik šie Būvniecības likuma grozījumi ir akceptēti pirmajā lasījumā, bet sagaidāms, ka galīgajā lasījumā tos varētu akceptēt jau šā gada jūnijā, bet spēkā tie varētu stāties no 2027. gada pavasara, jo ir nepieciešamas izmaiņas vairākos Ministru kabineta attiecīgajos būvnoteikumos.

Visu interviju lasiet 19.maija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēr ir ērtāk! ekiosks.lv