Kopš 2008. gada, kad ierastajā gada rekordmēnesī jūlijā piedzima 2216 mazuļi, dzimstības kritums nedaudz pārsniedz divas reizes. 2025. gada jūlijā bija vien 1103 jaundzimušie.

Dzimstības kritums par 9,7% gadā

2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 1250 jaundzimušajiem jeb 9,7% mazāk nekā 2024. gadā. 2008. gadā kopumā piedzima 24397 mazuļi, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn. Vienlaikus jāpiebilst, ka tieši šogad 2008. gadā dzimušie sasniedz 18 gadu vecumu. Tieši šīs krīzes bērni dosies uz augstskolām, meklēs darbu, dzīvesvietu un, ja viss notiks kā līdz šim, aptuveni 20% no viņiem pametīs Latviju tuvāko desmit gadu laikā, tas veidos kārtējo dzimstības kritumu vēl pēc 10 gadiem. 

Viss kā parasti, bez pārsteigumiem

Tradicionāli jūlijs ir bagātīgākais jaundzimušo mēnesis. Kopš 2008. gada jūlijs vienmēr ir bijis starp tiem trīs gada mēnešiem, kad bērnu piedzimis vairāk nekā citos gada mēnešos. Savukārt nobīdes no šī dzimstības centra gadā ir uz abām pusēm. Dažkārt vairāk bērnu bijis aprīlī vai maijā, citkārt septembrī vai oktobrī. Demogrāfs Ilmārs Mežs Dienas Biznesam apstiprināja, ka dzimstības atšķirības atsevišķos gada mēnešos procentuāli ir samērā noturīgs lielums. Mediju vidē šobrīd par pērnā gada dzimstību izplatās tāds kā motoriskais optimisms. Proti, pērnā gada jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī piedzima virs tūkstoš bērniem, kas nav gadījies kopš 2024. gada oktobra. Atšķirības starp mēnešiem no gada uz gadu ir praktiski nemainīgas, un labākais mēnesis sliktāko apsteidz par aptuveni 10%. Robežvērtībai – 1000 jaundzimušajiem - nav nekādas nozīmes, jo pēc pāris gadiem šādu lielumu sasniegt nebūs iespējams. Proti, dzimstības aina pēc būtības neatšķiras no iepriekšējiem gadiem, un vasaras mēneši ar dzimstības pīķiem nav izņēmums. Negatīva dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits valstī pērn samazinājās par 14 tūkstošiem cilvēku, un 2026. gada 1. janvārī provizoriski tas bija 1 miljons 823 tūkstoši. Arī kopējais iedzīvotāju kritums gadā jau ir vairākkārt dzirdēta un samērā parasta parādība.

Ilgtermiņā noturīgas pārmaiņas

Laikā no 2008. gada līdz šodienai kopējais dzimstības kritums ir vērtējams kā noturīga, ikgadēja izmaiņa, tomēr tikai tad, ja rēķinām vidējo un pieņemam, ka krīzes iestājas ar zināmu regularitāti. Detaļās ir nianses. Piemēram, 2009. gadā dzimstības samazinājums bija par 2353 jaundzimušajiem, bet 2010. gadā piedzima par 2263 mazuļiem mazāk nekā 2009. gadā. Proti, divi pirmie ekonomiskās krīzes gadi veido lauvas tiesu no pēdējo 18 gadu dzimstības krituma. Īpaši interesanti ir, ka laikā no 2012. gada līdz 2015. gadam jaundzimušo skaits Latvijā aug. 2014. gadā pret 2013. gadu pieaugums ir par 1150 mazuļiem. 2016. gadā pieaugums apstājas, lai arī -11 jaundzimušie faktiski ir nulles stāvoklis. Kopš 2017. gada viss kļūst tikai sliktāk. Izņēmums ir vien 2021. gads, kad jaundzimušo ir tikai par 132 mazāk nekā pirmajā pandēmijas gadā. Pēdējie trīs gadi stipri līdzinās gadiem, kas sekoja 2008. gadam. 2022. gadā piedzima par 1466 bērniem mazāk, 2023. gadā - vēl par 1464 mazāk, 2024. gadā - vēl par 1603 bērniem mazāk, un 2025. gads sērijā šādā aspektā ir ar zemāko kritumu pēdējo četru gadu laikā – par 1250 bērniem mazāk. Dzimstības kritums tik ilgstošā periodā noteikti radīs tālejošas sekas nākotnē, tieši ietekmējot dzimstību laikā no 2045. gada līdz 2055. gadam.

Maciņa un prāta stāvoklis

Raugoties uz starpkrīžu periodu, redzams, ka notiek atkopšanās un periods pēc 2011. gada izskatās cerīgs. 2017. gads ir gluži kā gaidāmo notikumu ievads, kad sākas dzimstības kritums par vairāk nekā 1000 jaundzimušajiem gadā. Jāteic, šis periods iezīmējas ar vēl dažiem notikumiem. Piemēram, Latvija atkal sāk aizņemties naudu. Uzņēmēju vidē ir priekšnojautu laiks. Ne gluži tāds kā 2019. gadā, kad vairums bija pārliecināti, ka krīze ir tuvu. Zināja, ka būs grūtības, tikai nezināja, kā tās izskatīsies. Pēc būtības 2017. gada dzimstības samazinājums ir tāds, kuru nevar salikt kopā ar ekonomisko ciklu vai cilvēku psiholoģisko stāvokli. 

Savukārt pēc Māra Kučinska valdības nomaiņas notikumu attīstība ir samērā likumsakarīga. Pārklājas vairāki ietekmes faktori. Pirmkārt demogrāfijas politika tiek atstāta novārtā, lai arī pirmos četrus gadus partijai Nacionālā apvienība izdodas saglabāt tās juridisko aprisi. Pēc 2022. gada par demogrāfijas problēmām valdības līmenī runā distancēti, un demogrāfijas politika ir atstāta Labklājības ministrijas departamenta rīcībā. Līdztekus lomu spēlē viena otrai sekojošās krīzes, pandēmijas izolācija, darbaspēka maigās represijas un enerģētikas cenu svārstības. Visbeidzot Baltijas valstis vēl aizvien piedzīvo paaugstinātu inflāciju, kas galvenokārt attiecināma uz pārtikas produktiem un enerģētiku. Šobrīd Latvijas minimālā alga ir otra sliktākā Eiropā pēc pirktspējas paritātes, vidējie ieņēmumi - sliktāko pieciniekā. Ir divi saistāmi faktori – slikts maciņa stāvoklis veido depresīvu domāšanu, un cilvēki apzināti izvēlas nedomāt par pēcnācējiem. 

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.