Iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, veicot investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, ir būtisks instruments ārvalstu kapitāla, investīciju piesaistei, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM).
Latvijas Televīzijas raidījumā "de facto" iepriekš vēstīts, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir identificējis vairāk nekā 20 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kas izmantoti šķietami fiktīvu ieguldījumu shēmās nolūkā iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.
EM atzīmē, ka ministrijas ieskatā iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, veicot investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, ir būtisks instruments ārvalstu kapitāla un investīciju piesaistei.
Ministrijā uzsver, ka kopējie nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu, no 2010. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim bija 1,64 miljardi eiro, savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veidoja 6% jeb 100,7 miljonus eiro no kopējām investīcijām minētajā periodā.
Programmas laikā virkne uzņēmumu ir veiksmīgi darba devēji Latvijā un darbojas atbilstoši normatīviem. Gadījumos, kad identificētas negodprātīgas vai krāpnieciskas darbības, izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas ir anulējamas Ministru kabineta noteikumos "Uzturēšanās atļauju noteikumi" noteiktajā kārtībā, minēja EM.
Tāpat ministrijā skaidroja, ka Latvijā ir vairākas investīciju piesaistes procesus uzraugošas institūcijas, kuras šādas darbības var identificēt un to veicējus saukt pie atbildības normatīvos noteiktajā kārtībā.
EM atzīmēja, ka no 2010. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim investīciju programmas laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izsniegusi 19 900 termiņuzturēšanās atļauju. Minētajā laikā 289 gadījumos termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana investoriem atteikta, bet anulētas kopā 3322 termiņuzturēšanās atļaujas. 2024. gada 31. decembrī Latvijā uzturējās 2865 investori un viņu ģimenes locekļi ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām.
Jau ziņots, ka FID identificētajos vairāk nekā 20 Latvijā reģistrētajos uzņēmumu pamatkapitālā aptuveni 200 ārvalstnieku ieguldījuši vairāk nekā desmit miljonus eiro.
Raidījumā "de facto" atgādināja, ka ārzemnieki var pretendēt uz uzturēšanās atļauju Latvijā, uzņēmuma pamatkapitālā ieguldot 50 000 vai 100 000 eiro. Šī programma pērn piesaistījusi nepilnus sešus miljonus eiro. Vairāk nekā 50 personu saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, tās piešķirtas arī vairāk nekā 25 ģimenes locekļiem, bet kopējais ģimenes locekļu skaits, kas atļaujas jau saņēmuši vai tām pieteikušies, pārsniedz 100.
Kopumā šajā kārtībā uzturēšanās atļaujas Latvijā saņēmusi 341 persona - investori un viņu ģimenes locekļi.
PMLP dati rāda, ka interese par šo programmu pieaug. Pērn iesniegti 109 pieteikumi, kas ir vairāk nekā pieckāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gadu. Vienlaikus pozitīvs lēmums pieņemts aptuveni trešdaļā gadījumu.
FID priekšnieks Toms Platacis "de facto" norādīja, ka atsevišķos gadījumos likumā noteiktā 50 000 eiro summa iemaksāta ar vieniem un tiem pašiem līdzekļiem, piemēram, "desmit tūkstošus, maksājot piecas reizes pa apli".
Vienlaikus FID konstatējis gadījumus, kad ārvalstnieki veikuši šķietami fiktīvus ieguldījumus, bet nauda reālā biznesā nav palikusi - tā novirzīta shēmas organizatoriem, piemēram, aizdevumu, atlīdzības vai fiktīvu darījumu veidā, izmantota īpašumu vai transportlīdzekļu iegādei vai pārskaitīta citām personām bez reāla ekonomiska pamata.
