Lai gan ieguvuši attīstītāju uzticību, viņi atzīst, ka Latvijā trūkst darba vides kultūras un nozarē pieklibo savstarpējā komunikācija un pat vīzija, kādu vēlamies redzēt un kur virzās Rīga.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums.

Jūs esat jaunās paaudzes arhitekti. Iepazīstiniet, lūdzu, ar sevi!

Fricis Vilnis: Mums gribētos sevi asociēt ar zināmā mērā jaunās kultūras ieviesējiem, aizstāvjiem, varbūt pat pamatlicējiem, ja tā drīkst teikt. Kārlis savu galveno praksi ir ieguvis Šveicē, es - Nīderlandē. Abi strādājām lielos, starptautiskos birojos, kur ieguvām divas svarīgas lietas. Pirmais – izpratni, un mēs redzējām, kā strādā liels birojs, kas ir bāzes lietas, sākot no tā, ka ir svarīga biroja struktūra līdz pat mazākajām detaļām. Redzi, kā strādā liela struktūra, kas tajā ir efektīvs un kas mazāk. Iepriekš studējām un strādājām Latvijā, un uzreiz var redzēt, kā šeit pietrūkst, kādas lietas Latvijā būtu uzlabojamas, kā ārzemēs strādā lielie biroji, kuriem tradīcijas ir daudz senākas un izkoptākas. Brīdī, kad atgriezāmies Latvijā, skaidri zinājām, kādas tradīcijas un vērtības vēlamies ieviest mūsu jaunajā praksē.

https://www.db.lv/zinas/iznacis-dienas-biznesa-specializdevums-nekustamais-ipasums-526221

Otrais – esot ārzemēs, sapratām, ka patiesībā esam diezgan spējīgi, un es to varu teikt kopumā par Latvijas profesionālo vidi. Brīdī, kad redzi, ka tavas idejas lielā, starptautiskā ārzemju birojā kotējas diezgan augstu, tajās ieklausās, novērtē, tad saproti, ka neesi atbraucis no Baltijas valstīm, lai veidotu maketus. Vari pārliecinoši runāt lielā, starptautiskā birojā ar lieliem arhitektiem. Savukārt tas, kas biedēja, esot ārzemēs, ka Rīgā, Latvijā 20 - 22 gados esi tikko pabeidzis celtniecības koledžu, pat varbūt ne augstskolu un jau kaut ko dari, projektē un esi daudz vairāk piesaistīts realitātei. Ārzemēs tomēr vairāk skaities students - praktikants līdz gadiem 30. Mēs pat šajā vecumā varētu būt praktikanti. Tur ļoti ilgi centies parādīt, ka vispār eksistē. Tas man likās biedējoši, ka nevēlos tur sēdēt līdz 35 gadiem maketēšanas darbnīcā  un veidot maketus. Tad, liekot kopā trīs lietas – es tomēr varu, tagad zinu, kā, un es šādi negribu, - pieņēmu lēmumu braukt atpakaļ uz Latviju.

Kāds bijis ceļš no atgriešanās brīža līdz šodienai?

F.V: Profesionālajā ziņā lēmums ir bijis viens no labākajiem manā dzīvē. Kad pieņēmu lēmumu kaut kur kustēties, man bija desmit citas iespējas. Es varēju braukt uz Singapūru, Kazahstānu, Vāciju. Bija dažādas opcijas, taču sapratu, ka tā būs Latvija. Kopš atgriezāmies, mums ir gājis ļoti labi. Vērtības, kuras mēs ieguvām ārzemēs, plus, visticamāk, arī mūsu personīgā attieksme pret darbu, kā mēs strādājam, kā organizējam darbus, kā vadām projektus. Šīs īpašības ir ļoti augstu novērtējuši vietējie un starptautiskie attīstītāji. Tas noticis teju 10 gadu laikā, kas arhitektu birojam nav daudz. Šo gadu laikā mums ir izdevies sastrādāties ar daudziem lielajiem attīstītājiem. Mēs uz to pat specializējamies – uz lieliem, sarežģītiem projektiem, uz lielu mērogu, kurā mēs problēmas spējam risināt. 

Kārlis Mičulis: Esam strādājuši pie vairāku kvartālu attīstības fāzēm (Lielirbes / Ventspils iela (SBA Urban), Gustava Biznesa centrs), kur realizēts pirmās kārtas būvprojekts, ir paredzēta vēl otrā un trešā kārta, turpat blakus, lietuviešu attīstītājam GALIO izstrādāts daudzdzīvokļu ēku komplekss pie VEF un Brīvības ielas kvartāla. Tur ir realizēti arī pirmās kārtas tehniskie daudzdzīvokļu ēku būvprojekti. Tāpat izstrādi vairāki funkcionāli sarežģīti būvprojekti vidējā mērogā - ORTO klīnikas pārbūve, tikko veiksmīgi pabeigtā un atzinību saņēmusī ēkas pārbūve par viesnīcu Pils ielā, Vecrīgā, un citi. Tāpat turpinām sadarbību ar Šveici. Iepriekš piedalījāmies tehniskā projekta izstrādē, un pašlaik projekts ir realizēts lielam farmācijas uzņēmumam. Šobrīd mēs turpinām darbu pie nākamā būvprojekta izstrādes farmācijas nozarē. Strādājot Cīrihē, tas, ko es novērtēju, ir arhitektūras kvalitātes koncentrēšanās uz pārdomātu būvprojektu izstrādi, kas integrē gan efektivitāti, gan modularitāti, gan autentiskus materiālus.  Sarežģīti, bet būtībā arī ļoti vienkārši, optimizēti un efektīvi. Manuprāt, tas ir ceļš, kā ar efektīvu plānošanas procesu ietaupīt līdzekļus, vairāk ieguldīt, piemēram, dabīgā akmens fasādes materiālā, nekā to, iespējams, pazaudēt uz neefektīvu loģistiku vai nepiemērotu, nepārdomātu risinājumu un pēc tam kļūdu novēršanu. Esot šeit uz vietas un salīdzinot, kā ir veicies iepriekš ārzemēs, man gribētos teikt, ka mana mentalitāte ir tuvāk Šveices – ir fokuss uz darba kvalitāti un detaļām. Pie mums diemžēl jāatzīst, ka ir padomju mantojums gan savstarpējā komunikācijā, gan arī izpratnē, kas ir projekts un kam projektā ir jābūt. Protams, jo lielāks attīstītājs, jo vairāk viņam pašam ir skaidras savas prasības un vērtības, ko vēlas ieviest. Tas, ka Baltijas reģions un arhitektūra ir ļoti cieši saistīta ar ekonomisko potenciālu, diemžēl ļoti ietekmē plānošanu un investīciju projektus.

Kā ar arhitektūras eksportu – cik daudz šobrīd strādājat ārpus Latvijas?

K.M: Es teiktu, ka epizodiski. Ir konkrētas sadarbības vai projekti, piemēram, pie konkrētā farmācijas uzņēmuma. Tas ir cikliski, un ir brīdis, kad 20% no komandas strādā pie tā, un ir brīdis, kad neviens nestrādā. Mums ir konkrēti viens, divi biroji, ar kuriem mēs Šveicē sadarbojamies.

Taču ir apzināts mērķis strādāt vairāk pie ārvalstu projektiem?

K.M: Pilnā jaudā mēs neesam. Patiesībā viņi paši mūs uzmeklē.

F.V: Jautājums - vai mūsu mērķis ir iet ārzemēs? Tas patiesībā ir mūsu šī gada viens no stratēģiskajiem mērķiem - vairāk iet uz ārzemju tirgiem. Šveicē mums ir, kur aizķerties. Gribas veidot kvalitāti, un Latvijā tās dažreiz nav.

Vai apsverat darboties arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā?

F.V: Ir jau pietiekami daudzi biroji, kas piedalās, uzvar konkursos Igaunijā, par Lietuvu nezinu. Uz Baltijas valstīm mēs konkrēti neesam skatījušies.

K.M: Jābūt noteikti kaut kādam faktoru kopumam. Šveici izvēlamies arī darba vides un kultūras apsvērumu dēļ. Skatāmies arī uz citām valstīm, kuras ir tālāk par mūsu kaimiņu un pat Eiropas loku. Šobrīd vēl pētām, skatāmies, kā mēs sevi nodefinēsim, vai mēs esam kā tehniskie arhitekti/konsultanti vai pilna cikla projektētāji ar vietējo partneri, vai tikai vīzijas un koncepta izstrādātāji. Būtībā ir trīs sadaļas, kurās mēs taustāmies un skatāmies.

Darba apjoma ziņā fokuss arī plānots uz ārvalstu projektiem un mazāk uz Latviju? Kāds ir plāns?

F.V: Tas nenozīmē, ka mēs šogad pilnībā pārcelsimies uz Šveici. Es teiktu, ka, ja mēs gada, divu gadu laikā varētu sadalīties kaut vai 50/50, tad jau tas būtu labs sasniegums.

K.M: Noteikti iet pakāpeniski - turpināt esošās sadarbības un audzēt jaunas.

F.V: Latvijā tāpat jāpaliek un jāmēģina. Kaut kā jau tie sirmie mati ir jānopelna.

Visu interviju lasiet žurnālā Nekustamais īpašums!

Zīmolizdevumu var iegādāties:

• lielākajās preses tirdzniecības vietās;
• drukātā formātā DB lasītāju servisā Arsenāla ielā 3, Rīgā, iepriekš sazinoties pa tālruni +371 6706333;
• drukātā formātā Diena e-veikalā www.diena.lv/eveikals/