2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %. 

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Savukārt kurināmās koksnes kopējais patēriņš piecu gadu laikā ir palielinājies par 11,1 %, 2018. gadā sasniedzot 62,2 PJ. Salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā saražotās kurināmās šķeldas daudzums ir pieaudzis par 10,8 %, ko sekmēja tās izmantošana koksnes granulu ražošanā. Pērn eksportētas 30,9 PJ koksnes granulas, kas ir par 9,9 % vairāk nekā 2017. gadā.

Lielākie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības – 2018. gadā to patēriņš veidoja 36 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa un, salīdzinot ar 2017. gadu, tas ir pieaudzis par 6,1 %, sasniedzot 22,4 PJ.

Koģenerāciju staciju pāreja uz kurināmas šķeldas izmantošanu palielina kurināmās koksnes patēriņu

Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai patērētās kurināmās koksnes īpatsvars palielinājies par 7,2 procentpunktiem, 2018. gadā sasniedzot 35,1 % no kopējā pārveidošanas sektorā patērētā. Tas ir saistīts ar koģenerāciju staciju pāreju no dabasgāzes uz kurināmās šķeldas izmantošanu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Salīdzinājumā ar 2017. gadu kurināmās koksnes patēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai palielinājās par 3,6 %, pērn sasniedzot 20,1 PJ. Visvairāk pārveidošanas sektorā izmanto kurināmās šķeldas, un tās īpatsvars kurināmās koksnes patēriņā bija 94,7 %, 2018. gadā sasniedzot 19,1 PJ.

Gada laikā par 35,9 % samazinājies saražotās elektroenerģijas apjoms no AER

2018. gadā Latvijā saražoja 6 725 GWh elektroenerģijas, no tā 3 499 GWh no AER, un salīdzinājumā ar 2017. gadu saražotais apjoms no AER samazinājās par 35,9 %. Koģenerācijas stacijās pērn tika saražotas 4 170 GWh elektroenerģijas, no tā 22,6 % no AER (biogāzes un biomasas koģenerācijas stacijās). Pēdējo piecu gadu laikā saražotā elektroenerģija biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās pieauga no 319 līdz 570 GWh un biogāzes koģenerācijas stacijās – no 350 līdz 374 GWh. 

Ievērojami samazinājās saražotā primārā elektroenerģija 

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, par 43,6 % samazinājās saražotā primārā elektroenerģija – no tā hidroelektrostacijās (HES) samazinājums novērojams 44,5 % apmērā un vēja elektrostacijās (VES) – 18,7 % apmērā. Pērn HES saražoja 2 432 GWh un VES – 122 GWh VES. Elektroenerģijas ražošanas samazinājumu pērn visvairāk ietekmēja zemā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski sausu un garu vasaras periodu ar zemiem ūdenstilpju līmeņiem un zemu ūdens pieteci Daugavā.

Latvijai noteiktais mērķis no AER saražotās enerģijas īpatsvaram 2020. gada enerģijas bruto galapatēriņā ir 40 %. 2017. gadā Latvijā bija trešais augstākais AER īpatsvars (39,0 %) energoresursu patēriņā Eiropas Savienībā aiz Zviedrijas (54,5 %) un Somijas (41,0 %). Eiropas Savienības vidējais rādītājs bija 17,5 %.