Eiropas Savienības (ES) klimata mērķi, ISO standarti un COP saistības Latvijas ražošanas uzņēmumiem nozīmē reālas pārmaiņas - nepieciešamību pārskatīt ražošanas tehnoloģijas, izmantotās izejvielas, enerģijas patēriņu un sadarbību ar piegādātājiem. Lielajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem šīs prasības jau ir ikdiena, savukārt daļa mazo ražotāju uz šīm izmaiņām joprojām raugās piesardzīgi.

Jāiegulda laicīgi

Latvijas biznesa vide kopumā pakāpeniski pielāgojas ES un starptautiskajām ilgtspējas prasībām, taču uzņēmumu spēja tās ieviest praksē būtiski atšķiras, norāda Jānis Senkans, ABB Elektriskās piedziņas biznesa vadītājs Latvijā. “Lielie uzņēmumi šajā gadījumā ir soli priekšā - tie jau savlaicīgi ievieš nepieciešamās pārmaiņas un strādā proaktīvi, taču mazākiem uzņēmumiem joprojām bieži trūkst datu, finanšu resursu un iekšējās kapacitātes. Konkrēts piemērs ir elektromotoru joma - ES noteikumi paredz, ka jaunajiem elektromotoriem jāatbilst vismaz IE3 energoefektivitātes klasei. Lielie uzņēmumi jau skatās uz priekšu un arvien biežāk pieprasa IE5 risinājumus, kamēr mazākie ražotāji nereti izvēlas zemākas izmaksas, dodot priekšroku cenai, nevis efektivitātei,” norāda J.Senkāns, uzsverot, ka vienlaikus izpratne par to, ka iekārtas iegādes cena ir tikai neliela daļa no kopējām izmaksām, kopumā pieaug. “Daudzi klienti saprot, ka izšķirošais faktors ir dzīves cikla izmaksas. 

Kā piemēru var minēt vienu no lielākajām elektrostacijām Rīgā, kur šogad tā vietā, lai nomainītu 20 gadus vecu iekārtu, tika veikts retrofits un nomainītas tikai galvenās sastāvdaļas. Šādā veidā tika panākts, ka iekārta darbojas kā jauna un vienlaikus samazinātas arī izmaksas, dīkstāves laiks un ietekme uz vidi. Šis piemērs lieliski parāda, ka pareiza dzīves cikla pārvaldība palielina tehnikas uzticamību un samazina neplānotu bojājumu riskus,” teic J.Senkāns, piebilstot, ka energoefektivitāte un elektrifikācija vairs sevī neietver tikai tehniskus uzlabojumus. “Mūsdienās ieguldījumi ilgtspējā ir stratēģiska priekšrocība, kas ilgtermiņā palīdz samazināt izmaksas, kā arī stiprināt konkurētspēju gan vietējā, gan pasaules tirgū. Tie uzņēmumi, kas investē savlaicīgi, ne tikai izvairās no riskiem, bet arī palielina savu pievilcību Eiropas pasūtītāju, kuri arvien biežāk pieprasa ilgtspējīgu ražošanu visā piegādes ķēdē, vidū,” norāda J.Senkāns. 

Latvija var mācīties

Kā praktisku paraugu ilgtspējas ieviešanai rūpniecībā ABB min savu elektroinstalācijas iekārtu un piederumu rūpnīcu Porvoo, Somijā. Tur darbojas Mission to Zero koncepcija - rūpnīca tiek darbināta ar atjaunojamo enerģiju, īpašu uzmanību pievēršot energoefektivitātei, atkritumu samazināšanai un otrreizējo materiālu izmantošanai produktos. “Salīdzinot ar 2019. gadu, esam palielinājuši kopējo energoefektivitāti par vairāk nekā 30% un samazinājuši jauktos atkritumus par 50%,” stāsta Mikko Alajoki, ABB Finland globālais produktu speciālists ilgtspējīgu risinājumu jomā. Viņa ieskatā svarīgākais solis energoefektivitātes un atkritumu samazināšanas virzienā ir spēja izprast savu darbības vidi - energoavotus un ražošanas procesus. Tāpat nepieciešams arī mērīt un analizēt patēriņu, kā arī meklēt iespējas atkārtoti izmantot pārmērīgo siltumu vai citu enerģiju.

“Atkritumu apjoma samazināšana un to pārstrāde nereti prasa vien nelielas izmaiņas ražošanas procesos un mērķtiecīgu sadarbību ar pārstrādes partneriem. Jo mazāk atkritumu, jo mazāk izšķērdētu izejvielu, enerģijas un darba stundu, kas kopumā ļauj samazināt arī izmaksas. Ja savukārt runājam par otrreizējo materiālu izmantošanu, jāatzīmē, ka šis process paredz testēšanu un ciešu darbu ar piegādātājiem. Mēs šo ceļu sākām ar neliela mēroga pilotprojektiem, pakāpeniski palielinot apjomus, kas sniedza ļoti labu rezultātu. Mēs uzskatām, ka aprites ekonomikas atbalstīšana ir mūsu pienākums - mums ir jābūt atvērtiem jauniem materiāliem un to integrēšanai,” uzsver M.Alajoki, norādot, ka ilgtspējai jābūt organiski iestrādātai uzņēmuma kultūrā, nevis īstenotai kā atsevišķu projektu kopumam. “Tai jābūt skaidrai prioritātei, sākot no vadības līmeņa un turpinot visā organizācijā. Ja ilgtspēja ir daļa no uzņēmuma DNS, katrs darbinieks var dot savu ieguldījumu produktu izstrādē, iepirkumos, klientu apkalpošanā un ražošanā,” pārliecināts ir M.Alajoki.

Ilgtermiņa ieguvumi

Cementa ražošana ir viena no emisiju intensīvākajām nozarēm, un tieši šeit ilgtspējas prasības ir visskarbākās. Krists Mertens, SCHWENK Latvija Dekarbonizācijas un enerģijas projektu direktors, uzsver, ka ilgtspējības principi uzņēmumā tiek īstenoti visos darbības virzienos un aspektos. “No 2019. gada ar ilgtspējību saistītu uzlabojumu īstenošanā esam investējuši vairāk nekā 70 miljonus eiro. Pašlaik lielākā aktualitāte ir oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešana Brocēnu cementa rūpnīcā - jau no 2025. gada vidus notiek aktīva praktiskās testēšanas un analītikas fāze, lai izvēlētos piemērotāko risinājumu pilna mēroga oglekļa uztveršanai no 2030. gada beigām. Liela uzmanība tiek veltīta arī sociālo aspektu izvērtēšanai un ilgtspējīgas pieejas īstenošanai - cilvēka veselībai un drošībai darba vietā, vienlīdzīgām iespējām un iekļaujošai videi, kā arī dialogam ar apkārtējām kopienām,” stāsta K.Mertens, nenoliedzot, ka SCHWENK gadījumā ilgtspējība ir arī izteikts konkurētspējas jautājums.

“Vairāk nekā pusi no Brocēnos saražotā cementa SCHWENK Latvija eksportē uz tādām Ziemeļeiropas valstīm kā Zviedrija un Somija, kur pieprasījums pēc būvmateriāliem ar samazinātu ietekmi uz klimatu un vidi ir jūtams jau vairākus gadus. Viens no būtiskākajiem konkurētspēju ietekmējošiem aspektiem eksporta tirgos ir elektroenerģijas cena, kas Latvijā ir ievērojami augstāka nekā reģionā un SCHWENK Latvija eksporta valstīs. Neraugoties uz ārējiem apstākļiem, mēs lieliski apzināmies, ka ilgtspējīga pieeja uzņēmējdarbībai sniedz ilgtermiņa ieguvumus. Negatīvas ietekmes mazināšana uz cilvēkiem, klimatu un vidi, kā arī caurspīdīga un augstiem standartiem atbilstoša pārvaldība saistīta gan ar efektivitātes un produktivitātes uzlabojumiem, gan darbinieku un sadarbības partneru lojalitāti. Tāpat ilgtspējīga pieeja stiprina reputāciju un palīdz mazināt arī uzņēmējdarbības riskus,” spriež K.Mertens. 

Tīkls gatavs

Lai industrija varētu samazināt emisijas, nepieciešama arī atbilstoša elektroenerģijas infrastruktūra. Arnis Daugulis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis, uzsver, ka pārvades tīkls ir gatavs nākotnes ģenerācijai. “Papildus jau esošajām jaudām elektroenerģijas pārvades tīklam ir iespējams pieslēgt 4000 megavatus (MW) konstantā pakalpojuma atjaunojamo energoresursu (AER) ģenerāciju un 6000 MW elastīgā pakalpojuma AER ģenerāciju. Patlaban būvniecības stadijā ir jaunas elektrostacijas ar kopējo jaudu virs 2000 MW, tajā skaitā gandrīz pabeigti ir četri saules parki ar jaudu ap 400 MW. Tie ir pirmie lielie projekti, kas jau ir pieslēgti pārvades tīklam, bet nākamā gada laikā pārvades tīkls tiks sagatavots, lai konstantā pakalpojuma ietvaros varētu pieslēgt vēl 1000 MW jaunas ģenerācijas jaudas, tostarp pirmās vēja enerģijas stacijas. Pieslēdzot pārvades tīklam AER ģenerāciju, tiek radīti priekšnoteikumi zaļās elektroenerģijas ražošanai, kas tādējādi netieši rada iespējas industriāliem uzņēmumiem pildīt ilgtspējas prasības,” domā A.Daugulis.

Viņš skaidro, ka vienlaikus ar saules un vēja elektrostaciju un elektroenerģijas uzkrātuvju (bateriju jeb BESS) pieslēgšanu pārvades tīklam attīstās arī balansēšanas tirgi. “Tas rada jaunas iespējas uzņēmumiem iesaistīties tirgus mehānismos, kas nodrošina sistēmas stabilitāti, un vienlaikus gūt ieņēmumus no elastības nodrošināšanas. Dalība balansēšanas tirgos uzņēmumiem sniedz gan ekonomisku atdevi, gan būtisku ieguldījumu savos ilgtspējas mērķos - tostarp enerģijas pārvaldības standartu prasību izpildē un COP saistību ievērošanā. Savukārt industriāliem uzņēmumiem, kam ir iespējas pielāgot savu ražošanas procesu, varētu būt saistoši patēriņa elastības risinājumi, kuri ar laiku attīstīsies, tādējādi arī šādiem uzņēmumiem paverot iespēju piedalīties balansēšanas pakalpojumu sniegšanā pārvades sistēmas operatoriem. Elastības pakalpojumi ļauj uzņēmumiem īslaicīgi palielināt vai samazināt elektroenerģijas patēriņu, pielāgojoties sistēmas vajadzībām, kas savukārt palīdz integrēt lielāku atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un mazināt CO₂ intensitāti. Tas ir būtisks komponents ceļā uz klimatneitrālu enerģijas sistēmu un atbalsta uzņēmumu spēju demonstrēt progresu ES mērķu sasniegšanā,” pārliecināts ir A.Daugulis.