Tā forumā Vai bizness šodien
var atļauties nebūt energoefektīvs?
norādīja Ekonomikas
ministrijas valsts
sekretāra vietnieks Dzintars
Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem
10 gadiem un jau tūdaļ sāksies
tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem,
jautājumiem un uzlabojumiem
var piedalīties ikkatrs Latvijas
iedzīvotājs.
Lai nebūtu pretrunu
«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā
ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi
jau ilgi ir stāsts par enerģētikas
infrastruktūru, par atjaunojamajiem
energoresursiem, par iekšējo tirgu un
tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām
ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk
pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums
par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā
plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību
izskaidroja Dz. Kauliņš.
Ir radīts priekšstats par enerģētikas
savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts
lēmums, ka katra Eiropas Savienības
dalībvalsts radīs vienu visaptverošu
plānu, kurā būtu skarti visi aspekti.
Perspektīva jārada desmitgadu
ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm,
un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi
virzās uz viena mērķa sasniegšanu.
Tieši šī iemesla dēļ notiks sabiedriskā
apspriešana, jo runa nav tikai par valstu
un amatpersonu iesaisti, bet gan visas
Eiropas Savienības sabiedrības iesaisti,
kas rosinātu katru domāt par savu individuālo
lēmumu.
Nacionālais enerģētikas un klimata
plāns ir plānošanas dokuments, kurā
valdība pasaka, ko darīs, kā to sasniegs
un kāpēc tas ir būtiski. Vēlāk dokumentu
izmantos, lemjot par publiskā
finansējuma sadali enerģētikas mērķu
sasniegšanai. Protams, ka būtiskākā
sadaļa ir konkrētas darbības jeb, kā to
dēvē plānā, – pasākumi, kas izriet no
plāna mērķiem.
Plāna mērķi
Pirmkārt Dz. Kauliņš norāda uz siltumnīcu
efekta gāzu (SEG) samazināšanas
mērķi, kas izriet no ES kopējās politikas.
«Lielu variāciju mums nav. Latvijai
līdz 2030. gadam jāsamazina SEG
par 6%, kur vienīgā elastības iespēja ir
zemes sektoram, un arī tas nebūs vienkārši.
Proti, CO2 piesaiste būs jāpamato,
» norādīja Dz. Kauliņš.
Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaram
līdz 2030. gadam Latvijā jāsasniedz
32%. Dz. Kauliņš atklāja, ka
patlaban padomā ir ambiciozs mērķis
– sasniegt 50%, kas, viņaprāt, Eiropas
kontekstā skatoties, nemaz nav augsts
ambīciju līmenis. Savukārt transportā
ir runa par 7% atjaunojamo energoresursu
izmantošanu, apzinoties, ka pirmās
paaudzes biodegvielas ēra beidzas.
«Jāskatās uz otrās paaudzes biodegvielām
vai citiem alternatīviem degvielu
risinājumiem, ko mēs varētu ieviest.
Patērētāji un valsts nav tik turīgi, lai varētu
uzturēt gan to, kas ir bijis, gan to,
kas nāk. Līdz 2030. gadam ir jāskatās
uz to, kā mēs spējam transporta sektoru
pārvirzīt uz mūsdienīgiem risinājumiem,
» tā Dz. Kauliņš. ES līmenī ir
nosprausts obligāti saistošs mērķis modernajām
biodegvielām – vismaz 0,2%
jau 2022. gadā, 3,5% - 2030. gadā. Šobrīd
tirgū jau tiek piedāvāta otrās paaudzes
biodegviela, to dara kompānija
Neste, bet pagaidām par atbalstu šajā
jomā nevar runāt.
Valsts aplūko arī biometāna izmantošanu
transporta sektorā, ievērojot, ka
plaši tiek izmantota dabasgāze. Atsevišķi
plānots risināt elektrotransporta
attīstību. AER izmantošana ik gadu
par 0,55% jāpalielina arī siltumapgādē.
Izaicinājums – energoefektivitāte
«Kas patiešām ir izaicinājums – tā ir
energoefektivitāte! Gan attiecībā uz
primārās enerģijas samazinājumu, gan
kumulatīvo ietaupījumu. Viens no Latvijas
politikas virzieniem ir samazināt
importētās enerģijas apjomu. Tā ir
nauda, kuru izdodam ārpus sava tirgus,
un, ja spējam to nenopirkt, izmantojot
mazāk enerģijas, tad tautsaimniecība
kopumā no tā iegūst,» forumā norādīja
Dz. Kauliņš.
Pie kumulatīvā mērķa sasniegšanas tiek
saprasts, ka pasākumi notiek uzreiz.
Proti, nav izdevīgi pasākumu organizēt
desmitgades noslēgumā. Loģiski ir to
veikt jau 2021. gadā, nevis 2028. gadā.
Ietekme tad būs krietni lielāka.
«Šī mērķa sasniegšanai uzņēmējiem ir
būtiska nozīme. Tas redzams, vērojot
mērķa izpildi līdz 2020. gadam, kad
vairāk nekā 10% no mērķa nodrošina
uzņēmēji caur pienākumu veikt energoauditus
un ieviest energopārvaldības
sistēmas, un ieviest pasākumus.
Galu galā uzņēmēji ir tie, kuri vislabāk
prot apieties ar naudu un pieņemt
vissaprātīgākos lēmumus – kura iekārta
kurā brīdī ir izmantojama. Valsts no
savas puses tik gudrus un pārdomātus
lēmumus individuālā līmenī nespēj pieņemt,
» tā ierēdnis.
Ražot vairāk ietaupot
Pie lielākajiem enerģijas patērētājiem
Dz. Kauliņš min gan transportu, gan
mājsaimniecības, gan ražošanu.
Transportā ir būtisks potenciāls iegūt
lielu ietaupījumu. «Ja tur ir kaut vai 3%
ietaupījums, tad tas ir milzīgs skaitlis,
ko valsts kopumā neimportētu no ārpasaules,
» uzskata Dz. Kauliņš. Savukārt
mājsaimniecību sektoru viņš minēja kā
šobrīd grūti sasniedzamu, neraugoties
uz to, ka enerģijas patēriņš ir liels.
Ražošanā šobrīd galvenais uzsvars ir uz
to, ka rūpniecībai nav jāsamazina enerģijas
patēriņš faktiskā apmērā. Tas, kas
ir jāizdara, – ir jāievieš energoefektīvas
tehnoloģijas.
«Mēs vēlamies, lai rūpniecība attīstītos,
lai ražošanas sektors augtu. Ja rūpniecība
2030. gadā patērēs vairāk enerģijas kopumā
un saražos vairāk preču, būs daudz labāk
nekā, ja mēs nonāksim pie situācijas,
kad uzņēmēji patērēs mazāk enerģijas nekā
šobrīd un līdz ar to arī saražos mazāk.
Energoefektivitāte nenozīmē ražošanas
sašaurināšanu. Tādu virzienu mēs absolūti
nevēlamies!» sacīja Ekonomikas ministrijas
valsts sekretāra vietnieks.
Energoefektivitāte vispirms
Nacionālais enerģētikas un klimata
plāns iedalīts 12 rīcības blokos, no kuriem pirmais un būtiskākais ir energoefektivitāte.
«Tā ir pirms valsts lēmumiem, pirms
lēmumiem par investīcijām. Turpmāk
vienmēr būs jautājums – vai es izdaru
labāko izvēli energoefektivitātes ziņā!
Tas būs valsts atbalsta programmās pirmais
jautājums,» sacīja Dz. Kauliņš,
norādot, ka ļoti svarīga ir valsts uzskaite
par paveikto.
«Viena no mācībām līdz 2020. gadam
ir ne jau tas, ka mēs maz darītu! Ļoti iespējams,
ka mēs darām vairāk nekā kaimiņvalstis.
Nelaime ir, ka padarīto neprotam
uzskaitīt tā kā kaimiņi. Tā mēs
varam radīt sev papildu nepatikšanas
tikai tādēļ, ka pilnībā neapzināmies, ko
labu darām,» atzina Dz. Kauliņš.
Nodokļi būs
Runājot par gaidāmajām nodokļu izmaiņām,
Dz. Kauliņš nenorādīja konkrētas
iespējas, bet gan vispārēju tendenci,
jo lēmumi par nodokļiem vēl
nav pieņemti.
«Nodokļi ir labs mehānisms, kā valsts
spēj virzīties uz mērķu sasniegšanu. Ir
vajadzīgi nodokļu samazinājumi jomās,
kuras mēs vēlamies atbalstīt, un
palielinājumi jomās, kuras nevēlamies
atbalstīt. Ja jūs spējat izprast valsts loģiku
un lielos mērķus, uz kuriem mēs ejam līdz 2030. gadam, tad noteikti
spējat arī secināt, ka tie pasākumi,
kas ir saistīti ar enerģijas lielāku patēriņu,
jo īpaši ar fosilajiem resursiem,
tiks aizvien vairāk un vairāk noslogoti
ar nodokļiem. Savukārt tādi risinājumi,
kas ir saistīti ar atjaunojamiem
energoresursiem un energoefektivitāti,
tiks atslogoti un nodokļi būs mazāki,
» nodokļu izmaiņas prognozēja Dz.
Kauliņš, piebilstot, ka tas ir labākais
veids, kā piekļūt mājsaimniecībām,
kā tikt pie uzņēmējiem un stimulēt
pieņemt lēmumus virzienā, kurā jāiet
valstij kopumā.
Energoefektivitātes pienākumi līdz
2020. gadam ir devuši būtisku pienesumu
un tiks turpināti. Dz. Kauliņš solīja,
ka Ekonomikas ministrija turpinās
darbu, lai sistēma kļūtu jēgpilnāka un
efektīvāka. Viņš arī norādīja, ka šobrīd
skaitļi liecina - uzņēmēji ietaupa
desmitiem miljonu eiro gadā, pateicoties
veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem.
Runājot par dažādu pasākumu finansējumu,
pagaidām vēl skaidrības
nav, jo Eiropas struktūrfondu pārdale
tikai gaidāma, tomēr ir skaidrs, ka
energoefektivitātei tiks veltīta liela
uzmanība.