ZS Akācijas saimnieks Sergejs Vaļko ar SIA Melderi wind zemes nomas līgumu par vēja parku veidošanu viņa īpašumos noslēdzis 2014. gada 27. maijā, un tas paredz reālu nomas maksu saņemt brīdī, kad tiek uzstādītas vēja turbīnas. 

Zemnieks līgumu vairs negrib

Patiesā labuma guvējs SIA Melderi wind ir vēja parku attīstītājs Eolus. S. Vaļko prasībā norāda, ka jau 2019. gadā bija jābūt skaidrībai par vēja parka būvniecību, proti, bija jābūt atbildei ar apstiprinājumu un attiecīgu līguma pagarināšanu, vai arī paziņojumam par līguma izbeigšanu, tomēr, pēc zemnieka novērotā, nekas nav darīts un nenotiek. 

Prasītājs norāda, ka mediācijas iespējas ir izsmeltas. Pats S. Vaļko, telefoniski uzrunāts, apstiprināja, ka prasību tiesā iesniedzis, tomēr plašākus komentārus sniegt atturējās. “Es nevaru zināt, kā manus juridiski nepārskatītos izteikumus presē var tulkot un interpretēt, tādēļ labāk neko vairāk neteikšu. Ir tas, kas rakstīts pieteikumā tiesai,” Dienas Biznesam sacīja S. Vaļko. Tas arī saprotams, jo jebkāda viņa papildus sniegtā informācija var tikt izmantota tiesvedībā. 

Prasības pamatojums balstās ne tikai uz to, ka prasītājs šobrīd nesaņem nekādu atlīdzību par noslēgto līgumu, jo vēja turbīnas nav uzstādītas, bet arī uz to, ka viņu skar līguma atrunas, kas, viņaprāt, ierobežo saimniecisko darbību. S. Vaļko prasībā tiesai uzsvērts, ka līguma atrunas faktiski liedz veikt jebkāda veida darbības ar zemi, tostarp piesaistīt finansējumu. Konkrēti ir aizliegums bez vēja parku attīstītāja piekrišanas nekustamo īpašumu dāvināt, mainīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, iznomāt, kā arī ir noteiktas pirmpirkuma tiesības par labu vēja parku attīstītājam.

Tāpat S. Vaļko aizstāvji ir konstatējuši, ka pats līgums nav nedz nomas, nedz nomas priekšlīgums, turklāt tas ir pilnībā vienpusējs un atkarīgs tikai no vēja parka attīstītāja vēlmēm. SIA Melderi wind ir bijušas tiesības 2019. gadā pagarināt līgumu uz 5 gadiem, tomēr arī tas nav īstenots. Tāpat arī kopš līguma noslēgšanas ir būtiski mainījies apbūves tiesību regulējums, no kā izriet, ka 2014. gadā noslēgtais līgums uz šo brīdi jau ir kļuvis neizpildāms.

Īsāk sakot, no prasības pieteicēja puses ir skaidrs, ka viņš šādu nesamērīgi ierobežojošu līgumu, kurā attīstītājas neizkustas no vietas jau 10 gadus, vairs nevēlas, ka neredz tā loģisku turpinājumu un ir apjautis tajā ietverto atrunu negatīvo ietekmi savā darbībā. 

Izpētes darbi joprojām tiekot veikti

Dienas Bizness izjautāja arī SIA Eolus pārstāvi Ingu Āboliņu, kas kompāniju pārstāv Baltijā un atzīst, ka SIA Melderi wind ir Eolus meitas kompānija. 

Pirmkārt, Dienas Bizness interesējās par Eolus interneta vietnē publiskoto informāciju, kur ir atrodami dažādi kompānijas plāni, tomēr par Eleju nav nekā noteikta. Ja uz šo brīdi ar attīstītājiem, kā ziņojis pats AS “Augstsprieguma tīkls”, ir jau noslēgti 23 atjaunīgās enerģijas pieslēgumu līgumi, kopējai jaudai pārsniedzot 2 GW, tad Elejas projekts šajā sarakstā nav atrodams. Jau jūnijā, kad AS “Augstsprieguma tīkls” publicēs no jauna pieejamo jaudu, ko komersanti varēs rezervēt saviem augstas gatavības projektiem, tad, ņemot vērā, ka Elejas projekts nav saņēmis pat sākotnējās atļaujas, tas nevarēs tikt uzskatīts arī par augstas gatavības projektu, radot šaubas par tā īstenošanas iespējamību pārskatāmā nākotnē. 

“Uzņēmuma mājaslapa ir informatīva, un tajā nav atrodama Eolus uzņēmumu grupas komercinformācija vai detalizēti nākotnes projektu plāni. Šāda veida informācija konkurences apstākļos tiek saglabāta konfidenciāla un publiski izpausta tikai tad, kad tas ir komerciāli pamatoti.”

Atbilde īpašu skaidrību neviesa, taču saprotams, ka būtisks ir jautājums par patērēto laiku. “Joprojām veicam dažādus izpētes darbus, lai apzinātu situāciju Elejas apkārtnē” norāda I. Āboliņa.

Eolus neizpratnē par tiesvedību

I. Āboliņa Dienas Biznesam pauda neizpratni par S. Vaļko rīcību, izvēloties tiesvedības ceļu, tā vietā, lai vispirms sazinātos ar Eolus. Dienas Biznesa rīcībā gan ir pretēja informācija, ka Eolus nav atsaucies lauksaimnieka saziņas centieniem pirms tiesvedības, lai izmantotu iespēju, paskaidrot, kāpēc neko nav darījusi, lai līgums tiktu izpildīts, vai arī juridiski neatbrīvo zemnieku, kad līgums ir zaudējis savu spēku.

Tieši zemes pieejamība ir viens no diviem faktoriem, kas nosaka, cik dārgi vai lēti katrā konkrētā valstī būs vēja parka sakotnējie kapitālieguldījumi uz 1 MW. (RTU pētnieku grupas 2024. gadā veikts pētījums "Wind Energy in Latvia – Mismatch between the Potential and Reality"), norādot, ka salīdzinoši Latvijā šī iemesla dēļ izmaksas ir augstas. Tieši tādēļ Dienas Bizness turpinās sekot šī konflikta attīstībai un, vai Zviedrijas uzņēmums Eolus, Latvijā izmanto godīgus, ilgtspējīgas sadarbībasprincipus.