Pērn februāra sākumā notika Baltijas atvienošanās no BRELL tīkla, kas ir Krievijas energosistēma, un iekļaušanās Eiropas energosistēmā, kur visu regulē biržas cenas, un diemžēl tās ir atkarīgas no pašu saražotā apjoma. Ja deficīts ir liels, arī cena par importējamo enerģiju var kļūt neciešama, bet, ja pieņemams, tad birža ir tīri labs instruments. No šī aspekta ir interesanti paraudzīties uz mūsu enerģijas ražošanu pret iepriekšējo gadu, tostarp iepriekš solītās atjaunīgās enerģijas ražošanas pieaugumu, kam vajadzētu izlīdzināt pieprasījuma lēcienus. Diemžēl praktiski to pagaidām nevar redzēt. 

Augošs deficīts un imports

Latvijas enerģijas deficītu Dienas Bizness atļāvās definēt kā bruto saražotās enerģijas apjoma starpību ar piegādēm iekšējam tirgum. Ja pieprasījums pašiem lielāks nekā saražotais daudzums, tad ir deficīts. Ja ražojam vairāk, nekā patērējam, ir pārpalikums. Izteikts pārpalikums Latvijā bija 2024. gada pirmajos četros mēnešos, un tas bija, galvenokārt pateicoties saražotajam enerģijas daudzumam koģenerācijas stacijās, proti, pārsvarā runa ir par dabasgāzes dedzināšanu Rīgas TEC. Enerģijas eksporta – importa negatīvā bilance līdzīgi seko TEC darbības samazināšanai. Izņēmums ir 2025. gada februāris, kad bilance mums ir pozitīva, un tas acīmredzami parādās TEC darbībā, kas šajā mēnesī saražotā apjomu dubulto. Kopumā 2025. gadā Latvijā saražotās enerģijas apjoms, salīdzinot ar 2024. gadu, ir samazinājies, deficīts pieaudzis, un arī importa pārsvars pār eksportu audzis. 

Daudzsološā atjaunīgā enerģija

Saules un vēja parku darbība kopumā 2025. gadā devusi vairāk enerģijas kopējā katlā nekā gadu iepriekš, tomēr šo enerģijas veidu apjoms caurmērā ir ap 15% no visas enerģijas, ko saražojam. Īsi sakot, šo enerģijas veidu pienesums ir neliels, lai arī vairs nevar apgalvot, ka tas ir nenozīmīgs. Saules enerģija 2025. gadā tika saražota 683 milj. Kwh, kas ir par 280 milj. Kwh vairāk nekā 2024. gadā. Pieaugums par gandrīz 70% ir ievērojams palielinājums. Savukārt ar vēja enerģijas ražošanu kaut kas neveicas. Proti, 2025. gadā vēja parkos saražotās enerģijas apjoms ir 206 milj. Kwh, kas ir par 69 milj. Kwh mazāk nekā gadu iepriekš. 

Koģenerācija un hidrostacijas

Kopumā 2024. gadā tika saražoti 6083 milj. Kwh enerģijas, bet 2025. gadā nedaudz mazāk – 5959 milj. Kwh. Koģenerācijas stacijās saražo aptuveni trešdaļu no visa daudzuma. 2024. gadā saražoja 2196 milj. Kwh, bet 2025. gadā 2112 milj. Kwh enerģijas. Hidroelektrostacijās saražotās enerģijas daudzums 2024. gadā veidoja 3209 milj. Kwh, bet 2025. gadā - 2958 milj. Kwh. Šis ir lielākais kritums ražošanas veidos pēc apjoma, tomēr kopumā šādas izmaiņas hidrostaciju gadījumā ir normas robežās. Visu ietekmē ūdens daudzums Daugavā. 

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.