To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska. Viņa norāda, ka nozares potenciāls nebūt nav pienācīgi izmantots, vienlaikus tā  var kalpot kā veselības sistēmas drošības un noturības pamats.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē Latvijā? 

Uz farmaceitisko produktu ražošanu var lūkoties no vairākiem skatpunktiem, jo tai bija, ir un arī nākotnē būs nozīmīga loma.  Vispirms daudzās pasaules valstīs nemaz nav tādu iespēju, kādas ir Latvijai — Grindeks, Kalceks, Olpha, Pharmidea, ļoti sekmīgi strādā Organiskās sintēzes institūts, kurā gan lielākoties tiek veikti pētījumi un izstrādes pēc citu valstu ražotāju pasūtījuma. Protams, šo ražotāju kopējie ražošanas apjomi un īpatsvars Eiropas un vēl jo vairāk pasaules mērogā nav liels, taču mērķtiecīga, koordinēta  visu iesaistīto – nozares uzņēmumu,  zinātnieku,  mācību iestāžu - darbība komplektā ar atbilstošu valsts ilgtermiņa politiku šo jomu par pacelt vēl nebijušā līmenī, vienlaikus gan radot jaunas tiešās darba vietas nozarē, gan tajās sfērās, kuras sniedz pakalpojumus un piegādā nepieciešamās izejvielas, gan arī papildu nodokļu maksājumus valsts budžetā.  Pats svarīgākais — spēcīga farmācijas industrija Latvijā ir būtisks valsts  veselības, drošības un noturībspējas faktors, jo īpaši pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Medikamenti ir svarīgi ikvienam gan miera laikā, gan jo īpaši krīzes situācijās, kad starptautiskās piegādes var būt ierobežotas. Pēdējo gadu notikumi ir mainījuši ne tikai farmācijas nozari, bet arī to, kā sabiedrība raugās uz zāļu pieejamību un to piegāžu drošību. Tas attiecas gan uz karu Ukrainā, gan arī uz iepriekš nepieredzēto Covid-19 pandēmiju, kura pārsteidzoši ieradās 2020. gadā un pārņēma visu pasauli, liekot mainīties visiem — ražotājiem, tirgotājiem, lēmumu pieņēmējiem un ikvienam cilvēkam.

Kā Covid-19  pandēmija mainīja nozari?

Nenoliedzami pandēmija kļuva par nozīmīgu pavērsiena punktu, jo tā parādīja farmācijas nozares patieso nozīmi un izaicinājumus. Pirmkārt, pandēmija skaidri iezīmēja, ka zāļu ražošana nav tikai par eksportu, bet gan valsts drošības un noturībspējas jautājums. Kad piegādes ķēdes sabruka, tieši mūsu vietējie uzņēmumi spēja nodrošināt nepārtrauktu zāļu ražošanu un pieejamību. Iesaistījās visa lokālā farmācijas nozare, lai palīdzētu valstij nodrošināt nepieciešamās medicīnas ierīces un zāļu pieejamības nepārtrauktību.  Diemžēl valsts  pieeja bija vairāk reaģējoša, bez skaidras ilgtermiņa stratēģijas, un šī problēma nav atrisināta vēl šodien. Otrkārt, pandēmija izgaismoja būtisku problēmu - izejvielu piegādes drošību. Tā kā lielākā daļa izejvielu nāk no valstīm ārpus Eiropas, krīzes laikā radās nopietnas grūtības. Uzņēmumiem nācās operatīvi meklēt jaunus piegādātājus un pārskatīt krājumu politiku. Tas skaidri parādīja, ka izejvielu pieejamība ir stratēģisks drošības jautājums ne tikai Latvijai.

Treškārt, pandēmija mums iemācīja, cik svarīgi ir nodrošināt nepārtrauktu ražošanu pat grūtos apstākļos. Uzņēmumiem nācās ātri rīkoties - risināt darbinieku pieejamību, mainīt darba organizāciju, ieviest drošības pasākumus ražotnēs un tikt galā ar piegāžu problēmām. Tā bija laba skola, kas parādīja, cik elastīgi mēs varam būt ne tikai plānos, bet arī ikdienas darbā. Mūsu nozare apliecināja, ka spēj tikt galā ar grūtībām un strādāt profesionāli pat vissarežģītākajās situācijās. Pandēmijas laikā privātais sektors uzņēmās galveno lomu - turpināja ražot zāles un nodrošināt to pieejamību. Diemžēl valsts rīkojās tikai tad, kad dega, nevis plānoja uz priekšu. Pēc pandēmijas izaicinājumiem nozari ietekmēja arī karš Ukrainā. Pat tagad, pēc vairākiem gadiem, Latvijai nav skaidra plāna veselības drošības jautājumā.

Visu interviju lasiet 27.maija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.