Eiropas Savienībā 2025. gadā vidēji 21,3% no nodarbinātajiem, tostarp pašnodarbinātām personām, vismaz daļu laika strādāja nedēļas nogalēs, tomēr atšķirības starp valstīm ir milzīgas – sākot no dažiem procentiem un beidzot ar praktiski pusi no strādājošajiem. Eurostat apkopo datus par iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem, un ES vidējais lielums 21,3% ir aprēķināts no strādājošajiem šajā vecuma posmā. 

Darbs nedēļas nogalēs visbiežāk sastopams pakalpojumu un pārdošanas darbinieku vidū (47,6%). Tas raksturīgs arī kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem (47,2%) un vienkārša darba darītājiem (25,7%). 

Nopietnas atšķirības vidēji Eiropā ir starp uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām. Tikai 18,5% darbinieku strādāja nedēļas nogalēs, bet pašnodarbināto personu vidū darbs brīvdienās ir krietni augstāks. Nedēļu nogalēs vidēji ES strādāja 45,8% no tiem, kuriem ir darbinieki (darba devēji), un 35,9% no tiem, kuriem nav darbinieku, vai individuāli strādājoši pašnodarbinātie, kā arī 45,1% ģimenes darbinieku, kas sniedz ieguldījumu. Jāpiebilst, ka Latvijas gadījumā atšķirība starp pašnodarbinātajiem un viņu darbiniekiem un citiem nodarbinātajiem ir nenozīmīga.

Rekordisti darbam nedēļas nogalēs

Starp ES valstīm Grieķijā pērn bija vislielākais to darbinieku īpatsvars, kas strādāja nedēļas nogalēs (31,5%), kam sekoja Kipra (31,3%) un Malta (29,2%). Jāuzsver, ka pašnodarbināto personu, kuru darbinieki strādā nedēļas nogalēs, vidū visaugstākais īpatsvars bija Grieķijā – 75%, kam sekoja Beļģija (65,9%) un Francija (61,0%).

Latvija ES valstu vidū izceļas drīzāk ar to, ka pašnodarbināto un citu darba ņēmēju vēlme strādāt nedēļas nogalēs būtiski neatšķiras. Līdzīga situācija ir tikai Slovākijā, kur nedēļas nogalēs strādā vienlīdz liels procentuālais īpatsvars no abām grupām. 

Lietuvieši un poļi nedēļas nogalēs  strādā maz

Zemākie rādītāji darbam brīvdienās ir reģistrēti Lietuvā (3,0%), Polijā (4,2%) un Ungārijā (6,2%). Jāteic, ka pašnodarbināto nodarbinātība nedēļas nogalēs šajās valstīs būtiski atšķiras. Piemēram, Lietuvā pašnodarbināto vidū aptuveni 18% strādā nedēļas nogalēs, Polijā – 15,1%, jau minētajā Slovākijā – 15%, kas praktiski sakrīt ar kopējo darba īpatsvaru nedēļas nogalēs.

Latvijā aizvien mazāk strādā nedēļas nogalēs

Desmit gadu periodā Latvijā vērojama samērā pozitīva tendence, un kopumā kādā no brīvdienām strādā vēl aizvien liels skaits cilvēku, tomēr tas ir būtiski mazāk nekā 2015. gadā. Piemēram, 2015. gadā vismaz vienā sestdienā mēnesī strādāja 308 tūkstoši strādājošo, kas ir trešdaļa no visu strādājošo skaita valstī. 2025. gadā šādu gadījumu bija par 50 tūkstošiem mazāk. Jāteic, ka izmaiņas darbam svētdienās ir mazākas, nekā runājot par sestdienām. Tiesa, jau 2015. gadā vismaz kādā svētdienā mēnesī strādāja nedaudz vairāk par 200 tūkstošiem cilvēku, bet desmit gadus vēlāk – 183 tūkstoši cilvēku. Samazinājums tikai par aptuveni 3 procentpunktiem, turpretī sestdienu gadījumā samazinājums pret 2015. gadu ir gandrīz 6 procentpunkti.

Baltijā izceļamies

Pēc gatavības pastrādāt sestdienā vai svētdienā Latvijas iedzīvotāji tomēr ir visaktīvākie, ja raugāmies uz Baltijas fona. Lietuvieši vispār ar darbu nedēļas nogalēs neiespringst, un pat tirdzniecības sektorā viņiem procentuāli brīvdienās strādā trīs reizes mazāk cilvēku nekā Latvijā. Saprotama ir strādāšana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kas ir Latvijas galvenās valsts eksporta nozares, bet tas, ka uzņēmumu vadītāji nedēļas nogalēs strādā sešas reizes vairāk nekā Lietuvā un divas reizes vairāk nekā Igaunijā, liek aizdomāties.

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.