Fragments no raksta

Par to, ka Latvijas tautsaimniecība rāpsies ārā no Covid-19 radītās bedres, ir pārliecināts ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņaprāt, nav tik svarīgi, vai, rēķinot (prognozējot) IKP pieaugumu, var pilnībā izslēgt inflācijas ietekmi, piemēram, vai konkrētā prece (izejviela) ietilpst aprēķina grozā vai ne. 

“IKP aprēķina formula = saražotās preces un pakalpojumi + eksports - imports. Un, piemēram, jo dārgāki kļūst importētie energoresursi (gāze, degviela), jo mazāks kļūst mūsu IKP. Un ar to, ar ko, piemēram, koksnes izstrādājumi (un ne tikai), vinnējam – iegūstam lielākus ienākumus no to eksporta, sedzam tos papildu izdevumus, ko samaksājam par tiem pašiem importētajiem energoresursiem,” stāsta J. Ošlejs. Viņš norāda, ka pārdošanas cenas pieaug ne tikai Latvijā ražotajām precēm (un pakalpojumiem), bet arī citās valstīs ražotajām precēm un pakalpojumiem. “Ko iegūstam eksportā, to pazaudējam importā,” secina J. Ošlejs. 

Viņu visvairāk uztrauc tas, kā kopējās cenu izmaiņas maina Latvijas eksportētāju konkurētspēju. “Latvija ir daļa no eirozonas, un mēs lietojam eiro. Mūsu uzņēmumu konkurētspējas viens no stūrakmeņiem ir tas, par cik iepērkam preces un pakalpojumus. Preces pārdošanas cenu nosaka pasaules tirgus, savukārt saražot attiecīgo preci eksportētājam izmaksā tik, cik attiecīgajā valstī augsts ir cenu līmenis, un, ja kādā valstī inflācijas dēļ pieaug izmaksu līmenis, tad pieaug arī ražošanas pašizmaksa,” skaidro J. Ošlejs. Viņš norāda, ka gadījumā, ja Latvijā inflācija ir mazāka nekā citās eirozonas valstīs, tad mūsu ražotāju konkurētspēja attiecībā pret citu eirozonas valstu ražotājiem palielinās, un tieši pretēji, ja Latvijā ir augstāka inflācija nekā citās eirozonas valstīs. Līdztekus tam Latvijā strādājošajiem ir jākonkurē ar ražotājiem no valstīm Eiropā, kurās to nacionālā valūta brīvi staigā, piemēram, Poliju, arī Krieviju, kuras apzināti šādās situācijās mēģina samazināt savu nacionālo valūtu vērtību un radīt konkurences priekšrocības šo valstu ražotājiem.

“Latvijā un visās Baltijas valstīs inflācija ir lielāka nekā pārējās eirozonas valstīs, un tā ir problēma, jo mūsu ražotāju pašizmaksa pieaug, un, ja viņi vēlas saglabāt iepriekšējo rentabilitāti (peļņas līmeni), viņiem ir jāpalielina vai nu ražošanas apjomi, vai arī realizācijas cenas. Cenu var palielināt, tikai uzlabojot produktu, bet to lielākoties var izdarīt tikai tad, ja ir pieejama nauda jaunu iekārtu iegādei vai zinātnei un pētniecībai. Latvija diemžēl neatvēl pietiekami daudz struktūrfondu līdzekļu iekārtu iegādei, kā arī zinātnei un attīstībai. “Šādos apstākļos man ir bažas par to, ka Latvijā strādājošie zaudē spēju sekmīgi konkurēt ārvalstu tirgos, un tas atklāsies nevis tūlīt, bet pēc diviem trijiem gadiem, kad kļūs arvien grūtāk eksportēt,” savu secinājumu pamato J. Ošlejs.

Visu rakstu lasiet 11.janvāra numurā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!