Pirms uzsākt stāstu par to, kādā nepatīkamā pozīcijā Latvija atkal ir vadībā, ir vērts paskaidrot, ko Eurostat uzskata par pārapdzīvotību. Persona tiek uzskatīta par dzīvojošu pārapdzīvotā mājsaimniecībā, ja mājsaimniecības rīcībā nav minimālā istabu skaita vairākos gadījumos. Proti, par normu tiek uzskatīts, ka mājsaimniecībā ir vismaz viena atsevišķa istaba laulātam pārim, viena atsevišķa istaba jebkurai 18 gadus sasniegušai personai. Nepilngadīgie no 12 līdz 17 gadiem var dzīvot pa diviem vienā istabā, ja vien ir viena dzimuma. Ja runa ir par brāli un māsu, tad normāli ir, ja katram ir sava istaba. Līdz 12 gadiem nav prasības nodalīt zēnus un meitenes atsevišķās istabās. Pēc būtības šie ir galvenie kritēriji, kas definē pārapdzīvotību, un acīmredzami, ka kopumā runa ir par ģimenēm ar bērniem, kas dzīvo īpašā šaurībā. 

Pārapdzīvotība rūk lēni 

Kopš 2019. gada pārapdzīvoto mājsaimniecību īpatsvars Latvijā 2024. gadā sarucis par nepilniem 3 procentpunktiem, kas aptuveni sakrīt ar iedzīvotāju skaita procentuālo samazinājumu valstī šajā laikā. Proti, pēc būtības par pozitīvām izmaiņām runāt nav pamata. Statistisko prieku 3 procentpunktu vērtībā Latvijas gadījumā veido senā formula: “Nav cilvēku, nav problēmu!”

Eurostat datus par mājsaimniecību apdzīvotību visās valstīs apkopojusi 2025. gada decembra beigās, un pagaidām vienīgā valsts, kas iesniegusi datus par 2025. gadu, bija Igaunija. Šajā valstī demogrāfiskā situācija ir stabilizēta, bet pēdējo piecu gadu laikā pārapdzīvotības procents audzis par 4,5 procentpunktiem. Savukārt 2025. gadā Igaunijas pārapdzīvotības procents ir sarucis par 0,5% procentpunktiem. Proti, valstij izdodas sabalansēt jauno ģimeņu vajadzības ar platības piedāvājumu. 2024. gadā Latvijā 39,3% iedzīvotāju dzīvoja pārapdzīvotās mājsaimniecībās, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā Igaunijā un par trešdaļu vairāk nekā Lietuvā. Rumānija ir vienīgā valsts, kas pēc pārapdzīvotības rādītāja apsteidz Latviju. Te gan jāpiebilst, ka kopš 2019. gada Rumānijā cilvēku skaits, kas dzīvo pārapdzīvotās mājsaimniecībās, ir sarucis par 5,1 procentpunktu. Proti, krietni straujāk nekā Latvijā.

ES vidējais – 16,9% 

2024. gadā vidēji 16,9% ES iedzīvotāju dzīvoja pārapdzīvotās mājsaimniecībās, kas ir pavisam neliela izmaiņa kopš 2019. gada, kad pārapdzīvotās mājsaimniecībās dzīvoja 17,1% ES cilvēku. Vairāk nekā 30% iedzīvotāju piecās ES valstīs dzīvoja pārapdzīvotās mājsaimniecībās. Rumānija ieņem pirmo vietu ar īpatsvaru 40,7%, tai seko Latvija ar 39,3%, bet vēl trīs valstīs ir līdzīgi augsti pārapdzīvotības rādītāji – Bulgārijā (33,8%), Polijā (33,7%) un Horvātijā (31,7%). Turpretī zemākie pārapdzīvotības rādītāji reģistrēti Kiprā (2,4%), Maltā (4,4%) un Nīderlandē (4,6%). Vācijā, kas ir vadošā ES ekonomika, pārapdzīvotība strauji aug – no 7,8% iedzīvotāju 2019. gadā līdz 11,5% cilvēku 2024. gadā. Nedaudz mērenāks pieaugums ir arī Francijā. Savukārt Itālijā un Grieķijā pārapdzīvotība samazinās, lai arī migrācijas pieaugums šajās valstīs no Āfrikas un Austrumāzijas bijis visnotaļ augsts.

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.