Latvijas uzņēmumu izaugsmes potenciālu starptautiskajos tirgos ierobežo izaugsmes kapitāla pieejamība, nepietiekama riska kapitāla intensitāte un sadrumstalota inovāciju atbalsta sistēma, aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), atsaucoties uz veikto pētījumu.

Eiropas Investīciju banka (EIB) sadarbībā ar LIAA un starptautisko profesionālo pakalpojumu uzņēmumu "PricewaterhouseCoopers" prezentējusi sākotnējos secinājumus par Latvijas jaunuzņēmumu un izaugsmes uzņēmumu (scale-up) finansēšanas ekosistēmu.

LIAA norāda, ka sākotnējie "EIB Advisory" secinājumi Latviju raksturo kā valsti ar spēcīgu tehnoloģisko potenciālu, kvalitatīvu zinātnisko un tehnisko kompetenci, kā arī strauji augošu jaunuzņēmumu ekosistēmu. Latvijā patlaban darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, savukārt aptuveni 26% no visas ekosistēmas veido zinātnē balstīto tehnoloģiju (deep tech) uzņēmumi, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem reģionā. Pētījumā īpaši izcelts Latvijas potenciāls finanšu tehnoloģiju (fintech), mākslīgā intelekta, zinātnē balstīto tehnoloģiju un divējāda lietojuma tehnoloģiju jomās.

EIB grupas biroja Latvijā vadītāja Paulīna Bžezicka atzīmē, ka Latvijai ir visas priekšrocības, lai veidotu spēcīgu inovāciju ekosistēmu - talantīgi cilvēki, augsta tehnoloģiskā kompetence un arvien redzamāka vieta Eiropas inovāciju kartē. Vienlaikus pētījums rāda, ka daudziem uzņēmumiem joprojām ir grūti pārvarēt posmu starp tehnoloģijas izstrādi un strauju izaugsmi tirgū.

Lai pilnvērtīgi izmantotu Latvijas potenciālu, ir svarīgi nodrošināt uzņēmumu attīstības stadijai atbilstošus finanšu instrumentus un veicināt aktīvāku dalību Eiropas inovāciju programmās, min Bžezicka.

LIAA uzsver, ka viens no būtiskākajiem virzieniem Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas stiprināšanai "EIB Advisory" secinājumos ir nepieciešamība veidot vienotu un uzņēmējiem viegli saprotamu finansējuma un atbalsta instrumentu navigācijas sistēmu, stiprināt Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību, kā arī veicināt aktīvāku Eiropas Savienības finansējuma piesaisti.

Vienlaikus pētījums identificē vairākus izaicinājumus, kas ierobežo Latvijas uzņēmumu izaugsmes potenciālu starptautiskajos tirgos. Starp būtiskākajiem minēta ierobežota izaugsmes kapitāla pieejamība, nepietiekama riska kapitāla intensitāte un sadrumstalota inovāciju atbalsta sistēma.

LIAA atzīmē, ka pētījumā īpaša uzmanība pievērsta tā dēvētajai "Nāves ielejai" - posmam starp pētniecības rezultātu radīšanu un produkta nonākšanu tirgū, kad uzņēmumam jau ir izstrādāts tehnoloģijas prototips, taču vēl nepieciešami resursi testēšanai, pilotprojektiem, validācijai un produkta sagatavošanai komercializācijai. "EIB Advisory" secinājumos norādīts, ka tieši šajā attīstības posmā Latvijā joprojām trūkst specializētu finansējuma instrumentu, īpaši zinātnē balstīto tehnoloģiju uzņēmumiem.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijā ir viens no augstākajiem izaugsmes uzņēmumu pārcelšanās rādītājiem Centrālajā un Austrumeiropā - aptuveni 70% šādu uzņēmumu izvēlas pārcelt darbību uz ārvalstīm. Vienlaikus secinājumos uzsvērts, ka problēma nav talantu vai ideju trūkumā, bet gan kapitāla pieejamībā, starptautiskās konkurētspējas instrumentos un ekosistēmas koordinācijā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka pētījums apliecina, ka Latvijai ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par vienu no vadošajiem inovāciju un tehnoloģiju centriem Baltijas reģionā - Latvijā ir talantīgi cilvēki, spēcīga zinātniskā bāze, augošs jaunuzņēmumu sektors un arvien vairāk uzņēmumu, kas spēj konkurēt globālā mērogā. Vienlaikus dati skaidri parāda arī jomas, kurās vēl ir jākļūst stiprākiem, īpaši attiecībā uz izaugsmes finansējuma pieejamību un uzņēmumu spēju attīstīties Latvijā līdz pasaules līmeņa uzņēmumu statusam.

Valainis atzīmē, ka turpinās strādāt pie uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas, investīciju pieejamības, inovāciju komercializācijas un ciešākas sadarbības starp zinātni, uzņēmējiem un investoriem.

LIAA direktore Ieva Jāgere pauž, ka pētījums Latvijai ir ļoti nozīmīgs, jo sniedz starptautiskā ekspertīzē balstītus datus par to, kas jaunuzņēmumu un zinātnē balstīto tehnoloģiju ekosistēmā strādā labi un kuros virzienos nepieciešami jauni risinājumi.

Jāgere norāda, ka dati skaidri parāda, ka nākamais attīstības posms prasa uzņēmumu vajadzībām atbilstošākus finanšu instrumentus un ciešāku sadarbību starp politikas veidotājiem, atbalsta institūcijām, investoriem un pašu nozari. Konkurence par talantiem, investīcijām un tehnoloģiju uzņēmumiem patlaban notiek Baltijas, Eiropas un globālā mērogā, tāpēc arī Latvijai ir jādomā daudz ambiciozāk par to, kā ilgtermiņā noturēt un attīstīt augstas pievienotās vērtības uzņēmumus tieši Latvijā.

LIAA atzīmē, ka līdztekus pētījumam izveidota arī platforma "Future Finance Programme Latvia", kas vienuviet apkopo informāciju par finansējuma iespējām, investoriem, inovāciju programmām un atbalsta organizācijām Latvijā.

Platformas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem vienkāršāk orientēties pieejamajos atbalsta instrumentos, īpaši agrīnās attīstības un izaugsmes posmos, kā arī veicināt ciešāku sadarbību starp jaunuzņēmumiem, investoriem, pētniecības organizācijām un publisko sektoru. Platformā pieejama informācija par Eiropas Savienības programmām, investīciju iespējām, inovāciju atbalsta instrumentiem un Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas dalībniekiem.

Pētījums tapis pēc LIAA iniciatīvas sadarbībā ar Eiropas Investīciju bankas iniciatīvu "EIB Advisory".