Ir virkne zaļo mērķu, kas jau stājušies spēkā vai realizēsies tuvākajās desmitgadēs un attiecināmi uz auto nozari kopumā, un galvenais jautājums ir, kā šiem mērķiem pielāgosies Latvija, ievērojot citu Eiropas un pasaules valstu risinājumus, tāds ir kopējais Dienas Biznesa foruma Auto 2022 galvenais secinājums.
Par ražotāju piedāvājumu, visticamāk, informēts ikkatrs, kurš pēdējā laikā interesējies par jaunas vai pat lietotas automašīnas iegādi. Galvenais spiediens ir elektropiedziņas automašīnu tirgošana tā, lai kopējais pārdošanas grozs būtu klimatneitrāls, un par to tirgotāji sāk domāt jau šobrīd. Tāds ir mērķis, un galarezultātā pēc gadiem pieciem arī Latvijā vismaz katra otrā pārdotā automašīna būs elektromobilis, bet 2030. gadā, iespējams, jaunas iekšdedzes dzinēju mašīnas nopirkt nevarēs.
Šobrīd pārdošanas uzstādījums ir starp katra piektā, katra ceturtā.
Ietekme no divām pusēm
Pamatojumu, kas šos lēmumus ietekmē, detalizēti sniedza Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
Jāsāk, visticamāk, ir ar pēdējo EURO7 jauno izmešu standartu un augošajām degvielas cenām, kas gluži kā šķēres no divām pusēm virza gan patērētāju, gan pārdevēju domāt par elektromašīnu pārdošanu un pirkšanu, no kā izriet šo mašīnu ražošanas izaicinājumi, jo nav jau noslēpums, ka pēc jaunas mašīnas dažkārt rindā jāstāv. Jaunāko Eiropas Komisijas lēmumu un CO2 izmešu transportā mērķu ēnā auto nozares attīstība strauji jāpārliek uz citām sliedēm, un ir tikai jautājums, kā tas praktiski notiks Latvijā.
Kopumā tas nozīmē, ka jau no 2025. gada prasības ražotājiem būs samērā striktas un arī bez Latvijas lokāliem ierobežojumiem viss notiks. Proti, Eiropas Savienība jau no 2025. gada plāno ieviest liegumu ražotājiem pārdot ES iekšdedzes dzinēju automašīnas savienības teritorijā. Lielākā daļa valstu, kā Vācija, Zviedrija un citas, šo soli atbalsta no 2030. gada, tomēr to, iespējams, pārskatīs.
Tas, ka iekšdedzes dzinēju mašīnas lielākajā daļā pasaules nepārdos no 2050. gada, ir skaidrs, to apņēmušās izpildīt pat Ķīna no 2040. gada un Krievija no 2030. gada. Var gadīties arī, ka dažu lielvaru rīcība praksē atšķiras, jo ne visas no tām dara to, ko saka, tomēr Latvijas perspektīvas tas nemaina, jo no otras puses lielākā daļa ražotāju tāpat apstiprinājušas, ka ražos vai nu hibrīdus, vai tīrus elektropiedziņas auto, un tas nozīmē, ka vismaz Eiropas tirgū no 2030. gada nopirkt iekšdedzes dzinēja auto nebūs iespējams kaut vai tā apstākļa dēļ, ka tādus vairs neražos Eiropas tirgum.
Izaicinājums – uzlādes infrastruktūra
Kā norāda A. Kulbergs, liekot augstas prasības elektroauto ražošanai, uzlādes tīkls un tā pārklājums tiek nepamatoti atstāts novārtā, un, visticamāk, tā trūkumi atklāsies jau 2025. gadā, kad Latvijā atbilstoši visiem plāniem 2% automašīnu būs ar elektropiedziņu. Šobrīd 70% no visa uzlādes tīkla kapacitātes atrodas trīs ES valstīs – Francijā, Vācijā un Nīderlandē. Ūdeņraža uzlādes stacijas atrodamas tikai 10 valstīs, bet divas trešdaļas CNG uzpildes punktu atrodas Itālijā un Vācijā. A. Kulbergs norāda, ka kopumā uzlādes tīkla veidošanas perspektīvie plāni Eiropas Savienībā liecina par pamatīgām kapacitātes problēmām jau 2030. gadā. Par to liecina vienkāršs fakts – elektroauto tirdzniecības apjomi pēdējos piecos gados četras reizes apsteidz uzlādes tīkla būvniecības tempus, kas neizbēgami novedīs pie sastrēgumiem.
Mašīnas dārgākas. Ko darīt?
Latvijā pēdējais inflācijas lēciens ir novedis pie situācijas, ka elektroauto pēc iegādes jāgaida 12 mēnešus, cenas turpina pieaugt gan jauno, gan lietoto auto tirgū. Ievērojot, ka šobrīd elektroautomašīnu un mikrobusiņu klasē cenas svārstās no 50 līdz 60 tūkstošiem eiro, ir nepieciešamība pārskatīt nodokļu politiku, konkrēti runājot par PVN reprezentatīvo slieksni. Runājot par nākotni, A. Kulbergs Dienas Biznesa konferencē norāda uz virkni jautājumu, kas skars tieši Latviju, pārejot uz elektroauto.
Proti, kāds būs atbalsts pirmkārt jau uzņēmējiem, nodokļu politika, kas veicinātu elektroauto ievešanu un pārdošanu, kā uzlādēt elektromašīnas pie daudzstāvu mājām, un visbeidzot servisa jautājumi, jo krasi mainīsies remonta specifika. Noslēgumā nozīmīgi ir secinājumi par to, kas Latvijai jādara, lai sasniegtu plānoto auto jomā tuvākajos 10 gados. “Neizbēgami būs jāievieš importa šķēršļi nobrauktiem auto, jāizveido apjomīga, ilgtermiņa veco auto norakstīšanas shēma, valsts iepirkumos jāievieš tīru-zaļu transportlīdzekļu iegāde, jāatbalsta arī tīra smagā komerctransporta iegāde, ievērojami jāpalielina nodokļi iekšdedzes dzinēju mašīnām,” tā A. Kulbergs.
