Stratēģiskās partnerības harta starp divām valstīm paredz sadarbību četrās galvenajās sadaļās: reģionālā savienojamība, tostarp enerģētika, tirdzniecība un tranzīts; ekonomiskās investīcijas, tostarp mākslīgais intelekts (MI) un digitālā infrastruktūra; sadarbība drošības jomā; institucionālā sistēma un īstenošana.

Miera un tirdzniecības ēra

Eiropas Savienībai nozīmīgākās sekas no parakstītās hartas ir divās jomās. Proti, pirmkārt Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībās ir sasniegts miers, kas paver iespējas tālākai  tirdzniecības koridora pastāvēšanai. 

Proti, abas valstis plāno sadarboties, lai veicinātu reģionālo savienojamību, īpašu uzmanību pievēršot Transkaspijas transporta koridoram (Vidējam koridoram), sadarbojoties sauszemes, jūras un gaisa transporta infrastruktūras attīstībā, enerģētikas un datu savienojamībā, tirdzniecības un tranzīta atvieglošanā, muitas kontrolē un robežšķērsošanā, starptautiskajā multimodālajā loģistikā un citās saistītās jomās. Tās atzīst Trampa maršruta nozīmi starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP) kā multimodālu savienojamības projektu, kas nodrošinās netraucētu savienojamību starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivanas Autonomo Republiku, sniedzot abpusējus ieguvumus starptautiskajai un iekšējai savienojamībai iesaistītajām valstīm, un atraisīs reģiona potenciālu starptautiskajai tirdzniecībai un tranzītam saskaņā ar 2025. gada 8. augusta Vašingtonas Miera samita deklarāciju.Citas parakstītās hartas sadaļas papildina būtiskāko sadaļu, nostiprinot to finansiāli un drošības aspektā. 

Piemēram, ekonomisko investīciju un mākslīgā intelekta sadaļa paredz Azerbaidžānas integrāciju globālajā ekonomikā, nostiprinot valsti kā Kaspijas reģiona loģistikas centru. Savukārt sadarbība drošības jomā paredz nepārprotamu ASV atbalstu gan drošības stiprināšanā, gan starptautiskā terorisma apkarošanā. Visbeidzot institucionālā sadarbības sadaļa paredz regulāras tikšanās abu valstu starpā, turpinot pilnveidot sadarbību, attīstot jaunas platformas, kā arī projektu sarakstu radīšanu līdz ar to īstenošanas ceļvežiem. 

Paziņojumi medijiem

Lai arī paziņojumi sabiedrībai visbiežāk ir oficiāli un satur vairāk goda un cieņas apliecinājumu, šā gada 10. februārī izskanējušie Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva un ASV viceprezidenta Dž. D. Vensa paziņojumi medijiem satur arī skaidrus solījumus un norādes. Pirmkārt jānorāda, ka galvenais uzsvars abu pušu sarunās vēl pirms paziņojumiem presei bija par TRIPP transporta koridora attīstību, tostarp pieminot abu valstu sadarbību politikā, ekonomikā, tirdzniecībā, augstajās tehnoloģijās, MI jomā, datu centru izveidē, kā arī citos jautājumos.Prezidenta Ilhama Alijeva paziņojums medijiem saturēja norādi uz intensīvu abpusēju darbu pusgada garumā kopš Vašingtonas vienošanās pērnā gada augustā. 

“Šodienas svinīgā Stratēģiskās partnerības hartas parakstīšana atspoguļo mūsu komandu smago darbu sešu mēnešu garumā. Pirms sešiem mēnešiem vēsturiskā tikšanās Vašingtonā ar prezidentu Trampu un dokumenta parakstīšana par darba grupas izveidi Stratēģiskās partnerības hartas izstrādei pavēra jaunas iespējas divpusējai sadarbībai,” sacīja I. Alijevs, īpaši uzsverot ASV prezidenta Donalda Trampa, viceprezidenta Dž. D. Vensa un viņu komandas ieguldījumu miera nodrošināšanā Kaukāzā. “Pagājušā gada augustā Armēnija un Azerbaidžāna Baltajā namā prezidenta Trampa klātbūtnē parafēja miera līgumu, un mēs arī parakstījām kopīgu miera deklarāciju, ko prezidents Tramps parakstīja kā liecinieks. Un šo sešu mēnešu laikā mēs jau esam dzīvojuši mierā. Mēs mācāmies dzīvot mierā,” tā Azerbaidžānas prezidents. 

“Mēs ne tikai esam atcēluši visus ierobežojumus kravu tranzītam caur Azerbaidžānu uz Armēniju, bet arī esam sākuši piegādāt naftas produktus Armēnijai, tādējādi faktiski uzsākot tirdzniecību un sadarbību. Viens no svarīgākajiem Trampa-Vansa administrācijas centienu rezultātiem mūsu reģionā ir Trampa maršruta starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP) ieviešana, kas ne tikai savienos abas Azerbaidžānas daļas, bet arī būs ļoti uzticams, drošs un liela mēroga transporta koridors, kas savienos Āziju ar Eiropu caur Azerbaidžānas, Armēnijas un citu kaimiņvalstu teritoriju, tādējādi stiprinot to, kas sasniegts miera ceļā reģionā,” medijiem sacīja I. Alijevs, līdzās uzsverot arī citus sadarbības virzienus drošības un enerģētiskās drošības jomā. 

“Azerbaidžāna šodien nodrošina enerģētisko drošību, izmantojot savus dabasgāzes resursus, 16 valstīm, no kurām 11 ir NATO dalībvalstis, Amerikas Savienoto Valstu sabiedrotās,” teica I. Alijevs. Savukārt Dž. D. Venss paziņojumā medijiem atgādināja Azerbaidžānas līdzšinējo ieguldījumu globālajā cīņā ar terorismu, ko uzsvēra kā labu ievadu sadarbībai.   “Mēs nosūtīsim uz Azerbaidžānu dažus jaunus kuģus, lai palīdzētu jums aizsargāt jūsu teritoriālos ūdeņus,” cita starpā sacīja Dž. D. Venss.“Mēs zinām, ka viena no lieliskām lietām, kas var novērst cīņas un karu uzliesmojumus, ir tad, kad divas tautas apmainās ar kultūru, kad tās pavada laiku, strādājot kopā, un, protams, kad tās rada lielu labklājību, strādājot kopā, nevis karojot savā starpā,” runājot par Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībām, sacīja Dž. D.Venss. 

“Runājot par miera līgumu, es tiešām uzskatu, ka prezidents Alijevs ir pelnījis lielu atzinību. Protams, es šodien biju Armēnijā, un bez Armēnijas premjerministra un Azerbaidžānas prezidenta vadības mēs nebūtu panākuši šo miera līgumu. Un patiesībā trīs cilvēki, manuprāt, radīja vēsturisku mieru: šīs valsts prezidents, Armēnijas premjerministrs un, protams, Amerikas Savienoto Valstu prezidents. Strādājot kopā, viņi radīja mieru tur, kur iepriekš bija karš, un es domāju, ka nākotnē radīs labklājību tur, kur kādreiz bija tikai cīņas un konflikti,” norādīja ASV viceprezidents. “Es domāju, ka šī partnerība, Amerikas Savienoto Valstu un Azerbaidžānas partnerība, novedīs pie miera un labklājības reģionā. Tā nodrošinās plašāku piekļuvi lielākam tirgum ASV strādniekiem un radīs daudz labāku pasauli, kurā cilvēki nodarbosies ar tirdzniecību, nevis karos savā starpā,” savstarpējo izdevīgumu uzsvēra Dž. D. Venss. 

VIEDOKLIS

No vārdiem pie darbiem

Farids Šafijevs, Azerbaidžānas Starptautisko attiecību analīzes centra valdes priekšsēdētājs, izvilkumi no intervijas laikrakstam Baku Strādnieks:

Šī vizīte bija loģisks turpinājums 8. augusta sanāksmei Baltajā namā pērn. Tai ir arī skaidrs ģeopolitisks konteksts, kas saistīts ar Azerbaidžānas teritoriālās integritātes atjaunošanu. Tādējādi Baku radīja miera un sadarbības apstākļus, uzsākot miera programmu, kuras pamatā bija prezidenta Ilhama Alijeva formulētie pieci principi.Pagājušā gada 8. augustā notikušās sanāksmes un tajā pašā dienā parakstītie dokumenti apliecināja ASV gatavību aktīvi atbalstīt šo procesu. Šajā ziņā Vensa vizīte apliecina Vašingtonas nodomu veicināt miera procesu reģionā ne tikai ar diplomātiskiem paziņojumiem, bet arī ar konkrētiem soļiem. Vizītes laikā tika apspriesti nozīmīgi projekti gan Armēnijā, gan Azerbaidžānā, galvenokārt Zangezūras koridors un TRIPP iniciatīva.  

VIEDOKLIS

Sistēmisks risinājums, ar ko Maskavai būs jārēķinās

Elhans Šahinoglu, Politiskās izpētes centra Atlas vadītājs, izvilkumi no intervijas Minval Politika:

ASV iegulda līdz pat 9 miljardiem dolāru Armēnijas civilās kodolenerģijas sektora attīstībā, lai palīdzētu samazināt tās enerģētisko atkarību no Krievijas. Turklāt Amerikas Savienotās Valstis pārdos Armēnijai dronus 6 miljonu dolāru vērtībā. ASV un Azerbaidžānas parakstītajā nolīgumā šādu klauzulu nav, jo Azerbaidžānai nav kodolenerģijas projektu. Azerbaidžāna dod priekšroku zaļajai enerģijai, nevis kodolenerģijai. Azerbaidžāna ražo dronus iekšzemē un iepērk tos no Turcijas un Izraēlas.Tomēr Azerbaidžāna ir ieinteresēta lielu amerikāņu uzņēmumu investīcijās. Nav nejaušība, ka dienu pirms Dž. D. Vensa vizītes Azerbaidžānu apmeklēja ASV Tirdzniecības palātas delegācija: amerikāņu uzņēmēji tikās ar prezidentu Ilhamu Alijevu, un notika sarunas. Papildus politiskajiem kontaktiem ir nepieciešams attīstīt arī ekonomiskās attiecības starp abām valstīm.ASV valdības aģentūrām tiks iesniegti ASV Tirdzniecības palātas sagatavotie ekonomiskās sadarbības priekšlikumi ar Azerbaidžānu. ASV un Azerbaidžāna varētu īstenot kopīgus projektus mākslīgā intelekta un mikroshēmu ražošanas jomā.Tiklīdz Trampa maršruts sāks darboties, Centrālāzijas produkti tiks piegādāti pasaules tirgiem pa šo maršrutu.[..] Ģeopolitiskā situācija Dienvidkaukāzā ir mainījusies par labu reģiona valstīm. Azerbaidžānas stratēģiskā sabiedrotā Turcija ir nostiprinājusi savas pozīcijas Dienvidkaukāzā. Eiropas Savienība uztur ciešu dialogu ar Azerbaidžānu un Armēniju. Azerbaidžānas gāze tiek transportēta uz Eiropas valstīm. Centrālāzijas valstis izmanto Azerbaidžānas tranzīta potenciālu. Miera līguma parakstīšana starp Azerbaidžānu un Armēniju un Trampa maršruta atklāšana padarīs mieru un stabilitāti Dienvidkaukāzā neatgriezenisku.

VIEDOKLIS

Azerbaidžāna kļūs par dominējošu spēlētāju reģionā

Pols Gobls, ASV Valsts departamenta eksanalītiķis, politologs, izvilkumi no intervijas AZERTAG:

ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa vizīte Baku liecina par Vašingtonas atjaunoto izpratni par Azerbaidžānas nozīmi reģionā un plašākā mērogā. Pašreizējai ASV administrācijai ir vieglāk koncentrēties uz šo faktoru, jo konflikts starp Azerbaidžānu un Armēniju noslēdzās ar ASV aktīvu un nozīmīgu lomu šajā procesā. Azerbaidžānas kā tranzīta mezgla loma ir ārkārtīgi svarīga ASV interesēm un uzmanībai. Tomēr tikpat svarīgi ir tas, ka Baku atkal kļūst par reģionālu lielvaru, līdzīgu lomu tā spēlēja pirms Padomju Savienības nākšanas pie varas Azerbaidžānā. Ja Baku turpinās spēlēt tādu lomu, kādu tā ir spēlējusi pēdējo gadu laikā, ir pamats uzskatīt, ka Azerbaidžāna kļūs par dominējošu spēlētāju reģionā – daudz nozīmīgāku, nekā pat paši azerbaidžāņi pašlaik apzinās.Ar ASV līdzdalību šis reģions varētu kļūt nevis par sienu, bet gan par tiltu starp divām tautām. Es uzskatu, ka ASV iesaistīšanās TRIPP iniciatīvā rada reālas iespējas abām valstīm. Un, kas ir svarīgi, gan Baku, gan Erevāna uztver šo projektu kā vēlamu.Austrumu-rietumu un ziemeļu-dienvidu maršrutu savienošana nelielā teritorijā nekad nebūs vienkāršs process. Tomēr es uzskatu, ka Baku un Erevāna ar aktīvu ASV līdzdalību pēdējos mēnešos ir sasniegušas vairāk, nekā jebkurš varēja gaidīt, un turpmākajos mēnešos tās var virzīties vēl tālāk.