Latvijas uzņēmējdarbības vidē jau vairākus gadus pastāv situācija, par kuru runā klusi, bet kuras sekas ir visnotaļ skaļas – ilgstošu laiku uzņēmumiem ir iesaldēti un arestēti naudas līdzekļi, kas tiem faktiski liedz strādāt, investēt un nereti pat izdzīvot. Runa ir par noziedzīgi iegūtas mantas procesiem (NIM), kas tiek izdalīti no kriminālprocesa un kuros tiesa lemj nevis par vainu noziedzīgā nodarījumā, bet gan par mantas iespējamo noziedzīgo izcelsmi.

Solīja mazināt cilvēktiesību aizskārumu

Galvenokārt procesi attiecas uz ārvalstu jeb nerezidentu uzņēmējiem, ko ietekmē vēsturiskie apstākļi, taču ne mazums šo uzņēmumu vidū ir arī tādu, kuri vai nu ir Latvijas rezidenti, vai arī ir citā veidā saistīti ar Latvijas biznesu. Turklāt bažas rada arī apstākļi, ka tiesas ir noslogotas un arvien jaunos gadījumos, kad tiek īstenoti NIM procesi, uzņēmējiem uz aresta atcelšanu var nākties gaidīt ļoti ilgu laiku.Jāatgādina, un par to Dienas Bizness jau ir rakstījis vairāku gadu garumā, ka šie procesi sākotnēji tika ieviesti ar skaidru mērķi – mazināt cilvēktiesību (privātīpašuma) aizskārumu situācijās, kad mantai ir uzlikts arests. Taču praksē rezultāts daudzos gadījumos ir pretējs. Tiesas ir pārslogotas, tas kavē arī citu krimināllietu izskatīšanu, savukārt lietu izskatīšanas termiņi pieaug. 

Znotiņa solīja ātri

Vēl 2020. gadā toreizējā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesnešu, prokuroru un tiesībaizsardzības iestāžu apmācībās skaidri norādīja uz risku. “Tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam.” Cilvēktiesību aspekta dēļ tika uzsvērts, ka lietas par arestētajiem līdzekļiem jāizskata ātri, jo uzņēmēja nauda nav abstrakts juridisks jēdziens – tā ir apgrozāmo līdzekļu pamats, algas, nodokļi, investīcijas un līgumu izpilde.2026. gada sākumā realitāte ir cita. Joprojām ir uzņēmumi un arī fiziskas personas, kuru naudas līdzekļi ir arestēti pirms četriem, pieciem gadiem, bet galīgais tiesas lēmums vēl nav stājies spēkā un mantas arests turpinās. Turklāt arī pamatprocesos esot ļoti reti gadījumi, kad kādam tiek uzrādīts statuss - aizdomās turamais vai cits. 

Kā rodas šie procesi

Liela daļa NIM procesu savulaik sākās tieši laikā, kad Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) vadīja Ilze Znotiņa. FID steidzamības kārtā rakstīja ziņojumus tiesībsargājošajām iestādēm, tajos norādot pazīmes jeb tipoloģijas, kas, FID ieskatā, var liecināt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Visu rakstu lasiet 6.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.