Taču vēl neviena Latvijas pašvaldība nav pateikusi «jā» SIA Gallusman plānotajam Ovostar Union olu produktu ražotnes projektam Latvijā, un A. Veinbergs skaidro, ka tas var beigties ar plānoto investīciju aizplūšanu uz kaimiņvalsīm. Kiprā bāzētā kompānija Ovostar Union savu ražošanu izvērsusi Ukrainā, un tai pieder 89% uzņēmuma Gallusman. Pārējie 11% pieder Arnim Veinbergam.

Fragments no intervijas

Jūs apgalvojat, ka būsiet vietējais ražotājs tāpat kā citi nozares uzņēmumi?

Uzņēmums ir reģistrēts Latvijā, kur arī pilnībā tiks īstenots viss ražošanas process, tiks nodarbināts vietējais darbaspēks, izmantotas vietējās izejvielas un citu vietējo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi, maksāti Latvijas valstij nodokļi. Tāpēc, protams, mēs būsim tādi paši kā citi vietējie nozares uzņēmumi, vien ar daudz lielāku uzsvaru uz eksportu.

Kāpēc jūs vērtē negatīvi?

Neesmu šādu viennozīmīgu negatīvu attieksmi sajutis. Projektu atbalsta gan uzņēmēju organizācijas, gan potenciālie sadarbības partneri, gan lielākais vairums vietējo iedzīvotāju. Biju, protams, gaidījis lielāku ieinteresētību no valsts puses, ņemot vērā plānoto investīciju apjomu, bet to varu skaidrot ar mūsu pašu nepietiekamo komunikāciju, jo koncentrējāmies uz projekta izstrādi.

Savukārt negatīvi projektu vērtē faktiski tikai viens konkrēts vietējais olu ražotājs, kam daudzu gadu garumā ir bijušas pietiekami komfortablas tirgus pozīcijas, par kurām šobrīd ir radušās bažas. Tāpēc arī tiek izdomāti dažādi veidi, lai aizkavētu vai padarītu neiespējamu jaunās ražotnes izveidi Latvijā, ko izjūtam regulāri – gan ar mediju kampaņu, gan iesaistot dažādas valsts institūcijas, kas, manuprāt, nav pieņemami.

Vai tiešām Latvijā plānojat būvēt ražotni?

Eiropas Savienība jau vismaz piecus gadus ir viens no Ovostar Union grupas uzņēmumu ražotās produkcijas noieta tirgiem. Vairāku gadu garumā ir izveidots plašs sadarbības partneru tīkls, ko uztur un attīsta cits grupas uzņēmums Latvijā – Ovostar Europe. Ir tikai loģiski, ka ražošanas attīstība tiek plānota tuvāk šiem tirgiem, kas samazina transporta izmaksas, birokrātiju un rada priekšnoteikumus jaunu tirgu apgūšanai.

Jāņem vērā, ka olu produkcijas tirgus ir reģionāls, un patiesībā ir maza nozīme tam, kurā reģiona valstī ražotne atrodas. To pierāda kaut vai Polijas un Lietuvas piemērs, kuru produkcija aizņem būtisku daļu no olu tirgus Latvijā un Baltijā kopumā.

Latvija kā ražotnes izveides vieta maz atšķiras no citām reģiona valstīm. Kā priekšrocības mūsu gadījumā var minēt to, ka Latvijā ir viens no zemākajiem lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas intensitātes rādītājiem Eiropā, kas ir labi bioloģiskās drošības apsvērumu dēļ, un ir pietiekama izejvielu (graudu) bāze.

Izvēlē par labu Latvijai tika ņemts vērā arī mans viedoklis, jo šajā valstī un šajā nozarē esmu strādājis lielu savu profesionālās dzīves daļu un pārzinu vietējos apstākļus. Šis projekts man kā valsts patriotam ir svarīgs arī personīgi – uzskatu, ka tas ir liels ieguvums Latvijai.

Kāpēc ir tik daudzas iespējamās potenciālās ražotnes atrašanās vietas, kāpēc šāda «mētāšanās»?

Līdz šim kopumā esam apzinājuši un vērtējuši vairākus desmitus vietu Latvijā, risinājuši sarunas ar zemes īpašniekiem un pašvaldībām. Tas darīts, lai no mums neatkarīgu iemeslu vai lēmumu dēļ, ko jau esam pieredzējuši iepriekš, piemēram, Valkas gadījumā, netiktu pazaudēts vērtīgais laiks šādas vietas atrašanai, kas nebūt nav vienkāršs uzdevums. Bez pašas ražotnes vajadzībām piemērota zemes gabala sameklēšanas, kas būtu pietiekami liels un kuru kāds vispār būtu gatavs pārdot, papildus ir jāizvērtē daudzi dažādi apstākļi, piemēram, infrastruktūras pieejamība (elektrība, gāze, ceļi), apbūves nosacījumi un apgrūtinājumi, dzīvojamās apbūves blīvums tuvākajā apkārtnē u.c. Bet galvenais, protams, ir pašvaldības ieinteresētība. Šajā jautājumā pieredze bijusi ļoti dažāda.

Šobrīd vistālāk esam tikuši Tukuma un Ogres novados, kas gan nav vienīgās izskatītās vietas. Turklāt pēdējo notikumu kontekstā, kad ar valsts iestāžu starpniecību notiek vēršanās pret šo novadu vadību par atbalstu ražotnes izveidei, varam vien secināt, ka mūsu lēmums vienlaicīgi izvērtēt vairākas vietas ir pilnībā attaisnojies.

Te gan jāsaprot, ka gadījumā, ja ražotnes izveidei Latvijā tiks noteiktas neadekvātas prasības vai radīti tīši šķēršļi, un tāds risks pastāv, šī ražotne tiks uzbūvēta tuvākajās kaimiņvalstīs, no kurām joprojām pat valstiskā līmenī tiek izrādīta liela interese šo projektu pārvilināt pie sevis.

Visu rakstu lasiet 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.