Latvijas elektroenerģijas cenu līmenim bija zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm – 33,64 EUR/MWh –, kas ir par 22 % vairāk nekā nedēļu iepriekš, bet Lietuvā bija 24 % kāpums līdz 34,08 EUR/MWh un Igaunijā – 23 % kāpums līdz 33,81 EUR/MWh.
Cenu pieaugumu galvenokārt sekmēja aukstie laikapstākļi Ziemeļvalstīs un Baltijā, kas veicināja elektroenerģijas pieprasījuma kāpumu. Būtiskāku cenu kāpumu Latvijas gadījumā savukārt lielā mērā mazināja tieši efektīvā Rīgas termoelektrostaciju darbība, kas ierobežoja cenu pīķus un attiecīgi arī kopējās cenu svārstības. 

Aukstuma vilnis veicinājis elektroenerģijas patēriņu, kas Baltijā kopumā pieaudzis par 20 %, un izstrāde augusi vēl straujāk – par 37 %. Viszemākais patēriņa pieaugums fiksēts tieši Latvijā – par 16 % līdz 159,5 GWh. Lietuva patērēja par 20 % vairāk, sasniedzot 222,4 GWh, bet Igaunija par 24 % vairāk nekā iepriekšējā nedēļā – 196,9 GWh. 

Izstrādes ziņā lielāko apjomu devušas Latvija un Igaunija, palielinot savu izstrādi par attiecīgi 54 % un 67 % – līdz 202,9 GWh Latvijai un 247,7 GWh Igaunijai. Lietuvai savukārt izstrāde samazinājusies par 44 % – līdz 46,6 GWh. 

Līdz ar ievērojamo kāpumu izstrādes apjomos relatīvi pret patēriņa kāpumu Latvija uzrādījusi labāko rādītāju, izstrādājot par 27 % vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, bet Igaunija – par 26 % vairāk. Lietuvā toties saražotais elektroenerģijas apjoms tendenciozi mazāks par patēriņu, saražojot vien 21 % no patērētās elektroenerģijas.

Latvijā būtiskāko lomu izstrādes apjoma kāpumā veicināja Rīgas TEC kopējā izstrāde, kas, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, palielinājās par 351 % un sasniedza 90,7 GWh, veidojot aptuveni 57 % no kopējā patērētā elektroenerģijas apjoma Latvijā. Kopumā Baltijā saražoti 86 % no kopējā patērētā elektroenerģijas apjoma.