Divdesmit gadu gaitā viņš Saldus novadā izveidojis zemnieku saimniecību, kas iekļauta Latvijā vērtīgāko TOP. 

Pirms dažiem mēnešiem Eduards kopā ar Ivaru Skrebeli no Cannelle Bakery, Raivo Blumbergu no Saldus maiznieka un Aldi Vanadziņu no restorāna Stikla pērlīšu spēle nāca klajā ar iniciatīvu izveidot Saldus novada Uzņēmēju klubu. Ideja bija briedusi jau gadus trīs, četrus. Uzņēmēju kluba mērķis ir uzlabot dzīves vidi pašvaldībā. Nevis domāt par to, ko varētu ņemt, bet ko paši spēj dot savam novadam. Un darīt to, nevis vienkārši sponsorējot pasākumus vai kolektīvus, bet daloties pieredzē, kā pēc iespējas lietderīgāk izlietot līdzekļus sabiedrības vajadzībām. Tieši tādēļ organizācijā iesaistīti pašpietiekami, sabiedriski aktīvi uzņēmēji, kam galvenā doma nav saraust pēc iespējas vairāk sev. 

Dibināšanas brīdī klāt bija teju 15, vēlmi līdzdarboties izteikuši vēl vairāki. «Ja būs laba dzīves vide pašvaldībā, būs arī darbinieki un uzņēmumi – tas iet roku rokā. Nevar attīstīt uzņēmējdarbību, ja pietrūkst darbinieku,» pamato Eduards. Galvenais, viņaprāt, ir gudras investīcijas infrastruktūrā – lai tā nebūtu pārāk grezna un dārga, bet funkcionāla. Runa ir ne tikai par ceļiem, bet arī bērnudārziem, skolām, kultūras, sporta objektiem. Lai arī Saldū īres mājokļu pietrūkst un cena ir līdzīga kā Liepājā, viedokļi par to, vai pašvaldībai vajadzētu būvēt īres mājas, dalās. «Es uzskatu, ka nevajag. Ja būs visi priekšnosacījumi, ka cilvēks var uzbūvēt māju, viņš to izdarīs,» saka Eduards. 

Paša zemnieku saimniecībā pastāvīgi ir vien trīs darbinieki. Strādā tikai dienas gaišajā laikā, jo tas ļauj darbu padarīt kvalitatīvāk un komanda nejūtas tik nogurusi. «Mana saimniecība ir balstīta uz lielām tehnikas jaudām, lai aktīvāko darbu sezonā augustā un septembrī visu varam izdarīt pēc iespējas īsākā laikā,» Eduards galveno uzsvaru liek uz efektivitāti un tehnoloģijām.

Šobrīd zemnieku saimniecība Pīlādži apsaimnieko 560 hektāru zemes. Mazāk nekā 10 procentu no tiem ir nomā. Nodarbojas ar graudkopību, audzējot kviešus, rapsi un arī pupas. Saimniecību 90. gadu sākumā izveidoja Eduarda vecāki. Atšķirībā no daudziem citiem tā laika zemniekiem, viņiem platības piešķīra lietošanā, jo mantoto zemju, ko atgūt, nebija. To nācās izpirkt par sertifikātiem. Tas bija laiks, kad Eduards mācījās vidusskolā, un viņam, tāpat kā pārējiem trijiem bērniem ģimenē, nācās daudz strādāt. Tomēr šī pieredze viņu nevis nobiedēja, bet iedvesmoja. 

Situācija lauksaimniecībā sakārtojās pēc krīzes, sākot ar 2011. gadu. Smagāks gan bijis iepriekšējais gads. Sausuma dēļ būtiski kritās raža, sešu tonnu vietā no hektāra novācot vidēji divas. Tas Pīlādžiem veidoja teorētiskos zaudējumus aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā. Pat lietavas pirms diviem gadiem neradīja tik lielus zaudējumus. 

«Šajā nozarē tu visu laiku riskē. Agrāk teicu – tas ir tāds ekstrēmistu bizness – ir daudz faktoru, ko nevar ietekmēt,» atzīst Eduards. «Tagad esmu ar to iemācījies sadzīvot. Savlaicīgi pieņemot pareizos lēmumus, izmaksas un līdz ar to zaudējumus iespējams samazināt.

Visu rakstu lasiet 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!