Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šogad sējumu platībās atkal būtisks ziemāju īpatsvars. Labvēlīgi sējas apstākļi rudenī mudinājuši zemniekus sēt lielākās platībās ziemājus, jo no tiem var iegūt augstāku ražību nekā no vasarājiem. 

"Ziemošanas apstākļi bijuši izcili labi. Ziemāju sējumi – gan rapši, gan graudaugi ziemojuši labi, bez kādiem izsalšanas bojājumiem. Tomēr daudzviet novērojami meža zvēru un putnu radīti postījumi. Tie ir apstākļi, kurus nav zemnieka spēkos ietekmēt. Vienīgais risinājums ir sējumu apdrošināšana," uzsver speciāliste. 

Viņa paredz, ka ziemājiem šogad gaidāms augsts ražas potenciāls. Ziemas rapši, laicīgi iesētie, šo pavasara sezonu uzsāk ar enerģisku stublāja augšanu. Ziemas kviešu sējumi ir intensīvā cerošanas attīstības stadijā. 

Pēc Baltic Agro/Tradecorp pārstāves domām, iegūtā raža būs atkarīga no tā, cik ātri un atbilstoši situācijai tiks pieņemti lēmumi un veikti nepieciešamie pasākumi. Ziemāju ziemcietība ir atkarīga no šķirnes īpatnībām, sējas termiņiem un barības vielu nodrošinājuma kultūraugu agrīnās attīstības stadijās, norāda Strautiņa. 

Ziemošanas periodā būtiskākie riski ziemošanai ir nepietiekams sniega segas biezums un pārlieku zemas gaisa temperatūras – tātad, kailsals. Ziemājiem kritisks arī ir stiprs sals bez sniega un straujas temperatūru svārstības agri pavasarī, kad augs grib atsākt augt, bet nakts temperatūras to neļauj. Tādējādi lieki tiek tērēta enerģija un barības vielas no rezervēm, bet jauno uzņemšanu ierobežo zemās augsnes temperatūras. Šogad šādi apstākļi bija marta beigās, nakts sala ietekmē tika bojātas graudaugu lapas, tomēr ietekme uz ražu tam nebūs, jo graudaugi jau bija atsākuši veģetāciju. 

Būtiska nozīme graudaugu ražībā būs arī klimata pārmaiņām, uzskata speciāliste. "Ziemas bez sniega, vidējā gaisa temperatūra virs normas. Pēdējos gadus Latvijas ziemas sāk līdzināties Vācijai un Austrijai. Tās kļūst "maigākas". Šie ziemošanas apstākļi laukaugus būtiski neietekmē, jo Latvijā populārākās ir tieši Eiropas valstīs selekcionētās šķirnes, kurām šādi ziemošanas apstākļi ir piemēroti," saka Strautiņa.

Klimats ietekmē kultūraugu ražību un veselību. Lai nepieļautu augiem sausuma un karstuma izraisītus, barības vielu trūkuma stresus, zemniekiem būtu jāpārdomā lietoto mēslošanas līdzekļu veidi, to lietošanas devas un paņēmieni, norāda Baltic Agro/Tradecorp pārstāve. Viņa iesaka minerālo mēslojumu lietot mazākās devās, bet vairākās lietošanas reizēs. Papildmēslošanas tehnoloģijās vajadzētu iekļaut arī mikroelementus saturošus ārpussakņu mēslojumus un antistresantus. "Tehnoloģijās būtu jāizvēlas tikai kvalitatīvi un efektīvi mēslojumi, jo kvalitāte ir mēslojuma efektivitātē nevis kvantitātē," skaidro Strautiņa.