Neskatoties uz Latvijas aktīvu iesaisti un priekšlikumu un viedokļu sniegšanu, dokuments ir sagatavots ļoti vispārīgi, neiedziļinoties konkrētās valsts situācijā, kā rezultātā ieteiktās rekomendācijas ir neizprotamas un diskriminējošas dalībvalstu vidū, norāda LOSP.

Eiropas Komisija kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem izvirza lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu un slāpekļa ienesi lauksaimniecības zemēs samazinājumu. Minētie jautājumi tiek izcelti kā būtiski vides kvalitātes uzlabošanai un tiek piedāvāti dažādi risinājumi, kā bioloģiskā daudzveidība, augu aizsardzības līdzekļu samazināšana, zaļināšana un citi pasākumi, kas uzlabotu vides kvalitāti. LOSP piekrīt, ka ES dalībvalstīm ir jārūpējas par vidi, bet tai ir jābūt solidārai. Ir būtiski piebilst, ka Latvija visos rādītājos ir viena no zaļākajām valstīm ES. Tāpēc uzskatām, ka nevar prasīt Latvijas zemniekiem piemērot tādus pašus nosacījumus vides kvalitātes uzlabošanai, kā valstij, kur rādītāji ir būtiski augstāki.

"Latvija ir viena no zaļākajām valstīm ES. Mūsu lauksaimnieki, neskatoties uz dažādiem ES dokumentiem, saimnieko gudri, rūpējoties par vidi. Zinu, ka gan bioloģiskie, gan konvenciālie lauksaimnieki savā saimniekošanā sabalansē ražošanu ar vidi, par ko liecina dati, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm. Pārējām ES dalībvalstīm būtu vispirms jāsasniedz Latvijas līmenis un tikai tad būtu jārunā par vienādiem nosacījumiem visiem! Latvijai nebūtu akli jāpieņem ES izstrādātās rekomendācijas, bet būtu jāiestājas par solidāriem nosacījumiem, lai veicinātu mūsu lauksaimnieku konkurētspēju kopējā ES tirgū," norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

LOSP ieskatā, Latvijas valdība ir nepietiekami skaidrojusi sabiedrībai KLP jautājumus. Sabiedrība tiek maldināta ar informāciju, ka tikai bioloģiski audzēti produkti ir kvalitatīvi. "Tā nav taisnība. Arī konvenciāli audzēti produkti ir kvalitatīvi un nesatur augu aizsardzības līdzekļu atliekas, jo Latvijas lauksaimnieki savā saimnieciskajā darbībā ievēro visus nosacījumus, lai produkts būtu kvalitatīvs un veselībai nekaitīgs," norāda LOSP.

"Svarīgākais ir saprast, ka mums ir nepieciešami vismaz vidējie ienākumi no ES dalībvalstīm, lai mēs būtu konkurētspējīgi ar pārējām dalībvalstīm. Ir aplami runāt par zemo ienākumu līmeni laukos, ja mēs zinām, ka, piemēram, piena iepirkuma cena decembra mēnesī bija zemākā ES un bija par vairāk kā 20% mazāka nekā ES vidējā iepirkuma cena. Iepazīstoties ar ES ieteikumiem, jau ir redzams, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm ES, kas ir apsveicami, jo mēs to esam panākuši ar vieniem no zemākajiem ienākumiem. Uzskatu, ka svarīgākais ir arī saglabāt šo augsto sasniegto līmeni. Absurdi ir prasīt visām valstīm samazināt uz pusi antibiotiku apjomu, jo mēs tā lietojam daudzas reizes mazāk, salīdzinot ar citām dalībvalstīm. Uzliekot vienādas prasības, mēs būsim vel nekonkurētspējīgāki," teic Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Lauksaimnieki uzskata, ka Latvijas valdībai ir jābūt daudz aktīvākai un agresīvāk jāaizstāv lauksaimnieku intereses Eiropas Komisijā. Ir jāpanāk, ka Latvijas lauksaimnieku intereses tiek ņemtas vērā, jo tas ietekmē ne tikai pašus lauksaimniekus, bet arī patērētājus, saņemot uzturā kvalitatīvus Latvijā ražotus produktus.