Katrā cilvēkā mīt vēlme dzīvot saskaņā ar dabu, sajūtot sevi kā dabas un Visuma daļu, saka bioloģiskā ābeļdārza Reķi saimnieki Uldis un Lāsma Joneļi.

Bioloģiskā saimniecība Reķi pašlaik grimst desmit tūkstošu ābeļu pilnzieda jūrā. Te neizmanto dabai un cilvēka veselībai nedraudzīgo ķīmiju, tāpēc ābeļdārzs kalpo arī ekotūrismam un kā meditāciju norises vieta.  Deviņdesmitajos, kad saimnieki atguva dzimtas īpašumus, netālu no Limbažiem sendienās būvētajās Reķu mājās atgriezās Ulda vecmamma. Uldis un Lāsma abi mācījās bijušajā Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, kur arī iepazinās. Tā kā zeme bija, bet tirgū faktiski nebija tam laikam jauno šķirņu ābolu, pāris nolēma pievērsties ābolu biznesam, kas nu izaudzis līdz vienam no lielākajiem bioloģiskajiem ābeļdārziem Latvijā desmit hektāru platībā. Laika gaitā saimniecības attīstīšanā lielu ieguldījumu snieguši dažādi projekti, tostarp dodot iespējas uzbūvēt modernas ābolu glabātavas vairāk nekā 500 kvadrātmetru platībā. 

Bioloģiskie garšo labāk 

Ābolus realizē paši, uz lielveikaliem to nosacījumu dēļ neraujas. «Pamatā taču esam lauku uzņēmēji, kuru galvenais uzdevums ir izaudzēt labu produkciju. Tikmēr lielajiem tirgotājiem ir pavisam citas intereses. Dialogs starp šīm pusēm veidojas pagrūti,» raksturo Uldis. Lāsma piebilst, ka veikali prasa perfektus ābolus, bet dabiski izaudzēts ābols nav gluži Sniegbaltītes ābols. «Jāmainās domāšanai, lai pircēji novērtētu bioloģiskus augļus, nevis meklētu iedomātu skaistumu,» saka Lāsma. «Mēs negrasāmies vest uz veikalu mazus, tārpainus ābolus, bet nevajadzētu pieprasīt ideālu formu,» stāsta Uldis. Sniegbaltītes ābolus, kā Reķu saimnieki daudznozīmīgi dēvē veikalos pieejamos ābolus, varot izaudzēt, arī izmantojot bioloģiskos preparātus, taču tas ir dārgi un, iespējams, nevajadzīgi, uzskata Uldis. Drīzāk vajadzētu organizēt kampaņu, lai mainītu cilvēku izpratni par produkcijas īsteno kvalitāti, kas nesakrīt ar veikala standartiem. Daudz svarīgāk par šķietami nevainojamu izskatu ir audzēšanas un arī uzglabāšanas metodes – cik draudzīgas tās ir cilvēkiem un videi.

 Greizos un «nepareizos» augļus Reķos izmato sulas spiešanai. Bioloģiskajos ābolos ir vairāk vērtīgo vielu, tie satur dažādas dabiskās aizsargvielas – to pierādījuši zinātnieki. Turklāt dabiski audzētus ābolus var atpazīt pēc piesātinātās garšas, norāda Uldis. Lāsma aicina izkāpt ārā no tā rāmja, ko cilvēkiem uzlikusi pārtikas nozare, bet domāt plašāk, «atrodot pieturas punktu sevī, domājot par savu ģimeni, par nākotni, par dabu». Reķu saimnieki uzskata, ka, patērētājiem pieprasot arvien vairāk bioloģiskas produkcijas, reaģēs arī tirgotāji. «Pirkt bioloģisko produkciju nozīmē pirmavotā domāt par veselību, lai vēlāk nebūtu jāskrien uz aptieku pēc zālēm. Tas iet kopā ar sabiedriskās domas veidošanu par ekoloģiju,» atzīst Lāsma.

Visu rakstu lasiet 22. maija laikrakstā Dienas Biznesa pielikumā Biznesa Plāns, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.