Izmantošanas samazinājumu veido gan tie energoefektivitātes pasākumi, ar ko intensīvi iepriekš tika strādāts, un drīz tiks ieviesti dažādi dokumenti, piemēram energopatēriņa vadības instrumenti institūcijās.

Patlaban enerģijas iegūšanai savukārt izmantojam aizvien vairāk atjaunos energoresursus. Līdz šim izmantojam saražotā siltuma augstākā potenciālo daļu, lielu tā daļu ar zemāku potenciālu izsviežot apkārtējā vidē. Zinātnieki ir novērtējuši, ka šī neizmantotā enerģijas daļa, ieskaitot tehnoloģiskajos procesos radušos siltumu, ir lielāka nekā šobrīd pasaulē iegūstamo atjaunojamo energoresursu apjoms, uzsver eksperte.

Sekundāras siltums ir atgūstams un to atļauj mūsdienas tehnoloģijas, siltumu var atkal izmantot atkārtoti un tas neprasa kurināmā patēriņu.

Sekundārā siltuma atguves procesi ir liels un vērā ņemams jauns siltuma avots, kas veicinās produkcijas un pakalpojumu izmaksu samazināšanos, paredz eksperte. Ar to intensīvi sāk nodarboties bagātas valstis, taču Latvijā mēs patlaban izmantojam izšķērdīgi šo daļu, kam ir liela finansiālā atdeve.

Ņemot vērā jauno situāciju enerģijas ieguvē un izmantošanā, vairs neder vecā sistēma, pie kuras siltumapgādē bijām pieraduši un kas balstījās uz pieradumu sagādāt kurināmo, kurināt un ražot siltumu, to piegādāt un pārdot klientiem. Šīs sistēmas maiņa ir neizbēgama, norāda M. Rubīna.