Tā kā veģetārais un vegānu
dzīvesveids netiek uzskatīts par pārejošu tendenci, gaidāms, ka
pieprasījums turpinās augt, tāpēc arī ātrās ēdināšanas
uzņēmumi mainās līdzi laikam.
"Hesburger" attīstības
direktore Ieva Salmela
veģetāro produkciju nākotnē vērtē kā vienu no ātrās
ēdināšanas pārdotākajām maltītēm, un tuvāko mēnešu
laikā "Hesburger" gatavojas papildināt savu veģetāro ēdienkarti.
"Pārsteidzošu
izrāvienu piedzīvo veģetārās maltītes pieprasījums un esam gatavi to apmierināt. Arī mūsu
pārdošanas rezultāti norāda, ka pakāpeniski pieaug tieši
veģetāro ēdienu patēriņš, izvēloties tādus produktus kā
sojas tortilja, sojas salāti, kartupeļu plācenīši un citus.
Tāpēc, reaģējot uz augošo pieprasījumu, drīzumā ēdienkartē
iekļausim plašāku veģetārās maltītes piedāvājumu," viņa stāsta.
I. Salmela norāda, ka šobrīd
veģetārās maltītes pārdošanas apjoms restorānu tīklā Latvijā
veido 2%, bet, iespējams, pēc 10 gadiem veģetārās produkcijas
pārdošanas ieņēmumi varētu veidot jau 10% no apgrozījuma.
"Hesburger" un sociālo pētījumu centra
"Socio Uuringukeskus" veiktā aptauja apstiprina, ka arī Baltijā
veģetārā dzīvesveida popularitāte pieaug. Vaicājot, vai Latvijas
iedzīvotāji izvēlētos veģetāro maltīti ātrās ēdināšanas
restorānos, 34% no visiem respondentiem atbildēja pozitīvi,
turklāt veģetārās maltītes izvēle ir populārāka sieviešu
(38%) vidū, kamēr vīriešu vidū tā pieprasīta mazāk (30%).
Aptaujas dati liecina, ka veģetārās maltītes izvēlei lielāku
priekšroku dod gados jaunāki patērētāji, jo šādu maltīti
labprāt ēstu 52% respondentu vecumā no 20-29 gadiem.
Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā,
veģetāro maltīti ātrās ēdināšanas restorānos izvēlētos
katrs trešais jeb 34% respondentu, un tāpat kā pie mums - nedaudz
vairāk sieviešu nekā vīriešu, attiecīgi 40% pret 29%. Igaunijā
39% no visiem respondentiem ēstu veģetāros produktus, un tāpat kā
Lietuvā un Latvijā, arī Igaunijas sievietes ir atvērtākas
veģetāro produktu iegādei nekā vīrieši.