Tur nav daudz, kam patikt. Avokado nav kartupelis vai tomāts, pat ne cukurzirnis. Taču tā slava pārsniedz jebkura cita dārzeņa (kaut avokado tehniski ir auglis) slavu. Nemaz tik ļoti nebūtu pārspīlēts, ja mēs teiktu – visu dārzeņu kopā ņemtu. Tā gan nav bijis vienmēr, kaut šķiet, ka avokado apsēstībai nav gala un malas.

Krokodilbumbieris

Vai vēl atceries sava mūža pirmo avokado? Cilvēces pirmais avokado ēsts kaut kad pirms 10 tūkstošiem gadu. Nu, tās vismaz ir pirmās mums pieejamās liecības, un liecība šajā gadījumā bija avokado kauliņš kādā Meksikas alā. Ļoti, ļoti ilgus gadus tas tā arī palika tikai kā šim reģionam raksturīgs produkts, un, kā Scientific American atceras viens Peru izcelsmes žurnālists, avokado viņa dzimtenē tika ēsts ar visu un visur, un viņam tas galīgi, galīgi negaršoja.

Pagājušā gadsimta sākumā vairāki zemnieki Kalifornijā sastādīja avokado audzes. Kādēļ viņi ķērās tam klāt, par to vēsture klusē, bet viņi bija apņēmības pilni atrast arī noietu šim auglim. Avokado tolaik dēvēja par krokodilbumbieri, un, nez’, vai nosaukuma vai paša augļa dēļ tas nebija dižā cieņā pat Kalifornijā, kur jau tolaik visi bija apsēsti ar veselīgumu. Arī avokado audzētājiem nosaukums nepatika, kaut pēc formas tas tiešām atgādināja bumbieri, un miza bija tam tieši tik rievaina kā vietējiem Kalifornijas krokodiliem. «Tas, ka avokado, kas pieder cēlajai lauru dzimtai, tiek saukts par krokodilbumbieri, ir ārpus jebkādas saprašanas,» tolaik sašutumā rakstīja audzētāju apvienība.

Tulkot nevarēja

Tā nu viņi sāka lūkoties izcelsmes virzienā, bet tur avokado dēvēja par āhuacatl, kas tulkojumā apzīmē arī sēkliniekus, tā norādot uz avokado afrodiziaka īpašībām. Tulkot tātad arī nevarēja. Tā nu audzētāji vienkārši angliskoja avokado spānisko nosaukumu. To, starp citu, viņi pamanījās lietderīgi izmantot arī savās mārketinga kampaņās, jo nosaukums nu izklausījās eksotisks. Tieši tā avokado tika pirmo reizi reklamēts: kā aristokrātiska salātu sastāvdaļa, kā luksusa produkts, ko celt galdā tikai izredzētiem viesiem. Receptes ieteica to likt salātos kopā ar omāru un greipfrūtu. Iespējams, no šejienes «aug kājas» avokado tēlam kā kaut kam īpašam.

Tauki, ak, tauki!

Eiropā pirmie avokado parādījās aptuveni pēc Otrā pasaules kara. Lielbritānijā tās bija pagājušā gadsimta 60. gadu pašas beigas, un tolaik tiem klāt vēl bija piekabināts vārds «bumbieris». Tātad – nevis vienkārši avokado, bet avokado bumbieris, raksta BBC. Kāda pircēja tos tā arī mēģināja utilizēt – sautēt vīnā un pārliet ar vārīto krēmu. Pēc viņas sašutuma pilnās – un pamatoti – vēstules lielveikals sāka pievienot paskaidrojošu informāciju pie avokado stendiem.

Nedienas avokado piemeklēja, kad uztura zinātnieki sāka popularizēt zema tauku satura diētas. Avokado satur daudz tauku, gandrīz vienus vienīgus taukus, un vēl nemaz ne tik sen (pirms gadiem divdesmit, trīsdemsit) sieviešu žurnāli brīdināja tos, kas vēlējās tikt vaļā no liekajiem kilogramiem, neaizrauties ar avokado ēšanu. Arī sirds slimniekiem stingri ieteica izvairīties no avokado. Labāk vispār tos neēst. Lai vai kā tur būtu ar tauku saturu, avokado audzētājiem tas nozīmēja atkal jaunus tēriņus. Viņi sponsorēja pētījumus un mēģināja atbalstu rast Vidusjūras diētā.

Zaļi – glīti, brūni – neglīti

Tā līdz pat deviņdesmitajiem gadiem avokado bija pārdošanā, bet par globālu veiksmes stāstu to galīgi nevarēja nosaukt. Pat neņemot vērā maztauku trakulības, cilvēki vienkārši nezināja, ko ar šo augli iesākt. Veikalos tie turklāt vienmēr bija nopērkami akmens cieti, jo tad tie bija smuki zaļi, bet gatavi – tumši brūni, kas savukārt lielveikaliem nelikās glīti. Savukārt pircēji avokado kā eksotiku cēla galdā tikai izredzētiem viesiem, kuri tos grieza pat ar steika nažiem (tik cieti tie bija). To var darīt vienu reizi, varbūt vairākas reizes, bet tikai tad, ja par to nav jāmaksā.

Šīs divas problēmas audzētāji nolēma risināt ar PR palīdzību. Tā Amerikā radās Mr. Ripe Guy (Misters Gatavais puisis), kas ne tikai bija tērpts kā avokado, bet arī brauca avokado krāsas Mazdā un vienmēr līdzi nēsāja grozu, pilnu ar gataviem avokado. Pateicoties šai un vēl citām kampaņām, avokado patēriņš uz vienu personu ASV, salīdzinot 1989. ar 2016. gadu, bija pieaudzis sešas reizes. Vidēji šajā zemē nu viens cilvēks apēd mazliet vairāk nekā trīs kilogramus šī augļa.

Lielbritānijā avokado popularizēšanas kampaņa aizsākās 90. gadu vidū un beidzās 2013. gadā, jo tai vairs nebija jēgas. Avokado bija kļuvis populārs. Divdesmit gadu laikā tā pārdošanas apjomi Lielbritānijā pieauga gandrīz piecas reizes.

Avokado nav cool

Avokado vēl joprojām ir superpopulārs. Tik populārs, ka pirms pāris gadiem modes pasaule paziņoja, ka nu tā ir vienkārši pārāk daudz (avocado is overcado) un tas vairs nav cool. Tomēr Instagram vēl joprojām var atrast vairāk nekā astoņus miljonus bilžu ar avokado centrālajā lomā. Amsterdamā pirms pāris gadiem tika atvērts restorāns Avocado Show, kur pasniedz tikai un vienīgi ēdienu ar avokado, un tagad tam klāt nākuši vēl trīs avokado restorāni. Kaut rindas pie ieejas tur vairs nevar manīt, tomēr par ēdāju trūkumu šie restorāni nevar sūdzēties. Slaveno grauzdiņu ar avokado, kuru saulītē pirms kādiem 15 gadiem iecēla no kinozvaigznes par dzīvesstila guru pārtapusī Gvineta Paltrova, nu var dabūt pat McDonald ēstuvē. Un avokado var dabūt ne tikai kā apēdamu lietu, bet var arī dzert latti no avokado mizas, izrotāt māju ar adītiem avokado un sūtīt draugiem kartiņas ar avokado zīmējumiem. Pirms trim gadiem kāds austrāļu miljardieris uz jaunās paaudzes sūkstīšanos, ka viņiem netikt pie savas mājas, atbildēja, ka pie tās ātrāk tiktu, ja vien mazāk ēstu avokado grauzdiņus. Tā BBC tolaik aprēķināja, no cik daudz grauzdiņu ir jāatsakās, lai tiktu pie pirmās iemaksas (20%) 90 m2 dzīvoklim ārpus pilsētas centra. Visvairāk avokado grauzdiņu – 24 499 – ir nepieciešami Londonas dzīvoklim, bet vismazāk – 3123 – dzīvoklim Mehiko. Gados aprēķinot, Mehiko tie būtu deviņi gadi bez avokado grauzdiņa, bet Londonā – 67, vārdu sakot, viss mūžs.

Tikmēr avokado audzes plešas plašumā un ne tikai Meksikā (radot izciršanas draudus) vai citās tradicionālās avokado audzētājvalstīs, bet arī, piemēram, Zimbabvē. Nīderlandieši ir pamanījušies tos sākt audzēt pat siltumnīcās. Kāpēc ne? Lokāli audzēti avokado. Pieprasījums nekrītas, paredz tikai tā pieaugumu, tāpēc, ka ķīnieši arī ir sākuši ievērtēt krokodilbumbiera labumus. Tāpēc avokado ir sākuši zagt, un meksikāņu narkotiku kartelis ir ieinteresējies avokado tirdzniecībā. Taču, lai nonāktu tik tālu, globāli ir iztērēti miljoni šī krēmīgā augļa ar raupjo mizu mārketinga kampaņās.