Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

https://www.db.lv/zinas/partikas-razotaji-iztur-pirceju-aziotazu-un-paradumu-mainu-495749

Pamatā tiek ziņots, ka savus pārtikas krājumus papildina iedzīvotāji gandrīz visās pasaules malās. Piemēram, "Financial Times" apkopotie dati liecina, ka Apvienotajā Karalistē makaronu pārdošanas apmēri nedēļā, kas noslēdzās 14. martā, gada skatījumā bija palēkušies par 168%. Turklāt par savu stratēģisko pārtikas krājumu audzēšanu domā ne tikai ierindas patērētājs. To dara arī vairākas valstis – sevišķi Ziemeļāfrikā. "Ziemeļāfrika izpērk ļoti daudz labības. Tās krājumi pārvietojas no Francijas uz Alžīriju," klāstījuši, piemēram, Apvienoto Nāciju pārstāvji.

Kas novāks ražu, kas piegādās?

Zināmu stresu šajā tirgū uztur arī neskaidrība par nākotnes piegādēm. Pamatā jautājumi, ekonomikām slēdzoties, sāk rasties nevis par to, vai daudzām valstīm ir pietiekami pārtikas krājumi, pietiekama tās ražošanas kapacitāte un dažādu pārtikas izejvielu raža kā tāda, bet drīzāk tie ir saistīti kaut vai ar nosacīti vienkāršu kravu pārvadāšanu - to, kā pārtika nokļūs līdz tās gala patērētājam, un ražas novākšanu.

Izaicinājumus, ja vīrusa neskaidrība ievelkas arī vasarā, var sagādāt, piemēram, darbaspēka nepieejamība. Proti, kādas lauksaimniecības izejvielas raža var būt gigantiska, lai gan beigās, lielai daļai imigrantu - ražas novācējiem - nu esot savās mājas zemēs, nav gandrīz neviena, kas to novāc. "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā, Itālijā un Francijā jau tagad sapūšanai atstātas sparģeļu un zemeņu ražas. Drīz šāda situācija varot skart arī citu pārtikas produktu ražu. "Pilsētās varētu sākt trūkt svaigu dārzeņu un augļu. Pat tiem, kuri spēj savu ražu novākt, ir problēmas to pārdot, jo slēgti tirgi," "Bloomberg" teic Francijas lauksaimniecības kooperatīva "Coordination Rurale" vadība.

Tiek ziņots, ka Francijas lauksaimniecības sektorā nākamajos trīs mēnešos vien varētu būt vērojams 200 tūkst. darbinieku iztrūkums (Francijas lauksaimnieku asociācijas FNSEA dati). Savukārt Itālijas Lauksaimniecības asociācijas "Coldiretti" aplēses liecina, ka šajā valstī šogad iztrūks ap 100 tūkstošiem ārvalstu darbinieku. Tikmēr Vācijas fermeru asociācija DBV piesauc 300 tūkstošus šādu darbinieku.

Piemēram, Francijas Lauksaimniecības ministrs aicinājis šo darba tirgus "caurumu" aizpildīt visiem tiem, kas jau tagad ir bez darba, lai "mēs visi varētu ēst".

"Pirms sešām nedēļām neviens nerunāja par to, no kurienes nāk pārtika. Pēkšņi par to grib runāt pilnīgi visi," savukārt teic "British Growers" pārstāvji un piebilst, ka faktiski visas pirmās pasaules valstis ir pieradušas, ka strādnieki, kas novāc to lauksaimniecības ražu, nāk no citurienes. "Būtiskas raizes sagādā tas, ka mēs loģistikas piegāžu ķēžu ceļā sākam redzēt ievērojamu darbaspēka iztrūkumu. Ja mēs sākam redzēt imigrantu darbaspēka iztrūkumu, tas noved pie reālā piedāvājuma iztrūkuma," skaidro Londonas "Chatham House" eksperti.

"Financial Times" piebilst, ka problēmu radot vēl arī tas, ka attīstīto valstu strādnieki nav pieraduši pie fiziska darba bieži vien par minimālo algu. "Mēs darbu sākam sešos no rīta un strādājam visos laikapstākļos. Daudzi cilvēki nu atnāk pamēģināt uz dažām dienām, bet tad darbu pamet. Daži teikuši, ka labāk tomēr saņems bezdarbnieku pabalstu," "FT" stāsta Francijas Augļu audzētāju federācijas pārstāvis.

Ja valstu robežas Eiropā tiek noslēgtas, tad uz tām var veidoties arī smago automašīnu, kas pārvadā dažādus produktus, sastrēgumi. Tāpat nav izslēgts, ka vīruss aplipina, piemēram, svarīgas ostas darbiniekus. Turklāt, lai apstātos kādas ostas darbs (vai cita būtiska piegāžu ķēdes posma darbs), nemaz, šķiet, nav nepieciešama reāla saslimšana ar vīrusu. Daudzām pārvadāšanas kompānijām pandēmijas atnestā ekonomiku slēgšanās var izrādīties pārāk smaga, lai tās turpinātu savu darbību.

Daudzu šādu produktu piegāžu ķēžu cena var būt visai sarežģīta. Produktu radīšanai var būt nepieciešamas dažādas izejvielas, kuras pie kāda ražotāja var ceļot no dažādām pasaules valstīm. Riska zonā, protams, ir tās valstis, kurās iedzīvotāji jau tā ir nabadzīgi un lielu daļu no savas pārtikas importē.

Eiropa pamatā pārtiku var nodrošināt sev pati, un tā kā kopums ir pārtikusi. Tas nozīmē, ka te uz galdiem, visticamāk, tāpat būs, ko likt. Vienlaikus var spekulēt, ka uz kādu brīdi notiekošā rezultātā, ja vīrusa krīze ievilksies, var nākties atteikties no ekskluzīvākiem produktiem.

Pavisam sliktā gadījumā nav arī izslēgti kādi kara laikam raksturīgi lēmumi, piemēram, pārtika var tikt izsniegta noteiktās devās, tiek noteiktas tās cenu kontroles un tā tiek krāta, lai vispirms apmierinātu savas valsts iedzīvotāju vajadzības.

Krāt pārtiku

Zināmas raizes rada jau atsevišķu valstu rīcība. Proti, dažas sākušas reālu pārtikas krāšanu. Piemēram, Kazahstāna nupat ziņojusi, ka aizliedz savu kviešu, kartupeļu un burkānu eksportu. Savukārt Serbija noslēgusi savu saulespuķu eļļas eksportu. Lielais jautājums šajā ziņā ir tas, ko grasās darīt tādi milzīgi kviešu eksportētāji kā Ukraina un Krievija, kuri lielā mērā ar kviešiem apgādā Ziemeļāfriku. Spekulācijas ir, ka arī šīs valstis var noteikt pārtikas izejvielu eksporta ierobežojumus, lai uz pandēmijas izaicinājuma fona vispirms parūpētos par iekšējā tirgus apgādāšanu. Citiem vārdiem sakot – var sākties tāds kā savas pārtikas nacionālisms (jeb aug pārtikas protekcionisms), kas draudētu vēl vairāk sarežģīt globālo tirdzniecību.

"Ja valdības nesastrādāsies, priekšā liks vien savas vajadzības un nenodrošinās to, ka ir pietiekams globāls pārtikas piedāvājums, varam nonākt līdz situācijai, kad kļūst sliktāk. Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, un tad šis aplis var atkārtoties. Ja panikas iespaidā tiek izpirkta jau nākamā gada raža, tad cena celsies. Ja cena celsies, arī politikas noteicējus pārņems panika. Bez pārtikas piegādēm sabiedrības sabruks," "Bloomberg" teic "Chatham House" pārstāvji, kuri atgādina, ka maizes cenu celšanās pirms aptuveni 10 gadiem radīja labu fonu nemieriem arābu pasaulē. Arī tad Krievija bija aizgriezusi krānu savam kviešu eksportam.

Mierina tas, ka pasaules pārtikas krājumi šobrīd tiek vērtēti kā visai lieli. Tāpat daudzām citām pārtikas izejvielām cena būtiski mainījusies nav vai pat tā ir sarukusi. Tomēr vēlreiz var izcelt to, ka problēmas kādā brīdī var sagādāt loģistika - kā daudzviet pārtika pandēmijas laikā nokļūs līdz veikaliem un tad - pie cilvēkiem.