Fragments no intervijas, kas publicēta 18. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai ražosiet arī bioloģisko produkciju? Vai jūtams, ka biopārtiku pieprasa vairāk?

Būs. Jau šobrīd ir. Gatavojoties nākamajam finanšu gadam, vērtējam savas iespējas. Jau tagad redzam, ka pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas eksporta tirgos aug un šiem produktiem ir ļoti liels potenciāls. Pēc bioloģiskajiem produktiem ir pieprasījums gan Eiropā, gan Āzijā, arī citos tirgos. Pirms pieciem līdz septiņiem gadiem cilvēkiem nebija lielas intereses par bioloģisko pārtiku, bet pēdējos gados viņi par to domā aizvien vairāk. Bioloģiskā produkcija ir virziens, kurā ļoti strauji attīstāmies. Bioloģiski sertificētus produktus ražojam jau desmit gadus. Slēdzam līgumus ar zemnieku saimniecībām par bioloģiskās produkcijas ražošanu. Pieprasījums pēc tās aug par 20–30%, bet Latvijā cilvēku skaits ir tik mazs, ka pieaugums nav salīdzināms ar to kāpumu, kas ir Eiropas tirgos, kur bioloģisko produkciju sūtām konteineros. Sadarbības klienti paši brauc un veic auditus, viņiem ir ļoti stingras prasības, pat augstākas nekā ISO. Mums ir gan ISO, gan BRC, gan Halal un Košer sertifikāti, bet tad, kad brauc klienti un auditē, saprotam, cik tas ir nesalīdzināmi nopietnāk. Ikviens klients rūpējas par savu produktu drošību un kvalitāti un veic savu auditu. Mūsu spēcīgā puse ir tā, ka varam tepat uz vietas ražotnē nodalīt konvencionālos graudus no bioloģiskajiem.

Vai šogad būs vairāk bioloģisko auzu audzētāju?

Nebūs. Auzu audzēšanas programmas ietvaros strādāsim ar 30 zemnieku saimniecībām un paplašināsimies to ietvaros, palielinot apjomus. Saimniecības galvenokārt atrodas Latgalē, Vidzemē, Sēlijā un dažas ir Zemgalē. No šīm bioloģiskos graudus audzēs vien daļa.

Kādas ir tendences? Vai joprojām tirgū pieprasa ātri pagatavojamus produktus?

No vienas puses, jā, bet, no otras puses, cilvēki vairāk skatās uz veselīgumu un to, no kā sastāv produkts. Tāpēc esam pārskatījuši savu produktu klāstu. Ātri vārāmajās putrās esam samazinājuši cukura daudzumu par 30%, jo saprotam, ka veselīgumam seko visi. Mums ir pienākums patērētājam sniegt šo produktu. Es teiktu, ka ieradumi iet pa spirāli. Ja vienā brīdī parādās kaut kas jauns un moderns, tad pēc tam atgriežas jau ierastais, tradicionālais, nenoraidot jauno. Vienubrīd bija ļoti populāri mājās cept maizi. Šobrīd tas ir apstājies. Protams, ka ir savs klientu loks, kuri pērk maisījumus un cep maizi, bet šis segments vairs neaug, tas ir nostabilizējies. Šobrīd ir atgriešanās pie tradīcijām un pamatiem.

Visa intervija lasāma 18. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.