Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei. 

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

Faktiski daudzviet valdību politika tēmēta uz to, ka jāsamazina fosilo energoresursu lietošana. Tas savukārt nozīmē, ka degvielas ražošanā jāpalielina biodegvielas izmantošana. "Biodegvielas pieprasījums ir bezprecedenta, un mēs esam vien šī paarējas procesa sākuma posmā," spriež arī pārtikas izejvielu tirgoņa Scoular pārstāvji.

Augstas pārtikas izejvielu cenas labus laikus var nozīmēt lauksaimniekiem. Tiesa gan, rēķins arvien nepatīkamāks var izrādīties daudziem uzņēmumiem, kuri augošās izmaksas, visticamāk, neizbēgami pārliks uz patērētājiem.

Kukurūzas, sojas pupu un kviešu cena kopš savām maija virsotnēm ir sarukusi. Tiesa gan, piemēram, kukurūzas nākotnes piegāžu līgumu cena ASV preču biržā joprojām gada skatījumā ir aptuveni dubultojusies. Ievērojami šāda periodā palielinājušās arī kviešu un sojas pupiņu cena. Pārtikas izejvielu cena pandēmija strauji palielinājusies daļēji tāpēc, ka kompānijas un pat veselas valstis mēģinājušas atjaunot savus uzkrājumus. Tāpat ne vienmēr laba bijusi šādu pārtikas izejvielu raža. Piemēram, kukurūzas raža slikta padevās Ķīnā, kas tai pagājušogad šo pārtikas izejvielu lika importēt 11,3 miljonu tonnu apmērā.

Faktiski katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu dažnedažādu izejvielu patēriņš.

Attiecībā uz augošajām pārtikas cenām dažviet (attīstības valsīs) pat tiek piesaukts pārtikas krīzes tuvums. Pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Pasaules iedzīvotāju skaits nemitīgi pieaug, kas nozīmē, ka jāspēj kāpināt pārtikas ražošanas apjomus. To var darīt, audzējot produktivitāti vai palielinot lauksaimniecības zemju apjomu. Vieglu risinājumu gan, šķiet, nav. Pašreizējie atjaunojamās un zaļās enerģijas ražošanas aizstāvji teic, ka ievērojami jāpalielina arī platības, kurās tiek audzēti kultūraugi biodegvielas ražošanai. Atsevišķi zinātnieki brīdinājuši, ka ar biodegvielas ražošanu pastarpināti saistītie procesi mēdz klimata pārmaiņas pat paātrināt. Piemēram, biodegvielas ražošana rada pieprasījumu pēc arvien jaunām lauksaimniecības zemju platībām, kas bieži tiek iegūtas, izcērtot mežus vai nosusinot kūdrājus, tādējādi izjaucot dabisko ūdens apriti.

Par izejvielu superciklu tiek saukts gadiem vai pat gadu desmitiem ļoti spēcīgs pieprasījums pēc šādiem resursiem, ar ko īsti nespēj tikt galā to ieguvēji un ražotāji. Komplektā šādai situācijai nāk deficīti un augstas cenas.