Pietrūkst stādu

Visvairāk pieaudzis pieprasījums pēc augļu kokiem un ogulājiem. Aptaujātajās stādu audzētavās stāsta, ka topā ir tādi eksotiski augļu koki kā persiki un aprikozes, kas patlaban vairs nav pieejami.

Viens no iemesliem šai tendencei varētu būt ilgas pēc ceļojumiem uz saulainajām dienvidu valstīm, spriež stādaudzētavas "Blīdene" valdes locekle Solveiga Dzene. Uzņēmuma "Pūres dārzi" valdes loceklis Edmunds Grīnbergs papildina, ka noiets pieaudzis arī tādēļ, ka klienti redz – kaimiņam persiki vai aprikozes labi aug, novāc kilogramiem ražas, jāpamēģina arī pašiem. Citiem šie eksotiskie kociņi iepriekšējās ziemās izsaluši.

https://www.db.lv/zinas/kligenus-vairak-uztrauc-imports-nevis-viruss-496036

Tāpat Latvijas stādu audzētavās par deficītu kļuvušas bumbieres, krūmmellenes, strauji izsīkst ķiršu, plūmju un ābelīšu krājumi. Pieaudzis pieprasījums arī pēc puķu un košumkrūmu dēstiem. "Iespējams, cilvēki, kas citkārt ietaupījumus izlieto ceļošanai, sev prieku izvēlas sarūpēt šādi," pieļauj S. Dzene.

Audzētavas atzīst, ka šādam pavērsienam nebija gatavas. Uz pieprasījuma izmaiņām tās nespēj operatīvi reaģēt, jo produkcijas sagatavošana prasa laiku. "To, ko sākam audzēt tagad, varēs pārdot pēc diviem, trim gadiem," skaidro "Pūres dārzu" valdes loceklis E. Grīnbergs.

Turklāt aktīvā augļu koku un ogulāju tirdzniecības sezona kļuvusi garāka – ierasto četru nedēļu vietā tā izstiepusies vismaz divas reizes ilgāk. Sākums šogad sakrita ar ārkārtas situācijas izsludināšanas laiku marta vidū, pieprasījums ir aizvien. Arī puķu stādus iepriekš tradicionāli aktīvi sāka pirkt vēlāk – jūnijā, kad viss jau sazaļojis.

Pieaugums uz importa rēķina

Stādaudzētavas "Blīdene" valdes locekle uzskata, ka pieprasījuma pieaugumam ir divi galvenie iemesli. Viens – ārkārtas situācija daudziem lika padomāt, cik izaudzējam paši un cik būtiski ir spēt sevi nodrošināt ar pārtikas produktiem. Otrs – slēgto robežu dēļ iedzīvotāji netika uz tuvējo kaimiņvalstu tirgiem, kā arī nebija iespējams ievest stādus no Polijas.

Pēc Rēzeknes novada stādu audzētavas "Sakstagals" īpašnieces Zaigas Graudiņas novērojumiem, gadatirgos 99 procenti pārdevēju tirgo ievesto produkciju. "Tagad redzam, kāds ir patiesais pieprasījuma apjoms," S. Dzene piebilst.

https://www.db.lv/zinas/plaukst-mazdarzinu-nomas-bizness-495598

Tomēr Z. Graudiņa uzskata, ka pavisam šī rūpala nav apsīkusi: "Sīkie tirgotāji, kas brauca pēc stādiem uz Poliju, piepildīja lielu daļu tirgus. Tomēr lielās fūres jau tāpat turpina braukt."

Klientu pieplūdumam stādaudzētavās iemesls varētu būt arī tas, ka aizliegti tradicionālie pavasara gadatirgi, kur savu produkciju realizēja ne vien tie, kas strādā pēc shēmas "pirkt un pārdot", bet arī privātie stādu audzētāji. "Varam pateikties, ka Latvijā neaizliedza strādāt dārzniecības centriem un stādu tirgošanas vietām kā vairākās citās valstīs," piebilst S. Dzene. Viņa teic – lai arī privātajiem audzētājiem gadatirgu iztrūkums noteikti radījis robu budžetā, viņi operatīvi spējuši pielāgoties situācijai un par savu produkciju klientus informē sociālajos tīklos, piegādā uz mājām.

Mainījušās arī dārzu ierīkošanas tendences. Agrāk pavasaros stādījumus ierīkoja 60 procenti klientu, rudeņos – 40 procenti, novērojis E. Grīnbergs. Tagad attiecība ir 90:10, jo pieaudzis mazdārziņos aktīvo cilvēku skaits. "Cilvēki atgriežas pie zemes, un tas ir labi," viņš saka.

Atšķirībā no lauksaimniekiem mazdārziņu īpašnieki stādījumus parasti ierīko, iestājoties siltākam gadalaikam. Un nevarētu teikt, ka tas ir nepareizi. Pavasarī iestādīts kociņš vai ogu krūms vasarā ieaug un ir gatavāks pārziemošanai nekā rudenī iedēstīts.