Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

Iegādājoties jahtu, Latvijā pagaidām nav jārēķinās ar luksusa preču nodokli, bet, kā norāda R. Butkāns, īsti nebūtu, par ko to maksāt, jo laivām nepieciešamā infrastruktūra tikai attīstās un galvenokārt tās izstrādē iesaistīti tikai paši laivu tirgotāji un lietotāji. Nodoklis, viņaprāt, nedotu vērā ņemamu pienesumu valsts budžetam, tikai kavētu nozares attīstību, kura šobrīd ir atdzimšanas stadijā. Garās jūras robežas dēļ Latvija kartē izskatās kā jūras lielvalsts, taču to īsti nevar redzēt uz ūdens, ja salīdzina kaut vai ar ziemeļu kaimiņvalsti Igauniju. Ekonomiskā situācija valstī ir būtiski ietekmējusi kuģošanu kopumā un jahtu tirdzniecību pēdējos 10 gados. R. Butkāns stāsta: «Beidzot cilvēki sāka pirkt jahtas, bet, pienākot krīzei, tirdzniecība pilnībā pārtrūka. Ja paskatās uz laivu un jahtu floti Latvijā, tā ir diezgan novecojusi. Vairāku gadu garumā uz pirkstiem varēja saskaitīt notikušos darījumus. Tādā ziņā bija labi, ka uzņēmums piedāvāja arī airu laivas un mazas motorlaivas – tās cilvēki vēl joprojām pirka. Aktīvāka jahtu pārdošana atsākās 2017. gadā. 2018. gada vasara bija ļoti laba, bet pārdošana bija diezgan zemā līmenī. Lieli darījumi vairs nenotiek spontāni un bieži. Diemžēl pa šiem desmit gadiem cieta nozare kopumā. Nomainījās hobiji, no kuģošanas cilvēki pārgāja uz, piemēram, slēpošanu vai citām ar ūdeni nesaistītām aktivitātēm.» Butkānu ģimene cenšas nozari popularizēt. Cilvēki Latvijā ir strādīgi, teic R. Butkāns, taču arī tie, kas nopērk laivas, bieži tās neizmanto, aizbildinoties ar darbu. Atpūta uz ūdens ir labākā atpūta, kāda var būt. «Ar laivām varam braukt skatīties saulrietu, var nakšņot, grilēt, ceļot, izbaudīt aktīvos ūdens sporta priekus,» viņš uzskaita.

Radītas ziemeļu jūrām

Latvijas pircēji visbiežāk izvēlas vienas ģimenes atpūtas laivas. Populāras ir tās, kas paredzētas nedēļas nogales izbraucieniem. Ja rocība atļauj, tiek pirktas arī tādas, ar kurām var mērot lielākus attālumus, piemēram, doties uz Gotlandi, Zviedriju.

Butkānu ģimenes jahtu veikals pārstāv tikai Skandināvijas jahtu zīmolus. Lielākā daļa no šīm jahtām ražotas Somijā un Zviedrijā. Daļu Skandināvu zīmoli tagad ražo arī Polijā, kur ir mūsdienīgas ražotnes un draudzīga nodokļu politika. Skandināvijā radītās jahtas ir piemērotas ziemeļu jūrām, kur viļņi ir haotiskāki, īsāki un asāki. Laivām, kas ir paredzētas kuģošanai Vidusjūrā, ir citādāks korpuss, un kuģošana ar tām šeit nav tik patīkama, ja ne neiespējama.

Jahtu izgatavošanas jomā ir sīva konkurence, zīmolu skaits ir mērāms simtos. Katru gadu parādās jauni uzņēmumi, kuru ražotie ūdens transportlīdzekļi varbūt izskatās līdzīgi, bet tā nebūt nav.

Cena vienāda izmēra laivām var būtiski atšķirties atkarībā no ražotāja. R. Butkāns atklāj, ka redzēt, kā veidojas cena, var, ielūkojoties ražotnēs. Tādēļ bieži vien izvēle par īsto jahtu notiek, pateicoties pircēju ekskursijām uz tām, kur visu procesu var novērtēt savām acīm. Katru gadu izstādes Outdoor Riga ietvaros norisinās lielākā laivu izstāde Baltijā, kas ir nozīmīgs pasākums jahtu interesentiem, taču salīdzinājumā ar citām izstādēm Eiropā, tā uzskatāma par ļoti nelielu, līdz ar to potenciālie pircēji nereti dodas uz galvenajām darījumu norises vietām Eiropā – Diseldorfu Vācijā un Helsinkiem Somijā. Tas paver plašākas iespējas aplūkot jahtas dzīvē, iepazīties ar ražotājiem un savas valsts tirdzniecības pārstāvjiem. Jahtu tirdzniecības sezona sākas rudenī un beidzas martā. Lai gan kuģošanai visi nododas vasarā, tad jahtas nopirkt vairs nevar, bet, ja paveicas, var iegādāties to, kas palicis ražotāju vai pārdevēju noliktavās.

Ar servisu roku rokā

Jahtas pārdošana un servisa nodrošināšana ir darījumu kopums, ko nevar nošķirt vienu no otra. Latvijā šobrīd aktīvi darbojas aptuveni pieci jahtu tirdzniecības uzņēmumi, taču ne visi no tiem nodrošina servisu. R. Butkāns skaidro: jahtu serviss ir ļoti ietilpīgs, arī meistarus nav viegli atrast. «Darbinieki ir nepārtraukti jāskolo, jānodrošina dalība kursos un konferencēs. Atjaunojas tehnoloģijas, līdz ar to jāseko pieejamajām apmācībām. Darbiniekos visu laiku ir jāinvestē,» viņš piebilst.

Uzņēmums rūpējas, lai darbinieki justos novērtēti, līdz ar to neuztraucas par to, ka darbinieki varētu darbu doties meklēt, piemēram, Skandināvijā, kur kuģošanas nozare un serviss ir vairāk pieprasīti.

Klips-B plāno attīstīt servisa nodaļu, lai jau nākamgad varētu būtiski palielināt apkalpoto jahtu skaitu. Uzņēmumam ir bijusi iespēja palīdzēt ārzemju laivu īpašniekiem, arī no salīdzinoši tālāk esošās Spānijas. R. Butkāns stāsta: «Labs serviss ir grūti pieejams. Piemēram, Spānijā ir izdevīgāk piesaistīt cilvēkus no Latvijas. Mums ir cita darba kultūra un arī atšķiras uztvere par to, kas ir steidzami.»

Liela izmēra jahta ir pielīdzināma mājai, un tās serviss iekļauj ne tikai ikgadēju dzinēja apkopi, eļļas maiņu un ūdens sistēmas sagatavošanu ziemai, bet arī rūpes par televīziju, sakariem, kanalizāciju un citām detaļām. Jahtu serviss ir aizraujoša nodarbe – tās cita no citas atšķiras, viņš stāsta. Vidējo un mazo jahtu gada apkopes izmaksas sākas ar pārsimts eiro, taču kopējie izdevumi laivu īpašniekiem to uzturēšanai gadā lēšami aptuveni 10% apmērā no laivas sākotnējās cenas.

Kuģošanas entuziasts un eksperts norāda, ka viens no nozares tālākās attīstības kavēkļiem šobrīd ir banku nevēlēšanās iesaistīties jahtu iegādes finansēšanā, pretstatā kaimiņvalstīm, kur šāda darījuma finansēšanas noteikumi ir draudzīgāki, procentlikme zemāka. Šobrīd cilvēki pērk tikai to, kam var sakrāt no personīgajiem līdzekļiem; šī summa visbiežāk sniedzas līdz aptuveni 15 tūkst. eiro robežai motorlaivas iegādei.

Redzot, ka netālu esošajā Skandināvijā teju katras ģimenes īpašumā ir vismaz viena laiva, R. Butkāns cer, ka nozares augšupeja turpināsies arī šajā Baltijas jūras pusē.

Jahtu veikalu uzņēmums ir plānojis paplašināt, lai sezonas sākumā varētu piestātnē Rīgā demonstrēt visus piedāvājumā esošos laivu modeļus. Līdz šim apskatei parasti nodrošināti tikai sezonas aktuālākie modeļi vai ražotāju jaunākās laivas un jahtas.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.