Ministrijā norādīja, ka solidaritātes maksājuma ieviešana ir nepieciešama. Vienlaikus ministrija respektē Saeimas komisijās izskanējušos viedokļus un iebildumus, tādēļ diskusijas ar nozares pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un deputātiem turpināsies, lai rastu sabalansētu un ekonomiski pamatotu risinājumu.

Komentējot plānus par to, kā plānots pārliecināt sadarbības partnerus atbalstīt šī maksājuma ieviešanu, EM atzīmēja, ka turpinās darbu ar sadarbības partneriem un Saeimas komisijām, skaidrojot solidaritātes maksājuma mērķi, iespējamo ietekmi un paredzēto ieguvumu sabiedrībai.

EM minēja, ka būtiski ir nodrošināt atklātu dialogu ar nozares pārstāvjiem un panākt risinājumu, kas vienlaikus ņem vērā gan uzņēmējdarbības konkurētspēju, gan sabiedrības intereses. Tuvākajā laikā diskusijas par iespējamiem modeļiem un to piemērošanu turpināsies.

Savukārt, komentējot potenciālos risinājumus degvielas cenu mazināšanai, ministrijā pauda, ka apzinās, ka solidaritātes maksājums pats par sevi tieši nesamazina degvielas cenas patērētājiem, taču ierobežo degvielas tirgotāju vēlmi gūt nesamērīgi augstu peļņu krīzes situācijā. Paralēli tiek vērtēti arī citi risinājumi - apsvērta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa samazināšana. Precīzi termiņi būs atkarīgi no valdības un Saeimas turpmākajiem lēmumiem.

Jau ziņots, ka 13. maijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā deputāti pauda kritiku un neatbalstīja iecerēto degvielas tirgotāju solidaritātes maksājumu.

Tāpat 6. maijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskanēja plaši iebildumi pret Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītās EM izstrādāto degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumprojektu, kura mērķis pieteikts mazināt straujā degvielas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz patērētājiem, vienlaikus saglabājot tirgotāju cenu noteikšanas brīvību.

Likumprojekts paredz, ka solidaritātes maksājums tiktu piemērots gadījumos, kad degvielas mazumtirdzniecības cena pārsniedz EM aprēķināto orientējošo cenu vairāk nekā par 3%, un šādā situācijā tirgotājiem būtu jāiemaksā valsts budžetā 100% no pārsnieguma. Ministrijā uzsver, ka orientējošā cena kalpotu kā etalons, nevis cenu griesti.

Regulējuma darbība plānota līdz 2026. gada 31. decembrim, un to iecerēts aktivizēt ar Ministru kabineta noteikumiem, ņemot vērā situāciju tirgū. Ieņēmumus paredzēts novirzīt degvielas apgādes drošības stiprināšanai.

Par likumprojektu iesniegti vairāki iebildumi no uzņēmēju organizācijām un valsts institūcijām, savukārt degvielas tirgotāji to kopumā neatbalsta, uzsverot pretrunas ar brīvā tirgus principiem un iespējamus juridiskos riskus.