Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti. 

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Vairumtirdzniecības cenu griestiem par datiem vispārējā pieeja paredz krītošu līkni, proti, maksimālā maksa  ir 0,01/MB no 2017. gada vidus pakāpeniski samazinies līdz €0,005/MB 2021. gada vidū. Cenu griestu samazināšana atspoguļo prognozes, ka nākamo gadu laikā kritīsies vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas izmaksas. Paredzams, ka līdz ar viesabonēšanas maksu atcelšanu arī datu patēriņš ārvalstīs piedzīvos līdzīgas izmaiņas. Par telefona zvaniem maksimālā papildmaksa būtu €0,0353/min un par īsziņām – €0,01 par SMS.

Atbildot uz jautājumu par Latvijas iespējām ES līmenī ietekmēt regulas noteikumu izstrādi, tajā skaitā viesabonēšanas vairumtirdzniecības tarifu regulēšanu, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls norāda, ka Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu patēriņš salīdzinājumā ar tādām lielvalstīm kā Vācija, Francija ir neliels, līdz ar to kopējās sarunās mazāka ir arī mūsu paustā nozīme. Ja līdz šim telekomunikāciju joma Latvijā bija diezgan autonoma, tad pašreizējā Telekomunikāciju regulas īstenošana un viesabonēšanas tarifu atcelšana parāda, ka tomēr esam daļa no ES un uz Latviju attiecas tādi paši noteikumi kā uz citām dalībvalstīm, norāda I.Muuls.

Ekonomikas eksperts Juris Pūce norāda, ka sekošana viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenām ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas uzdevums, nevis valdības, jo tā nevar iejaukties cenu noteikšanas politikā. Protams, valdība var paust savu pozīciju un informācijai par situācijas raksturojumu nosūtīt vēstuli, bet tai nebūs attiecīga svara. Arī J.Pūce uzskata, ka ES līmenī visu dalībvalstu viedokli tāpat nebūs iespējams ņemt vērā, bet noteikti tiks meklēts kāds kompromiss. Pēc eksperta domām, arī pašiem tirgus dalībniekiem – mobilo sakaru operatoriem – aktīvāk jāiesaistās konsultāciju procesa diskusijā ES līmenī.

Ilmārs Muuls pagaidām atturas prognozēt, vai pēc viesabonēšanas maksas atcelšanas var pieaugt mobilo sakaru operatoru pakalpojumu cenas kopumā. Jau pārejas periodā redzams, ka, piemēram, mobilo sakaru operators LMT cenšas ar atsevišķu tarifu dot iespēju klientiem sazināties citās ES valstīs ne dārgāk kā Latvijā.

Arī telekomunikāciju un IT nozares eksperts Juris Kaža kā mobilo sakaru operatoru, kas sācis rīkoties saistībā ar ES gaidāmajām izmaiņām, min LMT, kamēr Bite un TELE 2, pēc viņa teiktā, pagaidām tik plašā reģionā vēl nenāk pretī saviem klientiem. Eksperts norāda, ka operatori tomēr virzīsies uz tarifu vienādošanu, un nav izslēgts, ka paaugstināsies fiksētā maksa par mobilo sakaru pakalpojumiem.

J.Kaža arī uzsver, ka šobrīd ar dažādu aplikāciju, lietotņu palīdzību cilvēki dažādās valstīs var sarunāties bez maksas, un tas ir jāņem vērā, runājot par mūsdienu saziņas iespējām un to attīstību. Vienlaikus eksperts piekrīt, ka nevienam mobilo sakaru operatoram nav vēlmes ciest zaudējumus, bet izmaksu optimizācija, kāda jauna produkta ieviešana, piemēram, TV aplikācijas, un citas aktivitātes noteikti spēj sabalansēt mobilo sakaru operatoru izdevumus un ieņēmumus, ja arī izdevumi pieaug kādu no operatoriem neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, kā tas varētu būt viesabonēšanas tarifu atcelšanas dēļ.

Juris Pūce atgādina, ka pirms vairākiem gadiem, kad ES mobilo sakaru pakalpojumus vēl neregulēja tādā veidā kā patlaban, mobilo sakaru operatori lielu peļņas daļu guva tieši uz viesabonēšanas rēķina. Tarifi patērētājiem aizvadītajos gados ir mazinājušies, un J.Pūce paredz, ka mobilo sakaru operatoru tālākā rīcība tarifu noteikšanā būs atkarīga no konkurences. Latvijā tā ir augsta, un, ja arī pašreiz izskan viedokļi par tarifu paaugstināšanu pēc viesabonēšanas maksas atcelšanas, iespējams, tarifus pat nākotnē varētu samazināt. Mobilo sakaru operatori viens otru vēro un, ja viens no tiem tarifus mazinās, šim piemēram, visticamāk, sekos pārējie, norāda eksperts. Mobilo sakaru operatoru galvenie izdevumi nākotnē vienalga saistīsies ar vietējās infrastruktūras uzturēšanu, mārketinga izdevumiem, nevis pārrobežas maksu, rezumē J.Pūce.

SIA AD REM Auto un SIA Auto Īle un Herbst vadītājs Māris Īle savos 25 uzņēmējdarbības gados pieredzējis arī ļoti dārgus mobilos sakarus, īpaši uzturot kontaktus ar ārzemju partneriem vai pārvietojoties Eiropas valstīs, tādēļ viņš uzskata, ka viesabonēšanas maksas atcelšana ES valstīs uzņēmējiem un patērētajiem kopumā būs ieguvums. Viņa skatījumā mobilo sakaru operatori Latvijā sekmīgi attīstās un kopumā viņu pašu izmaksām līdz ar jaunās Telekomunikāciju regulas stāšanos spēkā nevajadzētu krasi paaugstināties.