Viņa sacīja, ka līgums izbeigts, jo ģenerāluzņēmējs regulāri kavēja un neizpildīja darbus noteiktajos termiņos.

"Tāds lēmums pieņemts, lai aizsargātu kompānijas intereses pēc tam, kad plašā finanšu un darbības riska novērtējumā tika apstiprināts, ka projektu līgumā noteiktajā termiņā nav iespējams pabeigt," paskaidroja Ģendvile.

"Orlen Lietuva" preses pārstāve paziņoja, ka jau ir sākts jauna ģenerāluzņēmēja izraudzīšanās process, lai nodrošinātu projekta turpināšanu un veiksmīgu pabeigšanu. Līdz šim ir pabeigti 80% no modernizācijas projektā plānotajiem darbiem.

Anonīmi avoti ziņu aģentūrai BNS atklājuši, ka kopš piektdienas "Petrofac" apakšuzņēmēji darbu neturpināja.

Pagājušajā nedēļā apakšuzņēmēju pārstāvji BNS teica, ka "Petrofac" projekta laikā ir kavējis maksājumus par padarīto un kopš oktobra beigām, kad Lielbritānijas kompānijai tika iecelts administrators, maksājumi ir apturēti.

Apakšuzņēmēju vadītāji stāstīja, ka maksājumu kavēšanās dēļ strādā ar zaudējumiem, ir spiesti atlaist darbiniekus un strādāt ar minimālu noslodzi.

Vienlaikus "Orlen Lietuva" paziņoja ka apsver iespējas atmaksāt parādus Lietuvas uzņēmumiem, kas strādā pie projekta. Uzņēmums apliecināja, ka cenšas panākt, ka tiek turpināts darbs pie šī vērienīgā projekta, kas atzīts par valstij nozīmīgu.

Piecu Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijas projektā strādājošu uzņēmumu vadītāji BNS apstiprināja, ka "Petrofac" kavēja maksājumus par pabeigtajiem darbiem, taču tikai divi piekrita izteikties publiski.

Inženierijas uzņēmuma "Resursas", kas projektam pievienojās jūnijā, vadītājs Šarūns Maslausks sacīja, ka viņam zināms, ka "Petrofac" apakšuzņēmējiem maksājumus kavēja jau kopš projekta sākuma 2022. gadā.

Arī kāda liela projektā iesaistīta uzņēmuma vadītājs, kurš vēlējās palikt anonīms, apstiprināja, ka maksājumi lielākā vai mazākā mērā kavēti visu projekta laiku. "Tagad situācija ir būtiski pasliktinājusies un tuvākajā laikā var novest pie darbu apturēšanas," viņš sacīja.

Rūpnieciskā aprīkojuma uzņēmuma "Amiksas" vadītājs Nikolajs Bliščenko informēja, ka visi maksājumi apakšuzņēmējiem tika pārtraukti oktobra beigās, kad Lielbritānijā tika iecelts "Petrofac" administrators.

Oktobra beigās britu sabiedriskā raidorganizācija BBC ziņoja, ka "Petrofac" iesniedza administratora prasību pēc tam, kad Nīderlandes elektropārvades sistēmas operators "TenneT" lauza lielu līgumu par atkrastes vēja projektu Ziemeļjūrā, tādējādi tika izjaukta britu kompānijas plānotā finanšu restrukturizācija.

BNS rīcībā ir 5. novembrī "Petrofac" apakšuzņēmēju - "Alvora", "Iremas", "Elektrenu energetikos remontas", "Hotrema", "Resursas" un "Amiksas" - nosūtīta vēstule "Orlen Lietuva" vadītājam Dariušam Zonenbergam un Apvienotajos Arābu Emirātos bāzētajai "Petrofac International". Vēstulē paustas bažas par "Petrofac" finansiālo situāciju.

11. novembrī pušu sanāksmē "Orlen Lietuva" pārstāvji teikuši, ka uzņēmums apsver maksāt apakšuzņēmējiem, lai darbi tiktu pabeigti, taču negarantēja "Petrofac" parādu atmaksu, atklāja apakšuzņēmēju pārstāvji.

"Orlen Lietuva" 12. novembrī vēstulē apakšuzņēmējiem uzsvēra, ka no "Petrofac" ir saņemts oficiāls lūgums veikt tiešus maksājumus apakšuzņēmējiem, taču "Orlen Lietuva" uzsvēra, ka jebkādi iespējamie tiešie maksājumi nav uzskatāmi, ka kompānija pārņem visas "Petrofac" saistības.

Visu uzņēmumu vadītāji atteicās atklāt, cik liels ir "Petrofac" parāds.

"Resursas" vadītājs Maslausks teica, ka no 2000 līgumdarbiniekiem pašlaik strādā ap 500.

2021. gada oktobrī "Orlen Lietuva" parakstīja 641 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Petrofac" par jaunas atlikumu hidrokrekinga iekārtas būvniecību Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā. 2023. gada augustā "Orlen Lietuva" paziņoja, ka modernizācijas projekta izmaksas ir palielinājušās par 45% - līdz aptuveni 970 miljoniem eiro.

Šā gada martā Lietuvas valdība atzina modernizācijas projektu par stratēģiski svarīgu. Tolaik tika paziņots, ka projekts, kam ir stratēģiska nozīme naftas pārstrādes efektivitātes uzlabošanā, stiprinās valsts konkurētspēju, mazinās tās atkarību no fosilā kurināmā, palielinās rūpniecības efektivitāti un pavērs jaunas iespējas investīcijām.

Ekonomikas, finanšu, enerģētikas un vides ministri un "Orlen Lietuva" vadītājs martā parakstīja nodomu protokolu par valsts atbalstu uzņēmumam.

Saskaņā ar šo vienošanos valdība apņēmās sniegt "Orlen Lietuva" finansiālu atbalstu 54 miljonu eiro apmērā, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, netiešo emisiju kvotu izmaksu kompensāciju un ieguldījumus infrastruktūrā.

"Orlen Lietuva" ir pagarinājis projekta pabeigšanas termiņu par gadu līdz 2026. gada septembrim.

Uzņēmums paziņojis, ka modernizācija ļaus rūpnīcai saglabāt saražotās produkcijas apmēru, izmantojot par 15-20% mazāk jēlnaftas.