Uzkopšanas tirgus apjomi pēdējo gadu laikā būtiski nav pieauguši, pakalpojumus sniedz vairāki simti uzņēmumu, tomēr nozarē strādājošie uzņēmumi norāda uz ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas veiktais pētījums liecina, ka Latvijas profesionālās uzkopšanas tirgus apjoms šobrīd nepieaug vai pieaug nenozīmīgi. Galveno tirgus dalībnieku loks pēdējos gados vērā ņemami nemainās.
Lai uzlabotu tirgus darbību, šī gada 19. martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un biedrības "Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija" (LPUAA) valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone elektroniski parakstīja jaunu vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences nodrošināšanas jomā.

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

LPUAA dati liecina, ka profesionālās uzkopšanas pakalpojumus sniedz vairāki simti uzņēmumu, tostarp aptuveni 25 no tiem ir aktīvi publiskajos iepirkumos, taču nav izteikta tirgus koncentrācijas tendence.

Lielākā problēma visiem profesionālās uzkopšanas uzņēmumiem ir grūtības piesaistīt uzkopējus, īpaši apkopējas un sētniekus, mazākā mērā speciālo darbu strādniekus. Zems bezdarba līmenis, darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās, esošās bezdarbnieku daļas nepiemērotība darba tirgum un ekonomiskā emigrācija ir starp nozīmīgākajiem šādas situācijas izraisītājiem. Viesstrādnieki kā iespējamais risinājums pagaidām ir reti izmantoti un tam valstī pastāv tiesiski šķēršļi.

Darbaspēka izmaksas, būtiskākā profesionālās uzkopšanas pakalpojumu izmaksu grupa, pēdējos gados ir nozīmīgi pieaugušas. Lai piesaistītu darbiniekus, tiek maksāts vairāk. Profesionālās uzkopšanas nozare faktiski vairs nav "minimālās algas nozare", kā tā tika raksturota vēl pirms 3-4 gadiem, norāda LPUAA.

Uzņēmumi eksperimentē ar automatizētajām grīdas segumu, logu uzkopšanas iekārtām. Tomēr to iegādes izmaksas ir augstas, iekārtām nepieciešama pastāvīga uzraudzība, vērojamas kļūdas to darbībā. Tādēļ būtisks atspaids darbaspēka trūkuma problēmai Latvijas profesionālās uzkopšanas nozarē no automatizācijas vēl netiek gūts. Tuvākajā desmitgadē sagaidāma automatizēto tehnoloģiju pilnveidošanās un plašāks pielietojums arī mūsu valstī, prognozē LPUAA.

Tajā pašā laikā aizvien liela daļa uzkopšanas pakalpojumu sniedzēji strādā nelegāli, norāda uzkopšanas pakalpojumu kompānijas "Empire-SI" īpašnieks Staņislavs Petrovskis.

Pēc viņa domām, uzkopšanas pakalpojumu nozarei Latvijā jākļūst pilnīgi pārredzamai, un jāpanāk, lai tajā strādājošie pilnībā maksātu nodokļus. Līdz šim nozare bijusi pakļauta spēcīgam cenu dempingam, ko diktē privātie dalībnieki.

"Valsts ieņēmumu dienestam sludinājumu portālos būtu jāseko līdzi, kas piedāvā šāda veida pakalpojumus, un jāveic pārbaudes, vai viņi maksā nodokļus. 99% šajā nozarē strādājošo atrodas ēnu ekonomikas zonā, kā arī pastāv risks, ka klienti var saņemt zemas kvalitātes vai pat veselībai kaitīgus pakalpojumus," viņš norāda.

S. Petrovskis kopā ar sievu telpu uzkopšanas pakalpojumiem un mīksto mēbeļu ķīmiskajai tīrīšanai pievērsās 2018.gadā, kad sākotnēji tīrīja dzīvokļus radiniekiem un draugiem, un praksē izmēģināja dažādus profesionālos tīrīšanas līdzekļus. "Mēs izvēlējāmies profesionālās ķīmijas zīmolus, taču tas nebija viegli, jo katrs konsultants slavēja tos zīmolus, ko pats tirgoja. Mēs koncentrējāmies uz ASV standartiem, izgāju dažādus tiešsaistes kursus un apmācības, taču visu vēlējos izmēģināt praksē. Piemēram, daudzi cilvēki vēlas ekoloģisku tīrīšanu, taču tā nenotiek. Ķīmija ir un paliek ķīmija. Protams, iespējams izvēlēties videi draudzīgākus līdzekļus, kas maksā dārgāk," viņš saka.

Attīstot biznesu, tam bija nepieciešami finansiāls ieguldījums, tādēļ konkurēt ar pelēko sektoru kļūst arvien grūtāk," viņš saka.

"Es uzskatu, ka telpu uzkopējam nevajadzētu saņemt mazāk par 50 eiro dienā, jo tas ir smags darbs. Es pats zinu, kā tas notiek, jo, uzsākot biznesu, ar sievu uzkopām telpas paši," viņš saka.

Pašlaik uzņēmuma komandā strādā 15 darbinieki, taču uzņēmums plāno paplašināt darbību un pieņemt papildu darbiniekus. "Kad Facebook publicējām sludinājumu par vakancēm mūsu uzņēmumā, saņēmām pat 100 pieteikumus no cilvēkiem, kuri vēlējās nopelnīt līdz pat 50 Eiro dienā. Taču viņi bija gatavi strādāt arī par daudz mazāku samaksu, pat par minimālo algu. Šeit redzama problēma - privātie tirgus dalībnieki ir gatavi uzkopt trīsistabu dzīvokli par 20 eiro, taču uzņēmumi nespēj atļauties piedāvāt tik zemas cenas, un kvalitatīvs pakalpojums par šādu cenu nav iespējams," viņš saka.

Uzņēmējs uzskata, ka visiem nozares spēlētājiem būs pietiekami daudz pasūtījumu, tādēļ jāstrādā godīgi.

"Mūsu segmentā būtu kauns strādāt neoficiāli. Kas traucē paaugstināt cenu un maksāt nodokļus? Jā, mums traucē privātie pakalpojumu sniedzēji, kas nosaka šādas cenas. Patiesībā viņi mums atņem dzīvokļu un privātmāju uzkopšanas daļu. Protams, klients nevēlas maksāt 45 eiro, bet 20 eiro, taču jāpadomā, ar kādiem līdzekļiem šādā gadījumā tiek tīrītas telpas, kurās pēc tam ilgstoši uzturas cilvēki.

Tāpat viņš ir sašutis arī par to, ka daļa tirgus dalībnieku ievieto sludinājumus, kurās piedāvā pakalpojumus par ļoti zemu cenu, taču vēlāk sarunā nosauc citu cenu. "Protams, ja būs sludinājums, kurā tiek piedāvāta dīvāna ķīmiskā tīrīšana par 6 eiro, un blakus sludinājums, kur cena ir 60 eiro, tad cilvēks zvanīs lētākajam variantam, taču telefoniski pārdevējs beigās piedāvās pakalpojumu par daudz augstāku cenu. Ja kāds ir gatavs strādāt par 6 eiro, tad lai nāk pie mums, jo mēs viņam maksāsim vairāk. Taču šāda reklāma veicina sabiedrības uzskatus, ka šie pakalpojumi ir ārkārtīgi lēti," viņš saka.

S. Petrovskis ir pārliecināts, ka viss ir saistīts - pasūtot pakalpojumu pie tiem, kas nemaksā nodokļus, klients atbalsta krāpšanu.