Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

«Atvērām bāru, jo mums beidzās finansiālie līdzekļi. Sākumā domājām, ka tad jau noteikti draugi atnāks pie mums paēst. Mūsu uzstādījums bija 100 burgeri dienā, un to jau sasniedzām pirmajā dienā. Mums bieži uz durvīm bija uzraksti – izpārdots, atvainojiet – izpārdots, atvainojiet, atkal izpārdots, mēs vēl tikai ieskrienamies,» papildina B. Jaņēviča. Vienas stundas rekords Ventspils burgernīcā bija aptuveni 113 burgeri. Sākot biznesu, abiem bija skaidrs – lai redzētu, kā viss attīstās, strādās paši. Viņuprāt, tikai tā var zināt, ko prasīt no potenciālajiem darbiniekiem. Ventspils Burgerbārā izveidota atvērtā tipa virtuve, kas palīdzējis veiksmīgai komunikācijai ar klientiem – gatavo burgerus un vari arī aprunāties.

Ēd pat pensionāri

Abi uzņēmēji ir vienisprātis, ka burgernīcas auditorija ir plaša un dažāda. Ventspilī ļoti daudz bija to, kas nekad dzīvē nebija pagaršojuši burgeru vai arī uzskatīja, ka tas nav viņu gaumē, un asociēja to ar ātrās ēdināšanas ķēžu piedāvājumu. Daudziem bija pārsteigums, ka burgers var garšot citādi. «Kad atvērām bāru Ventspilī, mums daudz kas vēl nebija iegādāts. Atceros, ka braucu uz Rīgu, veikalā saliku visu nepieciešamo iepirkumu ratos un gaidīju, kad viņi Ventspilī sapelnīs naudu, tad uzlika ātri uz konta. Braucot no Rīgas, pie degvielas uzpildes stacijas tāpat gaidīju, kad tiks nopelnīta nauda degvielai,» atceroties uzņēmuma pirmsākumus, pasmejas A. Raževskis. Pēc abu uzņēmēju domām, tam ir cita pievienotā vērtība, ja pats esi to piedzīvojis. «Kad mums parādījās pirmie darbinieki, viņiem teicu, ka man nepieciešams, lai viņi ir paši, lai tiek veidota komunikācija ar klientiem, lai viņu būtu atvērti un nav mākslīgs «paldies» un «jauku dienu». Es nelieku nekādos rāmjos – kā jāpasniedz burgers, bet jārada brīva atmosfēra. To vēlamies radīt arī Liepājā. Piemēram, klienti var atnākt nosvinēt dzimšanas dienu, strādnieks pēc darba var paēst, lai visi jūtas brīvi. Cerams, tas izdosies,» saka B. Jaņēviča. Sākotnēji bija domāts, ka galvenā mērķauditorija būs jaunieši, bet burgerus ēda gandrīz visi – pārsvarā tās ir ģimenes ar bērniem, jaunieši un pat pensionāri.

Liepājā eksperimentēs

Gan Ventspils, gan Liepājas burgernīcas tapšanā ieguldīti personīgie līdzekļi. Liepājā tie ir aptuveni 8000 eiro. Uzņēmēji stāsta, ka Liepāja plānos jau bija kopš Burgerbāra atvēršanas Ventspilī. Savukārt Rīga tika automātiski izslēgta no potenciālo pilsētu saraksta. Otrās burgernīcas atvēršana bija plānota jau aizvadītajā vasarā, taču aizkavējusies, jo Liepājā nebija vienkārši atrast telpas. «Atnākot uz Juliannas pagalmu, bija skaidrs, ka šeit varētu attīstīties un iederētos Burgerbārs. Te ir sajūta, ka šī vieta ir līdzīga Kalnciema kvartālam Rīgā. Šis ir savā ziņā veiksmes stāsts, ka atradām tieši šīs telpas, jo iepriekš šeit gribēja atvērt citu ēdināšanas uzņēmumu, taču viss pajuka. Mēs uzreiz pieteicāmies, iepazīstinājām ar savu ideju, un to akceptēja,» atklāj A. Raževskis. Ventspilnieki uzskata, ka Liepāja ir kaut kas starp Ventspili un Rīgu – perfekts vidusceļš. Viņuprāt, ņemot vērā, ka Juliannas pagalmā apkārt atrodas dažādi bāri, restorāns un citi uzņēmumi, auditorija būs citāda nekā Ventspilī. Liepājā Burgerbārs plāno strādāt pat līdz trijiem naktī.

«Katram ir savs iecienītākais burgers, tas visbiežāk ir tieši tas, ko cilvēki pirmo reizi pagaršo. Ventspilī nebija atsaucības dažādiem trakiem un eksperimentāliem burgeriem. Ņemot vērā, kāds piedāvājums ir apkārt, šeit varēsim vairāk spēlēties ar burgeriem. Ventspilī pērn mēģinājām piedāvāt aļņa burgeri, izdomājām paši receptes, bet neaizgāja. Ventspils klienti skatās, atzīst, ka interesanti skan, tomēr paliek pie pārbaudītām vērtībām. Mēģinājām melno maizi, ziedputekšņu mērci, sutinātu cūkgaļu. Domāju, ka Liepāja varētu būt tā vieta, kur atzīs trakumu. Tas šeit varētu būt citādi nekā Ventspilī,» spriež uzņēmēji.

Sadarbojas ar zemniekiem

Burgerbāra īpašnieki stāsta, ja salīdzina cenas apkārtējos ēdināšanas uzņēmumos, piedāvājums nebūs dārgāks. «Mēs stāvam un krītam par produktu, ko piedāvājam. Arī uzkodas, piemēram, nageti ir pagatavoti no kvalitatīvas vistas gaļas, bet mērces un marinādes ir pašgatavotas,» uzsver B. Jaņēviča. Liepājā uzņēmums plāno izmantot dažādus mārketinga instrumentus, lai informētu potenciālos klientus, ka uzņēmums sadarbojas ar zemniekiem. «Manuprāt, cilvēki mūsdienās vairāk pievērš uzmanību tam, ko ēd un patērē. Arī Liepājā mēģināsim sadarboties ar vietējiem zemniekiem. Kad sākām šo biznesu, mums svarīgākais bija kvalitāte, un no tā neatkāpjamies. Skaidri zinājām, ka neņemsim neko saldētu. Meklējām piegādātājus. Arturs pirms tam tirgoja Šarolē šķirnes liellopu gaļu, tos audzē Latvijā. Zinājām, ka ir jāmeklē ļoti laba gaļa, maize, kartupeļi, kā arī maksimāli jāmēģina visu iegādāties no zemnieka, apejot starpniekus,» saka B. Jaņēviča. Piemēram, gaļu uzņēmums iegādājas no audzētājiem Burtnieku novadā, maizi cep beķeris otrajā paaudzē no Piltenes. Pavisam nesen nolēmuši no zemniekiem iegādāties arī vistu olas, no mājražotāja Mārupē – bekonu, tāpat atrasta vieta, kur iegādāties rapšu eļļu. Atverot jau otro vietu, uzņēmums sāk vairāk domāt par loģistiku.

Plāno attīstīt tīklu

Pagaidām uzņēmēji tiek galā pašu spēkiem un uzskata, ka arī investoru šādam projektam būtu grūti atrast. «Tas ir liels izaicinājums – atrast cilvēku, kuram ir tādas pašas vērtības. Ļoti reti būs cilvēki, kuri pateiks, ka jāturpina izmantot dārgākā gaļa,» domā A. Raževskis. «Pie mums, Ventspilī, nāca ēst ģimene, kura bija atbraukusi atpūsties uz Latviju no Šveices, sākām runāt, un viņi atzina, ka ir apceļojuši pusi pasaules, bet Ventspilī mūsu gatavotais burgers ir garšīgākais. Viņi piedāvāja mums atvērt franšīzi Šveicē. Nolēmām izmēģināt Liepāju un tad skatīsimies tālāk. Domāju, ja meklētu, varētu atrast investoru vai arī pārdot, piemēram, franšīzi. Par to esam domājuši. Uzņēmums kādā brīdi varētu izveidoties kā burgernīcu tīkls. Ar vienu vietu nepietiek, divas arī ir par maz. Kas būs nākamā pilsēta, nezinām. Pat nezinām, vai tas būs Latvijā, bet noteikti būs vēl trešā, ceturtā un piektā. Arī konkurence Liepājā palīdz attīstīties, un tā ir laba lieta. Redzam plusus, kas mums ir un ko citi neizmanto. Domāju, ka uz to arī fokusēsimies. Izejvielu kvalitāti uzskatām par savu vērtību. Kas burgeram ir svarīgi? Galvenais ir gaļa, maize un mērces,» pārliecināti ir uzņēmēji.