Koronvīrusa Covid-19 izplatība Latvijā un pasaulē negatīvi ietekmējusi arī ziedu biznesu.

Ziedu tirgotāja "J van Vliet Cash&Carry Riga" darbību vīruss ir ietekmējis vistiešākajā veidā - saīsināts ziedu bāzes darba laiks, samazinājies klientu skaits, pārskatīts uz vietas esošo darbinieku skaits, kā arī aizsarglīdzekļi un dezinfekcija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Ziedu bāzes galvenie klienti ir ziedu veikali, floristi, dekoratori utt., taču saistībā ar to, ka atcelti visi sabiedriskie pasākumi, ierobežota cilvēku pulcēšanās, cilvēki aicināti lieku reizi nepamest mājas un ziedi nav pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums būtiski sarucis. Ziedu bāzes pārdošanas apjomi kritušies līdz pat 80%. 

"Lielāko daļu savu pasūtījumu mūsu klienti veic 3-4 dienas iepriekš, jo mūsu piedāvātie ziedi tiek sūtīti no Ekvadoras un Holandes. Šobrīd pasūtījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, jo situācija mainās ļoti strauji un jebkurā brīdi valdība var pieņemt lēmumu slēgt mazumtirdzniecības veikalus, kā tas jau ir izdarīts daudzās citās Eiropas valstīs. Saskaramies arī ar transporta problēmām. Pat esošos pasūtījumus reizēm nevaram nodrošināt, jo kravas auto plūsma pār robežu ir ļoti lēna un transporta kompānijas atsaka mūsu pasūtījumu, jo tas ir neliels," stāsta "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore Baiba Loce.

Saistībā ar apgrozījuma kritumu uzņēmums pārskatījis uz vietas nepieciešamo darbinieku skaitu. Lielākā daļa darbinieku šobrīd izmanto uzkrātās atvaļinājuma dienas. Ikdienā uz vietas atrodas tikai viens pārdevējs, šoferis strādā dežūrrežīmā, grāmatvedis strādā attālināti un nepilnu laiku. "Cerams, ka šī situācija neieilgs, jo, kā nodrošināt esošajiem darbiniekiem atalgojumu pēc atvaļinājumu beigām, šobrīd nav skaidrs. Zinām tikai to, ka negribam zaudēt nevienu no esošajiem darbiniekiem," pauž B.Loce. Ziedu bāze cenšas atrast visus iespējamos veidus, kā samazināt savus izdevumus.

Lai arī ziedu iepirkumus uzņēmums veic ļoti piesardzīgi, tomēr nākas izmest 3-4 reizes vairāk ziedu nekā pirms pandēmijas sākuma. Esošajā situācijā ziedi tiek tirgoti par pašizmaksu, tādā veidā palīdzot uzņēmuma klientiem noturēties "uz ūdens", kā arī samazinot ziedu izmešanu. 

"Viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi turpināsies šī situācija un cik daudz uzņēmumu to spēs pārdzīvot. Noteikti šogad būs grūti sasniegt plānotos pārdošanas apjomus, jo pēc pandēmijas pārvarēšanas būs kritusies iedzīvotāju pirktspēja," komentē B.Loce.

Viņa norāda, ka bez valsts atbalsta šo laiku varētu būt grūti pārdzīvot, ievērojami ir samazinājusies naudas plūsma. "Tikko ir aizvadīts aktīvākais ziedu tirdzniecības posms 14.februāris un 8.marts. Mūsu klienti galvenokārt iegādājās ziedus uz pēcapmaksu. Naudai būtu jāienāk kontā šobrīd, bet apmaksas kavējās, toties PVN summas tieši šajos divos mēnešos ir vislielākās gadā. Vienmēr esam centušies maksāt nodokļus laikā, bet šis mums ir ļoti grūts periods naudas plūsmas ziņa. Nodokļu brīvdienas būtu ļoti svarīgs atbalsts mūsu uzņēmumam. Šobrīd ir samērā daudz neskaidrību šajā jautājumā, jo mūsu nozare nav krīzes skarto nozaru sarakstā," komentē B.Loce.

Nobeigumā "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore atzīst, ka ziedu bizness cieš milzu zaudējumus visā pasaulē, tādēļ aicina iepriecināt vienam otru ar ziediem, tādā veidā palīdzot ziedu audzētājiem un tirgotājiem šajā visiem tik grūtajā laikā.

Grūtībās nonākusi arī ziedu tirgotava "Lakstos". Finansiāla nestabilitāte sākusies uzreiz pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas valstī. Divu dienu laikā uzņēmums piedzīvojis kritumu 60% apmērā. 

Uzņēmuma īpašnieks Valters Ozoliņš stāsta, ka, ja pie mums valstī vēl kaut kas notiek, tad ziedu lielvalsts Nīderlande piedzīvo lielas grūtības. "Mūsu preci - ziedus - nevar iesaldēt, un jebkura diena ir no svara. Pircēju kritums ir nežēlīgs, naudas plūsma ir apstājusies," situāciju komentē V.Ozoliņš.

Šobrīd vēl darbojas visas trīs "Lakstos" ziedu tirgotavas, taču lēmums, ka nogalēs tiks slēgti tirdzniecības centri, skars arī "Lakstos". Ziedu piegādes vairs nenotiek. 

Uzņēmējs no valdības sagaida vairāk skaidrības un konkrētus lēmumus. Valsts ieņēmumu dienestā uzņēmums nav vērsies, jo V.Ozoliņš nesaskata tam jēgu. "Visi zina, ka ārkārtas situācija tiks pagarināta. Manuprāt, skarbos lēmumus nepieciešams pieņemt ātrāk. Visi ir pieraduši, ka mēs Latvijā esam rūdīti un izķepurosimies. Valsts un cilvēki ir forši, bet institūcijas nevieš ticību," pauž V.Ozoliņš.

Viņaprāt, valdības vēlme palīdzēt un glābt uzņēmumus ir vairāk populistiska. "Ne visi uzņēmumi spēj pārorientēties. Protams, ir nozares, kas spēj mobilizēties, bet mūsu produkts ir izteikti sezonāls, ar īsu derīguma termiņu. Darbiniekiem šobrīd nespējam atbildēt, kas notiks. Mēģināsim eksistēt, bet nezinu, vai mēs izdzīvosim," komentē V.Ozoliņš.