Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopumā nodrošina ap 52% no Ventspils ostas apgrozījuma. Strautmane sacīja, ka šie uzņēmumi patlaban strādā ar bankām, lai atrisinātu situāciju. 

"Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīzes nav - kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas," skaidroja Strautmane. 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piebilda, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs, bet uzņēmumus kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni. 

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja Purgaile. 

Strautmane piebilda, ka Ventspils brīvosta sagaida, ka uzņēmumi paši rīkosies un pārstrukturēsies, lai pārtrauktu saistību ar OFAC sankcijām pakļautām personām. "Ja uzņēmumi to nespēj, tad viņiem būtu jāiet prom un jāatbrīvo citiem uzņēmumiem vieta biznesam Ventspils brīvostā," sacīja Strautmane. 

Jau ziņots, ka OFAC 2019.gada 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Reaģējot uz Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sarakstā, Saeima grozīja likumus, lai Ventspils brīvostu un arī Rīgas brīvostu nodotu valsts pārziņā.

Tomēr 18.decembrī OFAC paziņoja, ka minētais lēmums attiecībā uz Ventspils brīvostu tiek atcelts.

Pēc 2020.gada 8.janvāra jebkādi finansiāli darījumi ar četrām sankcionētajām juridiskajām personām nav iespējami, jo bankas tos neapkalpos. Savukārt Lembergs varēs paturēt vienu kontu, lai veiktu maksājumus, kas nepieciešami pamatvajadzību apmierināšanai, proti, pabalsti, pensija, nodokļu, valsts nodevu apmaksa, maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, komunālajiem pakalpojumiem, atlīdzība par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem u.c.

Turklāt sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem, kurus kontrolē Lembergs vai kuros viņš minēts kā patiesais labuma guvējs. FKTK ir izstrādājusi noteikumus, kādā veidā bankas var pārliecināties, vai uzrādītais uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir īstais patiesais labuma guvējs.

Valsts iestādes un juristi iesaka darījumos izvairīties no sadarbības ar sankciju sarakstā iekļautām personām un struktūrām. 

adarbojoties ar OFAC sankcionētām personām pastāv risks tikt pakļautam OFAC sekundārajām sankcijām vai citiem ierobežojumiem, piemēram, var tik uzlikts liegums veikt transakcijas ASV dolāros, ieceļošanas aizliegums ASV u.tml.