Savukārt ražotāju atbildības sistēmām (RAS), samazinoties dalīti savāktu un sašķirotu atkritumu apjomam, kā arī iespējām tos pārstrādāt, būs grūtības izpildīt normatīvajos aktos noteiktās saistības pret valsti.

Atsevišķos reģionālajos poligonos ir radušās grūtības nokomplektēt maiņas ar darbaspēku, jo bailēs inficēties ar vīrusu darbinieki izvēlas izvairīties no darba pienākumu izpildes. Turklāt drošības aizsarglīdzekļu pieejamība šobrīd tirgū ir ievērojami sarukusi un to cenas augušas. Visi nozares uzņēmumi, apzinoties situācijas nopietnību un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nepārtrauktības nozīmi, ir ieviesuši stingrus piesardzības pasākumus, lai, cik iespējams, pasargātu savus darbiniekus. "Taču diemžēl šobrīd vērojams, ka valsts līmenī netiek pienācīgā līmenī novērtēti riski, ko varētu radīt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamības pārtraukumi Covid-19 izplatības dēļ," norāda Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirektors Armands Nikolajevs.

"Pašlaik situācija atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir salīdzinoši stabila, pateicoties uzņēmumu atbildīgam darbam un spējai reaģēt uz Covid-19 radītajiem izaicinājumiem. Visu uzņēmumu galvenā prioritāte ir nodrošināt savu darbinieku drošību un nepieļaut slimības izplatību. Nepārtrauktā režīmā tiek nodrošināta nešķirotu sadzīves atkritumu izvešana un dalīti vākto atkritumu apsaimniekošana. 

Atbilstoši plānotajam strādā arī automatizētās sadzīves atkritumu šķirošanas līnijas poligonos. Kritiskāka situācija veidojas atsevišķos reģionālajos poligonos, kuros atkritumu šķirošana tiek veikta manuāli, tāpēc var rasties grūtības pilnvērtīgi sagatavot sadzīves atkritumus apglabāšanai, nodrošinot to pāršķirošanu. Tādēļ nešķirotu apglabājamo atkritumu apjoms šajos reģionālajos poligonos pieaug," norāda A. Nikolajevs, aicinot atbildīgās institūcijas kopīgi ar nozari risināt šos jautājumus un maksimāli samazināt riskus.

Situācija saistībā ar Covid-19 ietekmē arī Latvijā strādājošo RAS darbību, jo to sniegums ir tiešā mērā atkarīgs gan no dalīti savāktu atkritumu apjoma, gan atkritumu apsaimniekotāju spējas tos sašķirot, nosūtīt pārstrādei un reālajām pārstrādes iespējām. Ārkārtas situācijā sarucis ne tikai savākto un sašķiroto sadzīves atkritumu apjoms, bet arī to pārstrādes iespējas, kavējot sistēmām izpildīt uzņemtās saistības pret valsti attiecībā uz savācamo un reģenerējamo iepakojumu un videi kaitīgo preču apmēru.

"Latvijā ir ierobežotas atkritumu pārstrādes iespējas, un lielākā daļa sašķiroto atkritumu tiek sūtīti uz ārvalstīm. Šobrīd, kad ir noteikti būtiski robežu šķērsošanas ierobežojumi, virknē valstu ir ierobežota pārstrādātāju darbība, izejvielu pieprasījums no ārvalstīm ir nokrities, un pat, ja tāds ir, ir sarežģīti nodrošināt piegādes uz rūpnīcām ārpus Latvijas. Turklāt arī piegāžu izmaksas šobrīd ir augušas. Ņemot vērā, ka atkritumu pārstrādes tirgus ir ievērojami inertāks nekā atkritumu dalītās vākšanas vai šķirošanas process, līdzīga situācija var saglabāties ilgstoši – pat pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas Latvijā un citās valstīs," skaidro A. Nikolajevs.

Kā norāda LASUA izpilddirektors, ilgtermiņā nespējot izpildīt normatīvajos aktos noteikto savācamo, pārstrādājamo un reģenerējamo apjomu prasības, ražotāju atbildības sistēmas var tikt sodītas ar miljonos mērāmiem naudassodiem. Secīgi tas sistēmām, visticamāk, liks celt savu pakalpojumu cenas uzņēmumiem par viņu tirgū novietoto iepakojumu un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu, potenciāli izraisot to ražoto preču un pakalpojumu sadārdzinājumu arī iedzīvotājiem.

Lai savlaicīgi novērstu Covid-19 sekas atkritumu apsaimniekošanas nozarē un to tālejošāku ietekmi uz sabiedrību kopumā, asociācija vērsusies gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, gan Finanšu ministrijā, informējot par aktuālo situāciju nozarē.