Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Saskaņā ar aplēsēm mājsaimniecību kopējais radītais sadzīves atkritumu apjoms ik gadu Latvijā pārsniedz 800 000 tonnu, no kurām tikai aptuveni 25% tiek sašķirots un nonāk pārstrādē. Katru gadu 3–5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tieši tekstils – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos.

Vienlaikus Latvijas tirgū ik gadu nonāk 27 000 tonnas jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju, arvien palielinot tekstīliju daudzumu, kas atrodas Latvijas iedzīvotāju skapjos un potenciāli draud kļūt par atkritumiem.

Kā norāda projekta īstenotāji, pēc konteineru iztukšošanas tekstilizstrādājumi tiek šķiroti pēc noteiktiem kvalitātes kritērijiem, atšķirojot atkārtoti izmantojamo un neizmantojamo materiālu. Šim mērķim projekta ietvaros tika izveidots arī atsevišķs tekstila šķirošanas centrs Tukumā.

Izpētes laikā secināts, ka apmēram 40% no sašķirotā tekstila izstrādājumiem šobrīd nav ekonomiski pamatotu pārstrādes vai atkārtotas izmantošanas iespēju, kamēr lielākā daļa (60%) sašķirotā nonākuši pārstrādē vai otrreizējā apritē.

No pilotprojekta laikā savāktajiem 108 495 kg tekstilizstrādājumu 37 399 kg realizēti atkārtotai lietošanai uz jaunattīstības valstīm, 1167 kg bez atlīdzības nodoti pārstrādei, 47 470 kg to sliktās kvalitātes dēļ nodoti apglabāšanai poligonā, bet vēl 22 459 kg izstrādājumu tiek uzglabāti, līdz veidosies tirgus pieprasījums.

"Atkārtotai lietošanai derīgos tekstila izstrādājumus esam pārdevuši mūsu partnerim, kas tālāk tos nosūta uz jaunattīstības valstīm Āfrikā un Āzijā. Jāuzsver, ka šobrīd tālākās realizēšanas izmaksas nenosedz pat trešdaļu no mūsu sākotnējām investīcijām 20 konteineru izvietošanā, kas veidoja 45 tūkstošus eiro. Tādējādi ir skaidrs, ka, lai sistēmu turpinātu Latvijā attīstīt un veidot visaptverošāku konteineru pārklājumu, samazinot tekstila izstrādājumu apjomu, kas nonāk poligonos, valstij kopīgi ar iesaistītajām nozarēm būs jāmeklē instrumenti, kas ļautu nodrošināt nepieciešamās investīcijas un segtu šo materiālu apsaimniekošanas un šķirošanas izmaksas," biznesa portālam db.lv sacīja SIA "Eco Baltia vide" pārstāve Daiga Buča. 

Pārstrādei derīgi šobrīd ir dažādi adījumi, dabīgo dūnu segas un spilveni, vilnas izstrādājumi, kā arī kokvilna. No šiem materiālu veidiem visbiežāk tiek veidoti polsterējumi mēbelēm, matračiem, segu, spilvenu pildījumi.

Šogad februārī sāktās sadarbības ietvaros augstvērtīgākie un kvalitatīvākie bērnu un jauniešu apģērbi tiek ziedoti labdarības organizācijai "Taureņa efekts" atbilstoši tās pieprasījumam un aktuālajām vajadzībām.

Lai samazinātu tekstila atkritumu apjomus un modes industrijas ietekmi uz vidi, kā arī veicinātu tekstila atkritumu savākšanu, šķirošanu un atkārtotu pārstrādi, Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Ņemot vērā pētījuma rezultātus, "Latvijas Zaļais punkts" uzskata, ka Latvijai jau no 2022. gada jānosaka mērķis atpakaļ savākt vismaz 25% no tirgū novietotā tekstila apjoma, pakāpeniski šo mērķi palielinot. Lai to īstenotu, Latvijā būtu jāizveido vismaz 833 tekstila šķirošanas konteineru.

"Pieaugot konteineru skaitam, prognozējam, ka vidēji vienā savākšanas punktā gadā varētu sašķirot līdz 5,2 tonnām tekstilizstrādājumu. Attiecīgi, lai savāktu vismaz 25% no tirgū novietotā apjoma, pēc mūsu aplēsēm ir vajadzīgi 833 tekstila savākšanas punkti jeb viens punkts uz 1500 iedzīvotājiem. Tas ir 40 reižu vairāk, nekā šobrīd ar savām investīcijām esam izveidojuši, tāpēc, visticamāk, būs jāmeklē arī citas papildu metodes, kā efektīvi un ilgtspējīgi veidot tekstila šķirošanas sistēmu Latvijā.

Viens no risinājumiem būtu principa "piesārņotājs maksā" ieviešana tekstila apsaimniekošanā, līdzīgi, kā tas šobrīd jau tiek īstenots citās nozarēs, piemēram, attiecībā uz iepakojumu," pauž "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.

Saskaņā ar tekstila šķirošanas pilotprojekta īstenotāju iecerēm pērn uzsākto projektu šogad ir plānots turpināt, gan paplašinot tā norises teritoriju, gan palielinot izvietoto tekstila šķirošanas konteineru skaitu, novietojot dažādās Latvijas vietās jaunus tekstila šķirošanas konteinerus, kā arī attīstot tekstila šķirošanas centru Tukumā, lai nodrošinātu, ka "otrai dzīvei" var sagatavot vēl lielāku tekstila izstrādājumu apjomu.

Informācijai:

Pilotprojekta laikā lielāko daļu no iedzīvotāju šķirotajiem tekstila izstrādājumiem veidoja apģērbi (68%), tiem sekoja mājas tekstils (21%), apavi (8%), kā arī aksesuāri (2%), citi piemaisījumi (1%). Skatot sīkāk sašķirotos apģērbus, no tiem lielākā daļa bijuši sieviešu (27%) un bērnu apģērbi (22%). Projekta ietvaros tekstila izstrādājumi šķiroti vairāk nekā 30 kategorijās.